Darbseminārs "Sports 360°" iezīmē jaunu posmu sporta datu pārvaldībā Latvijā

Foto: RSU

30. oktobrī Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) notika darbseminārs Sports 360°: sporta statistika un infrastruktūra labākai sporta pārvaldībai Latvijā, kas ir daļa no valsts pētījumu programmas Sports RSU vadītā projekta Inovācijas, metodikas un rekomendācijas sporta nozares attīstībai un pārvaldībai Latvijā vidusposma konferences cikla. Pasākums pulcēja sporta nozares pētniekus, pašvaldību pārstāvjus un sporta federāciju vadītājus, lai diskutētu par datu nozīmi sporta pārvaldībā un infrastruktūras plānošanā.

Darbsemināru vadīja RSU LSPA asociētā profesore Signe Luika, kura uzsvēra:

“Lai veidotu sporta politiku, kas patiesi atbild sabiedrības vajadzībām un veicina labas pārvaldības principus, ir būtiski balstīties uz objektīviem, uzticamiem statistikas datiem.

Valsts pētījumu programmas projektā esam identificējuši būtiskus rādītājus, kas raksturo sporta nozares situāciju, un sākām šo datu sistemātisku apkopošanu, kas rezultēsies sporta nozares datu reģistrā.”

Dati kā instruments sporta pārvaldības uzlabošanai

RSU LSPA prof. p. i. Jānis Žīdens iepazīstināja ar darbu pie kompleksu sporta rādītāju interaktīvās datu bāzes, kas apvienos informāciju par sporta infrastruktūru, sporta federācijām un iedzīvotāju līdzdalības datiem. Šāds risinājums palīdzēs pašvaldībām un federācijām pieņemt uz pierādījumiem balstītus lēmumus, plānot investīcijas un uzlabot sporta pieejamību reģionos.

Pašvaldību pārstāvji no Liepājas pilsētas, Ludzas, Saulkrastu novadiem dalījās pieredzē par datu uzskaites un apkopošanas praksi, norādot uz nepieciešamību attīstīt vienotu pieeju. Darbseminārā piedalījās arī Ropažu un Mārupes pašvaldības, kuras izteica gatavību iesaistīties, jo saprot datu nozīmību savas darbības plānošanā un efektivitātes uzlabošanā.

Nepieciešama datu saskaņošana un vienota pieeja

Diskusijā piedalījās arī Latvijas Džudo federācija, Latvijas Volejbola federācija un Latvijas Galda tenisa federācija, daloties pieredzē par dažāda līmeņa sporta sacensību organizēšanu ar esošo infrastruktūru.

Volejbola federācijas pārstāvis Aigars Platonovs norādīja izaicinājums, organizējot turnīrus ir, ka nevar paredzēt, kad beigsies spēle, jo tā beidzas tad, kad visi ir izspēlējuši, nevis tad, kad sporta objekta darba laiks ir beidzies. Ir svarīgi, lai sporta infrastruktūras pārvaldītāji saprastu sporta specifiku.

Džudo federācijas pārstāve Jūlija Leščinska uzsvēra cilvēkresursu trūkumu, papildinot, ka Latvijā ir ļoti ierobežots skaits profesionāļu, kurus var piesaistīt starptautisku sacensību organizēšanai.

Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) prezidents Vladimirs Šteinbergs atzīmēja, ka pašlaik Latvijas statistikas dati sportā nesaskan ar Eurostat rādītājiem, kas traucē objektīvi novērtēt situāciju.

“Šim visam vajadzēja būt jau pirms 30 gadiem, bet labi, ka sporta statistikas jautājums beidzot ir iekustējies,”

uzsvēra LSFP pārstāvis. Prof. p. i. Jānis Žīdens papildināja, ka vēl problemātisks ir jautājums, ka Latvijā Centrālās statistikas pārvalde sporta un kultūras jomu skata kopā, kaut, piemēram, Igaunijā, šīs jomas tiek vērtētas atsevišķi jau 20 gadu.

Uzsverot ilgtermiņa pieejas nozīmi statistikas uzskaites jautājumos, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Aleksandrs Samoilovs norādīja, ka nākamajā valsts pētījumu programmas Sports posmā ir plašas iespējas turpināt iesākto, tostarp analizējot sporta ekonomisko pienesumu un izstrādājot kritērijus tā novērtēšanai.

Skats nākotnē

Kā viens no nozīmīgākajiem potenciālajiem ieguvumiem darbseminārā izskanēja ideja par vienotu sporta datu reģistru, kas kļūtu par pamatu uz datiem balstītai sporta politikai Latvijā. Šāds rīks palīdzētu gan IZM, gan pašvaldībām, kā arī sporta organizācijām un iedzīvotājiem labāk orientēties sporta infrastruktūras un fizisko aktivitāšu iespējās visā valstī.

Pasākuma ieraksts

Ieraksti no citiem projekta vidusposma konferences pasākumiem