Pārlekt uz galveno saturu
Konferences, semināri
Starptautiskā sadarbība
Tiesības

25. aprīlī Rīgas Stradiņa Universitātē (RSU) notika starptautiska konference Tiesiskās sistēmas aktuālās problēmas, kuru organizēja RSU, Latvijas Juristu biedrība, Baltijas Stratēģisko pētījumu centrs un citi partneri. Kā atklājot konferenci uzsvēra RSU Juridiskās fakultātes dekāns profesors Andrejs Vilks, konferences nosaukums ietver plašu tēmu loku un ļauj izvērtēt nozīmīgākos modernās tiesiskās sistēmas izaicinājumus. Konference demonstrēja, ka RSU ir spēcīga platforma tiesisko jautājumu risināšanai.

Izglītība kā pārmaiņu ceļvedis

Uzrunājot konferences dalībniekus, RSU studiju prorektore profesore Tatjana Koķe uzsvēra tiesību jomas dinamiku. Tās profesionāļi izjūt nemitīgas pārmaiņas funkcijās, uzdevumos un kompetenču prasībās. Viens no efektīvākajiem līdzekļiem kā kompetenti ieviest dinamiskās pārmaiņas ir izglītība. RSU var lepoties ar sabalansētu akadēmiskās un profesionālās izglītības, tālākizglītības un mūžizglītības piedāvājumu. Turklāt izglītība iet vienotā solī ar pētniecību. Docētāji, studenti un doktoranti var dalīties ar savām atziņām, kas iegūtas teorētiskā pētījumā vai smeltas praksē. Augsta līmeņa izglītība un pētniecība nav iedomājamas bez ciešas sadarbības ar darba devējiem, kas operatīvi izjūt nepieciešamās izmaiņas nozares un tirgus prasībās, akcentēja profesore Tatjana Koķe.

Latvijā ir vidējais ES noziedzības līmenis

Ar noziedzības apkarošanas rezultātiem un nākotnes redzējumu iepazīstināja Valsts policijas priekšnieka vietnieks, RSU doktorants Artis Velšs. Latvijā samazinās kopējais noziedzīgu nodarījumu skaits, jo 2018. gadā tie bija 225,3 nodarījumi uz 10000 iedzīvotājiem, kas ir aptuveni par diviem procentiem mazāk nekā 2017. gadā. Šis līmenis pakāpeniski samazinās jau kopš 2014. gada. Latvija nedaudz atpaliek no Igaunijas un ir līdzīgā situācijā kā Lietuva. Par 21 nodarījumu pieaudzis sevišķi smago noziegumu skaits, kas pamatā ir saistīti ar viltotas naudas apriti un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Pieaudzis arī noziedzīgo grupu nodarījumu skaits. Visizplatītākie šādu grupu likumpārkāpumi ir narkotisko vielu un akcizēto preču nelikumīga aprite, kā arī krāpšanas un zādzības.

Aizvadītajā gadā Latvijā ierosināts vairāk nekā 234000 administratīvo lietu, no kurām 80 % saistītas ar ceļu satiksmi. Tas liecina, ka drošība uz ceļa un sabiedrības attieksme pret to, kā izteicās Artis Velšs, bieži ir diskutējama. Pērn pieaudzis ceļu satiksmes negadījumu skaits ar cietušajiem – ievainoti 4785 cilvēki. 148 satiksmes dalībnieki gāja bojā, kas ir par 12 vairāk nekā gadu iepriekš. Kā Valsts policijas šī gada izaicinājumus un prioritātes Valsts policijas priekšnieka vietnieks nosauca finanšu noziegumu apkarošanu (MONEYVAL ziņojums), izmeklēšanas kvalitātes uzlabošanu, satiksmes drošības stiprināšanu, strukturālās reformas un policijas redzamību. Aptaujas liecina, ka iedzīvotāji vēlas, lai policijas darbinieki ikdienā būtu redzamāki. Tas veidotu lielāku drošības un uzticamības atmosfēru sabiedrībā.

Sociālie tīkli nebūs teroristu sabiedrotie!

Kā stāstīja RSU studiju virziena Iekšējā drošība un civilā aizsardzība vadītājs docents Valdis Voins, mūsdienās terorisms kļūst arvien ciešāk saistīts ar modernajām tehnoloģijām, un it īpaši sociālajiem tīkliem. Teroristi cenšas meklēt un pārliecināt iespējamos domu biedrus, popularizēt savas kaitīgās idejas, organizēt noziedzīgas darbības vai atspoguļot to norisi. Lai sociālie tīkli nekļūtu par teroristu ideju un noziegumu popularizēšanas kanāliem, ES tiek pieņemta regula, kas pieprasa novērst iespējamo sociālo tīklu izmantošanu teroristiskiem mērķiem un paredz šāda satura materiālu izdzēšanu. Vienlaicīgi regula nedrīkst ierobežot iedzīvotāju tiesības saņemt un izplatīt informāciju. Nesen Jaunzēlandē teroristiskā uzbrukuma laikā noziedznieks ar sociālā tīkla starpniecību translēja savus noziegumus tiešraidē. Ņemot vērā dalīšanās iespēju, svarīgs ir ātrums, kādā šādi materiāli tiek izdzēsti.

Kiberuzbrukums var apdraudēt pacieta dzīvību!

Konference iesākās ar plenārsēdi, bet turpinājās ar darbu vairākās sekcijās. Viena no tām, kuru vadīja programmas Tiesību zinātne vadītājs Juris Zīvarts, bija veltīta kiberdrošībai veselības aprūpes sistēmā. Ārstniecības iestāžu rīcībā ir plaša pacientu datu bāze, kā arī cita konfidenciāla informācija, kuras zādzība un nelikumīga izplatīšana var nodarīt ļaunumu sabiedrībai. Turklāt pacienti tiek ārstēti ar dažādu medicīnas iekārtu palīdzību, kuras vada datorprogrammas, tātad kibernoziedznieks var censties ietekmēt ārstniecības iekārtas darbību. Kā diskusijas laikā uzsvēra personu datu aizsardzības speciālists Juris Matisāns, noziedznieks pat var censties kādu nogalināt, veicot izmaiņas medicīnas iekārtu programmatūrā vai nomainot digitāli izrakstītās zāles. Modernās ārstniecības iespējas un manipulācijas, kuras veic datora vadīti roboti, kļūst arvien izplatītākas. Nesen ASV tika veikta eksperimentāla operācija, kuru īstenoja datora vadītas robota rokas, bet medicīnas speciālists, kurš strādāja ar datoru, atradās simtiem kilometru attālumā. Tāda komunikācija caur internetu dod iespēju izciliem mediķiem palīdzēt pacientiem visā pasaulē, pašiem nebraucot no valsts uz valsti. Tā ir nākotne, kuru var apdraudēt kibernoziedznieki. Zinot šos riskus, ir jāveic visi nepieciešamie drošības pasākumi. Pārējās konferences sekcijas bija veltītas VDK materiālu publiskošanai, arodbiedrību lomai un sodam 21. gadsimtā.

Konferences plenārsēdes laikā tiesībsargs Juris Jansons salīdzināja tiesību jomas speciālistus ar mediķiem, jo no ārsta vai jurista nekad nevar būt par agru saņem konsultāciju, bet var būt tikai par vēlu. Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs akcentēja vairākus iespējamos tiesību pārkāpumus – noklausītu telefona sarunu publiskošanu, politikas ietekmi uz juridisku lēmumu pieņemšanu vai nepietiekami līdzsvarotu datu aizsardzību. Par savu pieredzi stāstīja arī viesi no Bulgārijas un Igaunijas. Konference Tiesiskās sistēmas aktuālās problēmas bija viens no ikgadējo Juristu dienu pasākumiem.