Pārlekt uz galveno saturu
Studentiem
Darbiniekiem

Ar veselības ministra 2022. gada 31. janvāra rīkojumu nr. 15 Par darba grupu pacientu tiesību ievērošanas pilnveidošanai tika izveidota darba grupa, kuras mērķis cita starpā bija izstrādāt priekšlikumus, lai pilnveidotu ārstniecības personu un pacientu mijiedarbību, stiprinātu ārstniecības personu un pacientu tiesību ievērošanu un uzraudzību. Darba grupā bija iesaistīti arī RSU eksperti un mācībspēki.

Darba grupas vadītāja ir RSU Juridiskās fakultātes lektore, doktora zinātniskā grāda pretendente tiesību zinātnē Laura Šāberte. Darba grupā darbojas arī RSU Juridiskās fakultātes docente Karina Palkova, Humanitāro zinātņu katedras asoc. prof. Vents Sīlis; Radioloģijas katedras asistenta p. i. Artūrs Šilovs. 

Darba grupa vairāku mēnešu garumā izstrādāja priekšlikumus, kas paredz ieviest virkni uzlabojumu pacientu un ārstniecības personu tiesību jomā. 

Kā norāda RSU docente Karina Palkova, Latvijā pacientu tiesībām un ārstniecībās personu tiesībām ir jābūt dabiski sabalansētām. Gan pacientam, gan ārstniecībās personai ir jārod regulējums, kas visefektīvāk spēs nodrošināt šo pušu tiesību aizsardzību un ievērošanu, kā arī pienākumu izskaidrošanu, lai pēc iespējas mazinātu nevēlamu tiesisko seku rašanos ne tikai pacientam, bet arī ārstniecības personai.

bilde-bukleta-vakam.jpg

Būtiskākie no priekšlikumiem, kurus izvirzīja darba grupa, skar definīciju "ārstējošais ārsts", proti, precizētajā definīcijā tiks paredzēts, kurā brīdī un kādos apstākļos ārstniecības persona tiek uzskatīta par ārstējošo ārstu un ir atbildīga par pacienta ārstniecību. Pašlaik ārstniecība lielākajā daļā gadījumu sastāv no vairākām ārstniecības epizodēm ar dažādu specialitāšu ārstu iesaisti,

līdz ar to viens ārsts nevar kopumā atbildēt par visām ārstniecības epizodēm un cita ārsta darbībām.

Vienlaikus piedāvāti priekšlikumi nepilngadīgo pacientu tiesību un pienākumu pilnveidei un stiprināšanai atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem, kā arī tam, lai varētu precizēt pacienta likumisko vai pilnvaroto pārstāvju tiesības, paredzot iespēju pacienta atbalsta personas līdzdarbībai pacienta ārstniecībā. 

Likumprojektā paredzēts stiprināt ārstniecības atbalsta personas institūtu Latvijā,

kas šobrīd ir atzīstams par nepilnīgu, ieviešot ārstniecības iestādēs pacientu tiesību aizsardzības speciālistu.

Darba grupa atzina, ka Latvijā nav ārstniecības atbalsta personas, kas tieši un tikai nodarbojas ar pacientu tiesību aizsardzību, kas vienlaikus arī spētu atslogot ārstniecības personas konfliktsituācijās, kas rodas starp pacientu un ārstniecības personu vai ārstniecības iestādi. Darba grupas vīzija attiecībā uz minēto priekšlikumu: pacientu tiesību aizsardzības speciālists ir specializējies pacientu tiesībās, kas konsultē un sniedz atbalstu gan ārstniecības personām, gan pacientiem ar pacientu tiesībām saistītos jautājumos. Pacientu tiesību aizsardzības speciālists fokusējas uz reālām veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju vajadzībām, strādā ārstniecības iestādē un ir neatkarīgs no ārstniecības iestādes administrācijas un personāla, vienmēr ir pacienta pusē. Pacientu tiesību aizsardzības speciālists nodrošina:

  • ārstniecības personu un pacientu konsultāciju atbilstoši situācijai;
  • izskaidro pacienta tiesības un konsultē ar to saistītos jautājumos;
  • izskaidro pieejamos regresa līdzekļus utt. 

Papildus likumprojekts paredz, ka tiks stiprināta pacientu tiesību pārzināšana ārstniecības iestādēs,

paredzot, ka ikvienam darbiniekam, kurš strādā ārstniecības iestādē, jābūt iespējai pilnveidot savas zināšanas pacientu tiesību jomā – katrā ārstniecības iestādē ir jābūt pacientu tiesību īstenošanas plānam, par ko ir atbildīgs ārstniecības iestādes vadītājs.

Darba grupas vīzija attiecībā uz minēto priekšlikumu: pacientu tiesību īstenošanas plāns var tikt izmantots kā rīks, lai mērķi īstenotu. Pacientu tiesību īstenošanas plānam nav jābūt sarežģītam dokumentam. Tā mērķis ir ļaut ārstniecības iestādēm pārdomāt pacientu tiesību aizsardzību atbilstoši tās darba specifikai. Pacientu tiesību īstenošanas plāns apjoma un satura ziņā atšķirsies dažādām ārstniecības iestādēm, piemēram, viena ārsta praksei un daudzprofilu slimnīcai. Darba grupā domas dalījās par to, vai šādam plānam būtu jābūt brīvprātīgam vai obligātam. Minētā iemesla dēļ tiek rosināts visaptverošs pienākums par pacientu tiesību ievērošanu, aizsardzību un īstenošanu, vienlaikus akcentējot, ka pacientu tiesību īstenošanas plāns ir rīks, ko šādam nolūkam var izmantot. Zināšanas par pacienta tiesībām ir būtisks priekšnoteikums, lai tās varētu ievērot, aizsargāt un īstenot veselības aprūpē. Ir būtiski nodrošināt noteiktas izglītības prasības ārstniecības personu pamatizglītībā un tālākizglītībā, kā arī ikvienam, kurš strādā ārstniecības iestādē, jābūt zināšanām un izpratnei par pacientu tiesību jautājumiem, kā arī prasmei tos risināt atkarībā no attiecīgās personas darba specifikas un saskares ar pacientiem. 

Veselības ministrija darba grupas izstrādātos grozījumus nodevusi publiskai apspriešanai (30.09.2022. – 31.10.2022.).

Likumprojekta Grozījumi Pacientu tiesību likumā mērķis ir Pacientu tiesību likumā precizēt ietvertās esošās normas un papildināt ar jaunām tiesībām un pienākumiem, lai uzlabotu pacientu, tai skaitā nepilngadīgo pacientu, tiesību ievērošanu un uzraudzību, precizēt pacienta likumisko vai pilnvaroto pārstāvju tiesības, kā arī kopumā uzlabot ārstniecības personu un pacientu mijiedarbību ārstniecības procesā.