Izdota Baltijas reģionā unikāla grāmata par atmiņas un identitātes politiku
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesora Denisa Hanova un Latvijas Universitātes (LU) pētnieka Igora Gubenko redakcijā klajā nācis unikāls izdevums Memory – access denied? Political landscapes of memory and inclusion in contemporary Europe, kurā septiņu starptautisku ekspertu skatījumā vētīta atmiņas un identitātes politika Eiropā. Šajā izdevumā ietvertās esejas vieno trīs aspekti: fokuss uz minoritātēm, savstarpēji konkurējošām atmiņām un izslēgšanas vai iekļaušanas stratēģijām dažādos politiskos kontekstos, vērtējot situāciju Eiropā kopš 1945. gada.
“Grāmata ir Baltijas reģionam unikāls dialogs par atmiņas un identitātes politiku, un ceru, ka šie akadēmiskajā vidē radītie impulsi rezonēs arī publiskajā telpā gan starptautiski, gan Latvijā, kur pastāv tik liela nepieciešamība pēc citādā iekļaušanas,” par izdevumu, kurā apkopots Vācijas, Spānijas, Polijas un Latvijas pētnieku skatījums, stāsta profesors Deniss Hanovs.
Latvijas pētnieki šajā grāmatā pievērsušies etnisko minoritāšu un sociālās atmiņas tēmai, ko 1991.–2015. gada griezumā pētījis RSU profesors D. Hanovs un LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Vladislavs Volkovs. Savukārt RSU Komunikācijas fakultātes dekāne profesore Anda Rožukalne, izmantojot RSU izstrādāto unikālo pētniecības rīku – interneta agresivitātes indeksu – analizējusi auditorijas reakciju uz ziņām par vēsturiskiem notikumiem.
Latvijai šajā izdevumā pievērsusies arī viena no pasaulē vadošajām kolektīvās atmiņas pētniecēm Aleīda Asmane (Aleida Assmann), kura skata atmiņas hierarhijas un iekļaušanas jautājumus starp krieviski runājošajiem jauniešiem Latvijā. A. Asmane izvērsti pētījusi gan 20. gadsimta traumatisko pieredzi Eiropā – holokaustu, nacionālisma un komunisma ideoloģiju izraisītos karus un genocīdus, koloniālismu, dažādu sociālu un etnisku grupu izstumšanu un diskrimināciju, gan 21. gadsimtā novēroto “nogurumu”, kad negatīvās atmiņas par pagātni daļai Eiropas šķiet pārāk smaga nasta un simpātiska sāk šķist ideja rediģēt atmiņas, paliekot pie tām, kas konkrētu sabiedrību, valsti parāda pozitīvā rakursā.
