Pārlekt uz galveno saturu
Studentiem
Intervijas

Artūrs Šilovs ir ne tikai Medicīnas fakultātes trešā kursa students un RSU Senāta loceklis, bet arī jaunais Studējošo pašpārvaldes valdes priekšsēdētājs, kurš pienākumus šajā amatā sāka veikt 1. janvārī.

"Tā kā jaunais gads sācies ar jaunu amatu un jauniem izaicinājumiem, galvenie šā gada plāni ir paveicami pašpārvaldē. Dzīvē tāpat turpināšu sportot, strādāt, mācīties, voluntēt Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Ķirurģijas nodaļā, asistējot operācijās," par jaunā gada plāniem stāsta Artūrs, piebilstot, ka ir apņēmības pilns tuvākā pusgada laikā kļūt par asins donoru.

Studējošo pašpārvaldē šis ir viņa trešais gads. Pirmā kursa pavasara semestrī viņš jau bija studiju gada vecākais, bet pagājušajā gadā tika ievēlēts par akadēmiskā virziena vadītāja vietnieku.

Arturs-Silovs03-rsu-lead.jpg

Ko gribētu paveikt Studējošo pašpārvaldes priekšsēdētāja amatā? Kādi ir aktuālākie darbi?

Visus lielos Studējošo pašpārvaldes plānus atklāt negribētu, varu vienīgi pateikt, ka ir ļoti daudz kas plānots.

Viens no veicamajiem darbiem ir saistīts ar mentoru programmu. Gribam paplašināt mērķauditoriju, iesaistot šajā programmā visus RSU pirmkursniekus. Tas būtu grandiozi, ja līdzšinējo 200 studentu vietā izdotos iesaistīt 1200 pirmā kursa studentu. Katrai grupai plānojam piesaistīt mentoru, un lielāku uzmanību pievērsīsim mentoru apmācībai. Populārzinātniskais žurnāls, akadēmiskā godīguma veicināšana, informēšana par studentcentrēto izglītību, vairāku projektu pārstrādāti formāti – tie būtu vēl daži no pašpārvaldes mērķiem šogad.

Aktuālākie darbi pašlaik, protams, ir gatavošanās starptautiskajai studentu konferencei, kas norisināsies 16. martā, peer assessment student centered learning ekspertu grupas vizīte 15. un 16. februārī, kas veiks RSU studentcentrētas pieejas novērtēšanu, kā arī darbs pie aktuālajiem rezidentūras jautājumiem.

Kāpēc darbojaties Studējošo pašpārvaldē?

Man ir vēlme mainīt procesus. Studējošo pašpārvaldē savulaik iesaistījos tāpēc, ka, studējot pirmajā kursā, vairākas lietas studiju procesā mani neapmierināja. Es sapratu, ka kaut kas ir jāmaina. Dzirdēju, ka ir iespēja iesaistīties Studējošo pašpārvaldē, kur ir cilvēki, kas palīdzēs un ieteiks, kā veicināt sava studiju procesa uzlabošanu.

Turklāt, darbojoties Studējošo pašpārvaldē, var daudz ko iemācīties – tā ir kā pievienotā vērtība universitātes izglītībai. Te ir iespēja vadīt projektus, organizēt seminārus, publiski uzstāties, iemācīties diskutēt un izteikt savu viedokli, saprast, kā vadīt cilvēkus un kā efektīvi strādāt, kā plānot laiku utt. Studentam ir jāsaprot, ka viss tas tiek piedāvāts ikvienam, tikai jānāk un jādara, nav obligāti jābūt kaut kur ievēlētam.

Studējošo pašpārvaldē, protams, arī var iepazīt daudz interesantu cilvēku, atrast domubiedrus, iesaistīties pasākumos.

ZGI-sem-Arturs-Silovs_Elina-Millere-rsu.jpg

2015. gada ZGI seminārs pļaviņā pie lielā ozola aiz RSU. No kreisās: Artūrs Šilovs, Elīna Millere (Studējošo pašpārvaldes vecbiedre). "ZGI seminārā Medicīnas fakultātes pirmkursniekiem stāstām par to, kas viņus sagaida, un atbildam uz jautājumiem par dzīvi iekš RSU," saka Artūrs.

Bet kāpēc gribējāt kļūt par Studējošo pašpārvaldes priekšsēdētāju?

2015. gadā es Studējošo pašpārvaldē tiku ievēlēts par akadēmiskā virziena vadītāja vietnieku veselības bloka jautājumos. Tuvojoties gada noslēgumam, pašpārvalde sāka domāt par pēctecību, jo bija gaidāmas jaunās pašpārvaldes vēlēšanas. Tajā brīdī kādu laiku jau biju apdomājis iespēju kandidēt. Bija vairāki iemesli – patriotisms pret RSU un RSU Studējošo pašpārvaldi, skaidrs organizācijas attīstības virziens un turpmākie mērķi, atbalsts no kolēģiem – tas viss ietekmēja manu lēmumu.

Es nevarētu dzīvot sistēmā, neko nedarot un tikai pielāgojoties. Ja kaut kas nav kārtībā vai ja man ir idejas, kā uzlabot un mainīt, jo visu laiku ir jābūt progresam, tad es to noteikti darīšu. Pašpārvaldes vadītāja amats ir ļoti liela atbildība, tajā pašā laikā dod iespēju iegūt ļoti daudz pieredzes dažādās jomās, daudz iemācīties un saprast, vai man tas izdodas, kā arī koordinēt mērķu realizēšanu. Skaidri mērķi un vīzija, kā mūsu organizācijai tālāk attīstīties, arī radīja vēlmi kandidēt Studējošo pašpārvaldes priekšsēdētāja amatam.

Arturs-Silovs-sp-padomes-2016-veles-noslegums-rsu-lead.jpg

2016. gada Studējošo pašpārvaldes padomes vēlēšanu noslēguma pasākums. Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Artūrs Šilovs paziņo vēlēšanu rezultātus.

Kādas ir RSU studentu izplatītākās problēmas, ar kurām viņi vēršas Studējošo pašpārvaldē?

Uzreiz gribu piebilst, ka nāk ne tikai ar problēmām, kuras ir ļoti daudz un dažādas. Bieži studenti nāk ar kritiku vai sūdzībām par konkrētiem studiju kursiem, kā arī vēršas, stāstot par ētiskiem pārkāpumiem un jautājumiem, taču šādu sūdzību paliek arvien mazāk.

Tad nāk studenti ar idejām un priekšlikumiem, kas grib kaut ko mainīt un uzlabot notiekošajos universitātes procesos. Daudzi zina, ka pie mums birojā var ātri uzzināt atbildes uz jebkuru ar RSU saistītu jautājumu, tāpēc nāk un jautā. Jautājumi variē no “kur atrast telpu?”, līdz jautājumiem par rezidentūru, RSU normatīvajiem aktiem utt.

Kāpēc gribat kļūt par ārstu?

Nebija tā, ka jau bērnībā zināju, ka būšu ārsts. Izvēle notika 11. klases vidū, kad radinieki arvien biežāk jautāja, kas tad es būšu un ko dzīvē tālāk darīšu. Man bija jāizvēlas starp ķīmiju un medicīnu.

11. klasē Ēnu dienā Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā ēnoju ortopēdu, kurš mani izvadāja pa visām slimnīcas operāciju zālēm, un man bija iespēja vērot vairākas operācijas. Tas mani tik ļoti iespaidoja, ka nolēmu studēt medicīnu.

Vispirms bija doma braukt studēt medicīnu uz ārzemēm, taču, ņemot vērā Rīgas Stradiņa universitātes vēsturi, tradīcijas un atsauksmes no paziņām, kas šeit jau studēja, ka RSU būs lielākas iespējas praktizēt un strādāt ar pacientu, es izvēlējos studēt Latvijā un Rīgas Stradiņa universitātē. Ārzemēs, piemēram, Kembridžas un Oksfordas universitātē, medicīnas studiju process vairāk balstīts uz teoriju, bet RSU jau no trešā kursa ir iespēja strādāt ar pacientu.

Kas līdz šim ir bijis grūtākais, studējot medicīnu?

Esmu pabeidzis, kā tiek uzskatīts, divus grūtākos medicīnas studiju gadus. Ir ļoti liels informācijas apjoms, un to visu nav iespējams apgūt, tāpēc grūtākais ir izvilkt vissvarīgāko un apgūt pamatzināšanas. Ne vienmēr jāzina viss sīkumos, lai veiksmīgī apgūtu studiju kursu. Visu nevar iemācīties. Svarīgākā lieta universitātē ir saprast, ko un kāpēc mācies, nevis iekalt tekstu un informāciju. Studenti paši veido stereotipu, ka RSU daudz informācijas jāiekaļ no galvas.

Arturs-Silovs-rsu-akad-seminars-lead.jpg

RSU akadēmiskais seminārs Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 2015. gadā. No kreisās: akadēmiskā virziena pārstāvji Artūrs Šilovs (vietnieks veselības zinātņu bloka jautājumos), Viesturs Levada (vietnieks sociālo zinātņu bloka jautājumos), Anija Meiere (akadēmiskā virziena vadītāja).

Kas, jūsuprāt, ir labs ārsts? Kā iespējams kļūt par labu ārstu?

Gribu citēt Medicīnas fakultātes Iekšķīgo slimību katedras docentu Kārli Trušinski, kurš nodarbībās ne tikai ļoti saprotami prot pastāstīt mācību vielu, bet arī daudz min piemērus no ārsta ikdienas. Viņš reiz teica, ka labs ārsts ir nevis tas, kurš zina daudz un visu, bet tas, kurš prot savilkt visus faktus kopā un izdarīt secinājumus. Jo tas, ka zini visu, vēl nenozīmē, ka būsi labs ārsts.

Tajā pašā laikā labs ārsts ir tas, kurš domā par pacientu un saprot pacientu, ir pretimnākošs, prot visu paskaidrot pacientam saprotamā valodā.

Svarīga ir arī attieksme pret savu specialitāti un topošā ārsta rakstura īpašības – viņam ir jābūt kārtīgam, jāprot tikt galā ar stresu un pats galvenais – ir jāmīl cilvēks.

Kas jūsu dzīvē ir vissvarīgākais?

Tā ir virzība uz priekšu. Nevar stāvēt uz vietas – ir jāpilnveidojas! Katru dienu jāsasniedz un jāapgūst kaut kas jauns.

2016. gada 1. janvārī kopā ar Artūru Šilovu darbu sāka Studējošo pašpārvaldes valde šādā sastāvā:

  • Valdes priekšsēdētāja palīdze – Fanija Čukure
  • Zinātnes virziena vadītāja – Laura Dreijere
  • Kultūras un sporta virziena vadītāja – Zane Dzene
  • Iekšējās sadarbības un cilvēkresursu virziena vadītāja – Dārta Tene
  • Finanšu virziena vadītājs – Klāvs Bērziņš
  • Ārlietu virziena vadītājs – Matīss Apinis
  • Komunikācijas virziena vadītājs – Kalvis Mihelsons
  • Komunikācijas virziena vadītāja vietniece – Rūta Alīde Voitkāne
  • Akadēmiskā virziena vadītāja – Anna Terentjeva
  • Akadēmiskā virziena vadītājas vietnieks (sociālās zinātnes) – Aivis Pīlēģis
  • Akadēmiskā virziena vadītājas vietniece (veselības zinātnes) – Natālija Šilova
  • Sociālā virziena vadītāja – Liene Spilva-Ekerte