Jaunā pētniece: par zaudētā šķidruma atgūšanu akūta gastroenterīta gadījumā

Anija Meiere ir Medicīnas fakultātes 2. līmeņa profesionālās studiju programmas Medicīna 2017. gada absolvente. Viņa izstrādājusi zinātniski pētniecisko darbu Vecāku zināšanas par dehidratācijas ārstēšanu akūta gastroenterīta gadījumā un ārstēšanas tendences Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļā.

Darba vadītāja: RSU Medicīnas fakultātes Pediatrijas katedras docente Dace Zavadska.

Darbs tika izstrādāts un aizstāvēts kā diplomdarbs RSU, turklāt 2017. gadā ieguva 3. godalgoto vietu Varšavas Starptautiskajā studentu konferencē (13th Warsaw International Medical Congress).

Pētījuma mērķis bija noskaidrot un novērtēt vecāku zināšanas un attieksmi pret dehidratācijas terapiju akūta gastroenterīta gadījumā, kā arī uzzināt, vai BKUS NMPON praktiskajā ikdienas darbā tiek lietota starptautiskajās vadlīnijās un BKUS rekomendācijās ieteiktā dehidratācijas ārstēšanas taktika.

Analizējot iegūtos datus, tika secināts, ka pārsvarā BKUS NMPON vēršas bērni ar vieglu dehidratācijas pakāpi un ar smagu dehidratācijas pakāpi bija ieradušies tikai 4 % pacientu. BKUS NMPON terapijas tendencēs ir vērojams, ka lielākajai daļai pacienu jeb 64 % tika izmantota intravenoza rehidratācijas terapija. Orāla rehidratācijas terapija tika izmantota tikai 35 % pacientu, bet rehidratācijas terapija, izmantojot nazogastrālo zondi, netika izmantota nevienā no gadījumiem, kas diemžēl nesakrīt ar ieteikumiem gan starptautiskās, gan BKUS rekomendācijās.

Pārsteidzošs ir fakts, ka tikai 11 % pacientu uzņēma šķidrumu atbilstoši nepieciešamajām diennakts normām atkarībā no vecuma grupas, kā arī tikai 4 % no aptaujātajiem vecākiem rehidratācijas nodrošināšanai bija izmantojoši orālās rehidratācijas sāļus. Pēc iegūtajiem rezultātiem tika secināts, ka lielākā daļa jeb 63 % no vecākiem maldīgi uzskata, ka efektīvākais rehidratācijas veids ir intravenoza šķidruma ievade.

No pētījuma datiem var secināt, ka iztrūkst saikne starp vadlīnijās iekļauto informāciju par akūta gastroenterīta terapiju un informācijas pieejamību vecākiem saprotamā veidā, jo vairākums vecāku NMPON atved bērnus, kuriem ir viegla dehidratācijas pakāpe, ko būtu iespējams un pat vajadzētu ārstēt ambulatoros apstākļos. Noteikti gan ģimenes ārstiem, gan publiskajā telpā jāaktualizē rehidratācijas iespējas akūta gastroenterīta gadījumā mājas apstākļos.

Jāatzīmē, ka šī pētījuma galvenais ierobežojums bija tikai to vecāku aptaujāšana, kuri nebija centušies vai viņiem nebija izdevies veiksmīgi tikt galā ar akūta gastroenterīta ārstēšanu ambulatoros apstākļos. Ideālā pētījumā būtu nepieciešama kontroles grupa, kur tiktu anketēti arī tie vecāki, kuri ir veiksmīgi ārstējuši akūtu gastroenterīta mājās.