Bez ķiveres, ar austiņām un brauc "pēc sajūtas". RSU pēta riskantu velobraucēju uzvedību

Autore: Katrīna Volgemute (RSU Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) vadošā pētniece)

Arvien vairāk iedzīvotāju, īpaši pilsētās, izvēlas riteni kā galveno transportlīdzekli,ne tikai brīvdienās, bet arī ikdienā, tostarp bērni un jaunieši. Tomēr aiz šīs pozitīvās tendences slēpjas kāda mazāk runāta, bet ļoti būtiska problēma – velobraucēju drošība uz ceļa.

2023. gadā Latvijā tika reģistrēti 503 ceļu satiksmes negadījumi ar velosipēdistu iesaisti. No tiem 14 bija letāli, bet vēl 37 cilvēki guva smagus ievainojumus (CSDD, 2024). Satraucoši, ka 42 % no šiem negadījumiem notikuši Rīgā. Turklāt tikai neliela daļa no visiem notikušajiem negadījumiem tiek oficiāli reģistrēta. Pētījumi liecina, ka līdz pat 90 % negadījumu ar viegliem ievainojumiem nemaz nenonāk statistikā. Tas nozīmē – problēmas mērogs, iespējams, ir vēl lielāks, nekā redzams. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (RSU LSPA) pētījuma dati liecina, ka visbiežāk negadījumu iemeslus var izskaidrot ar mūsu pašu uzvedību.

Foto: Shutterstock.com 

Kas ir "cilvēkfaktors"?

Drošība satiksmē nav tikai ceļazīmju, luksoforu vai asfaltēto veloceliņu jautājums. Tā sākas ar cilvēku – ar mūsu domāšanu, attieksmi un rīcību. Tieši šis aspekts pēdējos gados kļūst arvien aktuālāks, runājot par velobraucēju drošību. Pētnieki* no RSU LSPA sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem Bike-Barometer projektā veica padziļinātu analīzi par velobraucēju uzvedību Latvijā (Volgemute et al., 2024).

Aptaujājot gandrīz 300 velobraucēju no dažādām Latvijas pilsētām vecumā no 18 līdz 76 gadiem, gandrīz puse no viņiem – 47,5 % – atzina, ka pēdējo piecu gadu laikā ir piedzīvojuši vismaz vienu negadījumu, pārvietojoties ar velosipēdu.

Un izrādījās, ka vairumā gadījumu pie vainas nebija nedz slikta infrastruktūra, nedz neuzmanīgs autovadītājs. Lielākoties cēlonis bija pašu velobraucēju rīcība.

To dēvējam par cilvēkfaktoru – mūsu pašu lēmumi, rīcības paradumi un dažkārt arī nevērība vai pārlieka pārliecība par savu drošību. Daudzi no šiem paradumiem, piemēram, klausīties mūziku, skatīties telefonā, braukt "pēc sajūtas", ir tik ierasti, ka šķiet nekaitīgi. Taču satiksmē pat šķietami sīka kļūda vai uzmanības novēršana var beigties ar traumu.

Ieradumiem ir liela nozīme. Kad kāda rīcība atkārtojas pietiekami bieži, tā kļūst par ieradumu. Ja, piemēram, cilvēks vienmēr šķērso ielu pie sarkanās gaismas, kad "neviens neskatās", šis ieradums nostiprinās un var novest pie situācijas, kurā reakcijas laiks ir par īsu, kad negaidīti tuvojas auto vai cits braucējs.

Tieši apzinātie vai neapzinātie ieradumi uzkrājas kā riska faktoru kopums, kas statistiski palielina negadījumu iespēju. Turklāt, kā atklāj pētījuma dati, šīs uzvedības nav nejaušas vai epizodiskas, tās ir regulāras un atkārtotas.

Tā nav "viena reize", bet gan ikdienas paradumi, kas veido satiksmes kultūru.

Tāpēc, runājot par velosipēdistu drošību, ir svarīgi neaizmirst: drošību nerada tikai ķivere vai atstarotājs, bet arī ikdienas izvēles. Un šo izvēļu pamatā ir mūsu pašu izpratne, ieradumi un gatavība pārdomāt savu rīcību.

Par ko liecina uzvedības dati?

Pētījuma rezultāti ir brīdinoši. Lūk, cik bieži tiek veikta riskanta uzvedība uz velosipēda:

• 71 % klausās mūziku brauciena laikā;
• 69 % runā pa telefonu vai raksta ziņas braucot;
• 69 % šķērso krustojumus pie sarkanās gaismas;
• 67 % pārsniedz drošu ātrumu;
• 63 % tur rokās priekšmetus, piemēram, kafijas krūzes vai somas;
• 57 % brauc pretēji satiksmes plūsmai;
• 47 % atzīst, ka vismaz vienreiz ir braukuši alkohola vai citu apreibinošo vielu ietekmē;
• 36 % manevrē starp automašīnām;
• 45 % ir piedalījušies spontānās "sacīkstēs" vai strīdos ar citiem satiksmes dalībniekiem.

Skaitļi apliecina, ka tās nav nejaušas, retas kļūdas, bet gan apzināta rīcība, kas atkārtojas un kļūst par ieradumu.

* RSU LSPA profesore Žermēna Vazne un RSU LSPA vadošā pētniece Katrīna Volgemute (šī raksta autore).

Lasīt visu rakstu portālā LSM.lv

Pirmavots: LSM.lv