Kādi ir medicīnas zinātnes attīstības ceļi? Ieskats zinātnieku diskusijā raidījumā “Dr. Apinis”

Kāda nākotnē attīstīsies medicīnas zinātne? Kā jau šobrīd varam izmantot testus un mākslīgo intelektu, lai saprastu, kuras zāles iedarbosies labāk vienam (un citam tās nebūs atbilstīgas), kādi ir slimību riski? Kādēļ izmantot iespēju piedalīties pētījumos? Kā norit zāļu izveides process?

Par šiem jautājumiem klausies interesantu zinātnieku diskusiju TV 24 raidījumā Dr. Apinis.

Ārsta Pētera Apiņa vadībā sarunājas Rīgas Stradiņu universitātes (RSU) Farmācijas ķīmijas katedras docētāja profesore Maija Dambrova, kura ir arī Latvijas Organiskās sintēzes institūta profesore, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle, jaunu zāļu vielu molekulāro darbībasmehānismu pētniece endokrinoloģe. Raidījumā piedalās arī RSU doktora studiju programmas Veselības aprūpe direktore, Iekšķīgo slimību katedras docētāja prof. Dr. med. Ilze Konrāde un Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes profesors molekulārbiologs Jānis Kloviņš.

Prof. M. Dambrova, uzsverot zinātnieku sadarbības nozīmi, raidījumā saka: “Pasaules zinātne ir interesantā krustpunktā, jo tiek ieviests mākslīgais intelekts, par kuru katram zinātniekam, katrai valstij vajadzētu būt savam viedoklim, līdz ar to viss jāizmēģina! Protams, var iedomāties, un arī man pirms desmit gadiem bija šoks, ka starp profesijām, kuras pazudīs, bija minēti ģimenes ārsti. Bet – [vajadzīgo speciālistu listē] joprojām ir zinātnieki, īpaši bioloģijas zinātnieki, viņus vajadzēs. Domāju, ka Latvijas zinātne iet kopsolī ar visu pasauli, bet mums vajadzīgi pašiem savi dati, lai saprastu, kā labāk dzīvot šajā teritorijā, šajos klimatiskajos apstākļos, šajos pasaules apstākļos.”

21. aprīļa raidījuma ieraksts

1. daļa

2. daļa