Atverot pētniecības karjeras melno kasti. Starptautisks darbseminārs RSU

8. maijā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sociālo zinātņu pētniecības centrs (SZPC) sadarbībā ar Arizonas Valsts Universitātes (Arizona State University) Organizāciju pētniecības un dizaina centrs (Center for Organization Research and Design, CORD) rīkoja starptautisku darbsemināru par vienu no aktuālākajiem izaicinājumiem akadēmiskajā vidē – pētniecības karjeru.

Kāpēc tagad?

Globālā pētniecības ekosistēma saskaras ar vēl nepieredzētu spiedienu. Zinātnes prestižu izaicina dažādi, savstarpēji pretrunīgi diskursi, un institūcijām ir jāizvērtē, kā tās var atbalstīt personas, kas ir atbildīgas par zināšanu radīšanu. Šis darbseminārs nodrošināja platformu vadošajiem pētniekiem, analītiķiem un iesaistītajām pusēm, lai noskaidrotu, kas mūsdienās veido veiksmīgu, ilgtspējīgu un jēgpilnu pētniecības karjeru.

Zinātnisko prātu satikšanās

Pasākums pulcēja izcilu zinātnieku saimi, kuri dalījās ar dažādām atziņām par akadēmiskās karjeras realitāti.

RSU SZPC vadītāja Ieva Puzo uzsvēra šīs diskusijas nozīmi, atzīmējot:

"Man ir prieks un gods Rīgas Stradiņa universitātē uzņemt tik fantastisku zinātnieku grupu, lai apspriestu tēmu, kas skar ikvienu no mums, kurš strādā augstākās izglītības un pētniecības iestādēs."

CORD vadītāja Jūlija Melkers (Julia Melkers) atkārtoti izcēla šo viedokli, norādot, ka zinātni veido cilvēki:

"Šis pasākums pievērš uzmanību tam, ka zinātni rada cilvēki — vide, kurā viņi strādā, kā viņi strādā un kā viņi attiecas pret savu darbu. Cenšoties sasniegt jaunus apvāršņus zinātnē un inovācijās, mums jāatceras, ka tieši cilvēki — mūsu kolēģi gan vietējā, gan globālā mērogā — padara to visu iespējamu."

Galvenās diskusiju tēmas un atziņas

Darbseminārā norisinājās spraigas diskusijas, analizējot pētniecības karjeru veidojošo dinamiku. Svarīgākās tēmas:

• Nejaušībām ir lielāka loma karjeras veidošanā, nekā to mēdzam atzīt — šo tēmu pētīja Artjoms Ivlevs;
• Ieva Puzo iezīmēja veidus, kā pētnieki balansē starp institucionālajiem ierobežojumiem un individuālajiem karjeras ceļiem;
• Inta Mieriņa analizēja, kā diasporas veicina akadēmisko izaugsmi un zināšanu apmaiņu;
• Kaspars Bērziņš sniedza ieskatu starptautisko un vietējo doktorantu integrācijā Latvijas zinātniskajā saimē;
• Ričards Vulijs (Richard Woolley) uzsvēra, ka zinātnei jābalstās sabiedrības vērtībās, nevis tikai iekšējos akadēmiskos rādītājos;
• Jūlija Melkers prezentēja jaunākos datus par zināšanu kopradīšanu;
• Aija Lulle uzsvēra nepieciešamību pieņemt neveiksmes un radīt tām vietu akadēmiskajā vidē;
• Diāna Kiščenko aplūkoja, kā iestrādāt pētniecības vērtības ikdienas praksē;
• Olga Cara dalījās ar savu pētījumu par prakses modeļiem akadēmiskajā vidē;
• Antra Boča aktualizēja agrīnās pētniecības karjeras iespējas un to nodrošināšanu Latvijā;
• Miķelis Grīviņš aicināja uz plašāku pētniecības ietekmes definīciju un izvērtēšanu papildus zinātniskajām publikācijām;
• Pēteris Kolarcs (Peter Kolarz) aktualizēja jautājumu par to, kā vispār tiek vērtētas pētniecības karjeras.

 Vēstījums ir skaidrs

Research on research careers nav tikai akadēmisks darbseminārs – tā ir patstāvīga pētniecības nozare. Ja vēlamies efektīvi atbalstīt pētniekus, mums ir jāsaprot, kā karjeras attīstās dažādās disciplīnās, institucionālajās sistēmās un dzīves posmos. Un pats svarīgākais – lai zinātne būtu uz pierādījumiem balstīta un saglabātu savu ietekmi, mums ir priekšplānā jāizvirza to cilvēku labbūtība, kas šo zinātni veido.