25. aprīlis – Pasaules malārijas diena
Pasaules malārijas diena ir iespēja uzsvērt nepieciešamību pēc ilgstošiem ieguldījumiem un pastāvīgām politiskām saistībām malārijas novēršanā un kontrolē. To izveidoja PVO dalībvalstis 2007. gada Pasaules Veselības asamblejā.
Pasaules malārijas dienas mērķis ir nostiprināt inovācijas, lai samazinātu malārijas slimības slogu un glābtu dzīvības.
Malārija ir daudzos tropu un subtropu reģionos plaši izplatīta un dzīvībai bīstama slimība. Malārija ir akūta infekcijas slimība, kuras ierosinātājs ir plazmodiju pārnesēji: malārijodi vai slims cilvēks. Ierosinātāju no slimā cilvēka uz veselo pārnes odi, kuru organismā noris ierosinātāja dzimumvairošanās cikls. Cilvēkā var parazitēt četras malārijas ierosinātāju sugas:
- Plasmodium vivax – ierosina trīsdienu malāriju
- P. malariae – četrdienu malārija
- P. falciparum – tropiskā malārija
- P. ovale – ierosina trīsdienu malāriju
Pirmie simptomi – drudzis, galvassāpes un drebuļi – parasti parādās 10 –15 dienas pēc inficējošā moskīta koduma un var būt viegli un grūti atpazīstami kā malārija. Neārstēta P. falciparum malārija var progresēt līdz smagai saslimšanai un nāvei 24 stundu laikā.
Lai gan laikposmā no 2000. līdz 2015. gadam ir panākts stabils progress, samazinot malārijas radīto globālo slogu, pēdējos gados progress ir palēninājies, jo īpaši valstīs ar augstu slogu, piemēram, Subsahāras Āfrikā. Ir vajadzīga steidzama un saskaņota rīcība, lai sasniegtu 2030. gada mērķus saistībā ar globālo malārijas stratēģiju.
Malārija ir novēršama un ārstējama slimība, kas turpina graujoši ietekmēt cilvēku veselību un iztikas līdzekļus visā pasaulē. Pēc PVO datiem 2020. gadā 85 valstīs tika konstatēti 241 miljons jaunu malārijas gadījumu un 627 000 ar malāriju saistītu nāves gadījumu. Vairāk nekā divas trešdaļas nāves gadījumu bija bērnu vecumā līdz 5 gadiem Āfrikas reģionā.
(WHO, 2022)
Vairāk informācijas:
World Malaria Day 2022
World malaria report 2021
