Pārlekt uz galveno saturu
Jaunais pētnieks
Studentiem

Ļuba Tihomirova ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes akadēmiskās maģistra studiju programmas Sabiedrības veselība2. kursa studente. Viņa ir izstrādājusi zinātniski pētniecisko darbu "Bullying" Latvijas skolās: kas, kad un kāpēc?.

Darba vadītāja: Inese Stars, RSU Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes lektore.

luba-tihomirova3-lead.jpg

Pētījuma galvenais mērķis bija izprast bullying jeb ņirgāšanos potenciālos iemeslus, t. i., kāpēc bērns par citu ņirgājas. Ņirgāšanās Latvijas skolās līdz šim nav daudz pētīta parādība, arī pats termins nav definēts un atspoguļots normatīvajos aktos, kas nozīmē, ka valsts līmenī problēma netiek risināta, kaut gan cietušo un varmāku skaits ir viens no augstākajiem Eiropā.

Darbs ir ieguvis atzinības balvu un skatītāju simpātiju balvu ResearchSlam 2014 konkursā, kurā piedalās maģistranti un doktoranti no visas Latvijas, lai aizraujošā un interesantā veidā iepazīstinātu sabiedrību ar saviem pētījumiem.

Pētījums tika sākts 2013. gadā sabiedrības veselības pamatstudiju programmā. Sākotnēji iegūtie dati par ņirgāšanās izplatību un tās saistību ar sociālo un ekonomisko stāvokli pierādīja, ka nepieciešama iejaukšanās un problēmu vajadzētu risināt, tāpēc, balstoties uz pētījumā iegūto informāciju, tika izstrādāts projekts Health for all, kas tika veiksmīgi prezentēts Francijā mācību programmas ietvaros un guva Open Society Foundation atbalstu.

Rezultātā darba autore kopā ar brīvprātīgo komandu Latvijas skolās pusgadu organizēja darbnīcas, domu apmaiņu un simulācijas, lai neformālā veidā pastāstītu jauniešiem par ņirgāšanās fenomena aspektiem cilvēktiesību kontekstā. Pamatideja bija veicināt empātiju un toleranci jauniešos, ļaujot ikvienam iejusties citu cilvēku ādā, izprast, kā jūtas upuris vai varmāka, nevis nosodīt vai apkaunot vienus vai otrus. Tagad, kad projekts ir noslēdzies, joprojām ir pieprasījums pēc šāda veida nodarbībām, un tas liecina par to, ka problēma ir aktuāla un prasa risinājumu.

luba-tihomirova2-lead.jpg

Konkursa "ResearchSlam 2014" finālisti. Centrā: RSU studente Ļuba Tihomirova.

ResearchSlam 2014 sniedza lielisku pieredzi un ļāva paskatīties uz pētniecību kā uz aizraujošu un iedvesmojošu procesu, tādēļ šogad Ļuba ir iesaistījusies konkursa ResearchSlam 2015organizēšanā. Pieteikšanās konkursam sāksies 3. februārī. Pieteikties aicināts ikviens Latvijas maģistrants un doktorants!

Ļuba Tihomirova par darba tēmas izvēli: "Šādu darba tēmu izvēlējos tāpēc, ka skolas laiks ir viens no svarīgākajiem cilvēka dzīvē un tas ietekmē dzīves kvalitāti turpmāk. Taču galvenais iemesls, kādēļ nolēmu pētīt ņirgāšanos, ir tas, ka pati skolas laikā esmu saskārusies ar šo fenomenu gan tieši, gan netieši. Tajā laikā gan neapzinājos ne tā iemeslus, ne sekas, atceros tikai sajūtas, taču pašlaik esmu gatava ne tikai diskutēt par to, bet arī palīdzēt citiem izprast šo mūsdienu parādību skolās."

Ņirgāšanās skolā ir aktuāla problēma Latvijā, par to liecina statistikas dati un ņirgāšanās izplatības rādītāji, taču ir svarīgi paskatīties uz šo fenomenu kompleksi, ņemot vērā dažādus faktorus, kas var ietekmēt šo procesu, tādējādi iegūstot vērtīgu informāciju, kas būtu izmantojama, organizējot un plānojot veselības izglītības politiku valstī, kā arī ļautu noskaidrot, kādas ir pusaudžu ņirgāšanās tendences skolā, kam būtu jāpievērš lielāka uzmanība, izstrādājot un īstenojot profilakses un veselības izglītības pasākumus sabiedrības veselības jomā.

Pētījuma laikā tika atklāts, ka gandrīz puse skolēnu jeb 46,6 % ir cietuši no savu skolasbiedru ņirgāšanās vismaz vienu divas reizes pēdējo pāris mēnešu laikā. Turpretī 58,3 % Latvijas skolēnu ir ņirgājušies par citiem skolasbiedriem. Palielinoties skolēnu vecumam, cietēju īpatsvars samazinās, bet pāridarītāju pieaug. Skolēni, kuri nav cietuši no skolasbiedru ņirgāšanās, savu veselību vērtē labāk nekā tie, kuri ir cietuši vismaz vienu divas reizes pēdējo pāris mēnešu laikā. Šī saistība tika novērota arī pāridarītāju vidū, proti, tie skolēni, kuri nav ņirgājušies par citiem skolasbiedriem, savu veselību vērtē labāk par tiem, kuri to ir darījuši. Pieaugot ņirgāšanās biežumam, pasliktinās skolēna attieksme pret skolu.

Atsauksmes par pētījumu

Zane Skreija, RTU Doktorantūras skolas vadītāja, projekta "ResearchSlam 2014" vadītāja

"Pirmo gadu konkursā ResearchSlam piedalījās ikvienas zinātnes nozares pārstāvis. Pirmā atlases kārta notika sociālo zinātņu sfērā, un pirmāuzstājās Ļuba. Viņas prezentācija atklāja pašlaik sabiedrībai tik ļoti nozīmīgu jautājumu, kas kursaorganizētājus uzreiz pārliecināja: konkursa paplašināšana ir bijis pareizs lēmums. Prezentācija lika aizdomāties ikvienam – gan skatītājiem, gan žūrijas komisijai. Ir svarīgi runāt par to, kas notiek mums apkārt, jo ņirgāšanās fenomens var skart ikvienu. Ir labi zināt, ka tiek pētīta tēma, kas ļaus uzlabot atmosfēru skolās. Par tēmas nozīmīgumu var spriest arī pēc skatītāju balsojuma par savu simpātiju, kuru finālā saņēma Ļuba. Ļubas prezentāciju varētu nosaukt par viscilvēcīgāko visā konkursā, un mēs jūtamies lepni, ka tieši šī tēma tikusi piedāvāta konkursā. Ceram, ka pētījums sasniegs iecerētos rezultātus un nesīs pozitīvus augļus – situācijas mainīšanos Latvijas skolās! Veiksmi un izdošanos!"

Inese Stars, RSU Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes lektore, Ļ. Tihomirovas pētnieciskā darba vadītāja

"Kā bakalaura darba vadītāja varu teikt, ka Ļuba izrādīja patiesu un dziļu interesi par bakalaura darbā pētāmo tēmu, proti, ņirgāšanās fenomenu pusaudžu vidū Latvijā, spējot to labi parādīt kā aktuālu sabiedrības veselības problēmu. Darba rakstīšanas laikā Ļuba demonstrēja teicamas analītiskās spējas, kas pētījumam piešķīra īpašu inteliģences auru. Vēlme izprast notiekošo, iedziļināties problēmas būtībā un neatlaidīgi meklēt labākos iespējamos risinājumus – šīs sabiedrības veselības speciālistam tik nozīmīgās prasmes Ļuba pārliecinoši parādīja visā darba tapšanas laikā un tā prezentācijā."

Zuarguss, konkursa "ResearchSlam 2014" žūrijas loceklis

"Mobings dažādās tā izpausmēs, kā piemēram ņirgāšanās, ir ārkārtīgi, nepārvērtējami nozīmīgs negatīvais faktors skolu vidē. Tāultāts skolēnos ir bailes no sociuma, no savas izpausmbrīvības, no radošuma izpausmēm, bailes uzticēties. Līdz ar to mobings ir viens no lielākajiem psiholoģisko traumu, kompleksu radītājiem cilvēkattīstībā, kas atstāj sekas uz visu dzīvi un ietekmē cilvēku izvēles arī ļoti svarīgos dzīves brīžos. Tas, ka tā pētniecībai pievēršas jauni cilvēki, ārkārtīgi iepriecina. Jo vairāk par to sabiedrība runās, jo vairāk Izglītības un zinātnes ministrijai vai citām atbildīgajām iestādēm vietējo pašvaldību līmenī būs pēc būtības jāsāk domāt, kā šo jautājumu reāli risināt. Ar šo problēmu savulaik jau strādāja Somija, un rezultāti ir tādi, ka ir piemērs no kā smelties pieredzi."