Ko mikroelementu daudzums asinīs var atklāt par krūts vēzi un ārstēšanas rezultātiem

Autori: FLPP projekta Prospektīva mikroelementu izpēte krūts vēža riska un terapijas efektivitātes novērtēšanā komanda

Krūts vēzis ir biežākā ļaundabīgā audzēja forma sievietēm pasaulē, taču joprojām nav pilnībā skaidrs, kāpēc divas sievietes ar līdzīgu iedzimtu risku var piedzīvot ļoti atšķirīgu iznākumu – viena saslimst ar krūts vēzi, bet otra ne. Gēni var daudz pastāstīt par vēža risku, tomēr tie neizskaidro pilnīgi visu. Nozīme var būt arī dzīvesveidam, uzturam un apkārtējās vides ietekmei.

Vienu šīs sarežģītās puzles daļu pašlaik pēta Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) zinātnieki. Jaunajā pētījumā* plānots noteikt sešu elementu – selēna, vara, cinka, arsēna, svina un kadmija – līmeni asinīs. Pētnieki vēlas noskaidrot, vai šo elementu līmenis ir saistīts ar krūts vēža risku un ārstēšanas rezultātiem.

Vai mikroelementus var iedalīt "labajos" un "sliktajos"? Pirmajā brīdī varētu šķist, ka sešus pētāmos elementus iespējams sadalīt divās nometnēs. Arsēns, kadmijs un svins pētījumos saistīti ar lielāku krūts vēža risku, savukārt par selēnu un cinku ir iegūti dati, kas tos saista ar labākiem ārstēšanas rezultātiem vai dzīvildzi.

Taču tik vienkāršs dalījums būtu maldinošs.

Selēns – vairāk ne vienmēr nozīmē labāk

Selēns ir viens no visvairāk pētītajiem mikroelementiem. Polijā veiktā pētījumā ar 546 krūts vēža pacientēm asins paraugi tika paņemti pēc diagnozes noteikšanas, bet pirms ārstēšanas. Šajā pētījumā normāls selēna līmenis bija saistīts ar labākiem ilgtermiņa dzīvildzes rezultātiem – piecus gadus pēc diagnozes dzīvas bija 82,5 % pacienšu grupā ar normālu selēna līmeni serumā, bet grupā ar zemāku selēna līmeni šis rādītājs pēc pieciem gadiem bija 68,1 %.

Turklāt selēna gadījumā nav spēkā vienkāršais princips – jo vairāk, jo labāk. Pētījumi liecina, ka nozīme var būt gan selēna daudzumam organismā, gan uzturam un ģenētiskajiem faktoriem. Tāpēc no līdzšinējiem pētījumiem nevar secināt, ka selēna uztura bagātinātāju lietošana samazinātu krūts vēža risku vai uzlabotu ārstēšanas rezultātus.

Kopumā līdzšinējie rezultāti rāda, kāpēc pētniekiem ir svarīgi vērtēt ne tikai katru elementu atsevišķi, bet arī to savstarpējās attiecības.

Svarīgs ne tikai daudzums, bet arī līdzsvars

Vara un cinka gadījumā īpaša nozīme varētu būt ne tikai katra elementa daudzumam, bet arī to savstarpējam līdzsvaram organismā. Zviedrijā un Polijā veiktos pētījumos pacientēm ar zemāku vara un cinka attiecību serumā bija labāki ilgtermiņa iznākumi pēc krūts vēža diagnozes. Polijas pētījumā 10 gadus pēc diagnozes dzīvas bija 82,1 % pacienšu grupā ar zemāko vara un cinka attiecību un 58,3 % grupā ar augstāko attiecību.

Tomēr iegūtie dati vēl neļauj noteikt, kāda vara un cinka attiecība varētu pasargāt no saslimšanas ar krūts vēzi.

Kāpēc šāds pētījums vajadzīgs Latvijā?

Līdzšinējie pētījumi šajā jomā veikti dažādās populācijās, tostarp Zviedrijā un Polijā, un citās valstīs iegūtie rezultāti ne vienmēr ir tieši attiecināmi uz Latvijas iedzīvotājiem.

Atšķirības starp pasaules reģioniem vērojamas arī vidē. Piemēram, Eiropas augsnēs selēna ir ievērojami mazāk nekā Ziemeļamerikā un Āzijā.

Jaunajā RSU pētījumā paredzēts noteikt selēna, vara, cinka, arsēna, svina un kadmija līmeni asinīs, vienlaikus apkopojot informāciju par dalībnieču dzīvesveidu un uzturu. Pētījumā paredzēts iesaistīt 400 pacientes ar krūts vēzi diagnozes brīdī, 200 veselas sievietes ar iedzimtām BRCA1 vai BRCA2 gēna izmaiņām, kas palielina krūts vēža risku, un 400 veselas sievietes salīdzināšanai.

Lai gan līdzšinējie rezultāti ir daudzsološi, ar tiem vēl nepietiek, lai mikroelementu līmeni izmantotu ikdienas medicīnā krūts vēža riska vai ārstēšanas rezultātu prognozēšanai katrā konkrētā populācijā, tāpēc nepieciešami tādi pētījumi, kuros sieviešu veselībai seko līdzi ilgākā laikposmā, un jaunais pētījums var palīdzēt noskaidrot, cik nozīmīgas ir līdz šim novērotās sakarības tieši Latvijas sievietēm.

Ko ļauj noskaidrot salīdzinājuma grupa?

Lai noskaidrotu, vai pacientēm novērotās mikroelementu līmeņa atšķirības ir saistītas ar krūts vēzi, pētniekiem nepieciešami arī dati par sievietēm, kurām šīs slimības nav. Salīdzinot mikroelementu līmeni pacientēm ar krūts vēzi un sievietēm bez šīs slimības, pētnieki var meklēt atšķirības, kuras nevarētu ieraudzīt, pētot tikai pacientes. Informācija par uzturu un dzīvesveidu savukārt palīdzēs ņemt vērā citus faktorus, kas var būt saistīti ar mikroelementu līmeni. Drīzumā paredzēts publiski aicināt sievietes piedalīties kontroles grupā. Informācija par pieteikšanos un dalības iespējām tiks publicēta vēlāk.

Kāpēc ir svarīgi atsaukties dalībai vēža pētniecībā?

Jebkurš jauns medikaments, jebkura jauna medicīniska tehnoloģija vai algoritms praksē var tikt ieviests, tikai pateicoties tam, ka ir bijušas pacientes un veselās sievietes visā pasaulē, kuras savulaik ir piekritušas dalībai pētniecībā. Tāpēc arī pateicamies visām tām sievietēm, kas ir bijušas atsaucīgas un ar savu līdzdalību palīdzējušas uzlabot vēža ārstēšanas rezultātus arī pie mums, Latvijā.

20 gadu laikā dažādos RSU Onkoloģijas un molekulārās ģenētikas institūta pētījumos piedalījušies aptuveni 40 000 pacientu un onkoloģiski veselu cilvēku. Pētījuma komanda ir pateicīga arī tām 200 sievietēm, kuras jau piekritušas piedalīties šajā mikroelementu pētījumā, aizpildīt anketu par ikdienas uzturu un nodot asins paraugus.

Tieši dalībnieku iesaiste ļauj pētniekiem iegūt datus, ar kuriem meklēt atbildi uz galveno pētījuma jautājumu – vai mikroelementu līmenis asinīs ir saistīts ar krūts vēža risku un ārstēšanas rezultātiem.

* Pētījums Prospektīva mikroelementu izpēte krūts vēža riska un terapijas efektivitātes novērtēšanai (nr. lzp-2025/1-0414) tiek īstenots Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmā.

Raksta pilno versiju lasiet Latvijas sabiedriskā medija portālā LSM.lv