Latviešu zēns Sigurds Otto Krolls savas zināšanas nodod tālāk citiem
83 gadus vecais Sigurds Otto Krolls ir ārzemju latvietis, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Goda doktors kopš 1998. gada un Misisipi universitātes emeritētais profesors. Pēc izglītības zobārsts, bet lielākā darba pieredze gūta, strādājot par patologu anatomu. Profesors Krolls ir strādājis militārajā medicīnā un konsultējis kriminālistus, piemēram, identificējot cilvēkus pēc aviokatastrofām.
Tikai pirms mēneša viņš aizgājis pensijā un 37 gadus veltījis darbam Misisipi universitātē, kā arī lasījis lekcijas visā pasaulē. Dzimis 1931. gadā Rīgā, 1944. gada rudenī emigrējis no Latvijas, un kopš 1949. gada dzīvo un strādā ASV, kur viņš kopā ar brāli un vecākiem ieradās 17 gadu vecumā, kad saprata, ka Latvijā vairs nevarēs atgriezties.
RSU Senāta sēde aulā 2010. gada 16. septembrī. No labās: RSU Goda doktors prof. Sigurds Otto Krolls, RSU rektors prof. Jānis Gardovskis un Senāta priekšsēdētājs prof. Andrejs Skaģers
Sigurds Otto Krolls gribēja kļūt par ārstu, taču viņam patika arī arhitektūra. "Es labi zīmēju. Man patika strādāt ar rokām un redzēt uzreiz rezultātu. Arhitektūrā tas notiktu lēnām, bet zobārstniecībā tas notiek ātri. Turklāt zobārstniecībā ir tuvākas attiecības ar pacientu. Esmu cilvēku cilvēks – man patīk runāties ar pacientu."
Sigurds Otto Krolls 1957. gadā ASV pabeidza Zobārstniecības skolu. Pēc septiņiem gadiem sāka specializēties zobārstniecības patoloģijā, pētot un publicējot dažādus zinātniskos rakstus par zobārstniecības patoloģijām un slimībām. "Patoloģija mani ieinteresēja, strādājot par zobārstu," piebilst Sigurds Otto Krolls.
Viņš ir pētījis mutes vēzi un audzējus, kā arī to, kā ķīmiskās vielas, ko lieto, lai, piemēram, gaļa ilgāk saglabātos, pārvērš gļotādas par ļaundabīgiem audzējiem. Viņa pētījumi saistīti ar epidemioloģiju. "Pašlaik pasaulē joprojām mēģina izpētīt, kāpēc tik daudz mutes vēzis rodas no vīrusiem. Agrāk tas visvairāk radās alkohola un tabakas ietekmē. Tagad ir pavisam citādi."
Sigurds Otto Krolls ir mācījies no slaveniem cilvēkiem un māca tālāk citus. 1998. gadā viņš ierodas Latvijā, lai piedalītos ārstu kongresā. Jāņos viņš satiek RSU profesoru Andreju Skaģeru, kurš aicina ASV profesoru nolasīt kādu lekciju RSU Stomatoloģijas institūtā, un tiek nolasīta pirmā lekcija par siekalu dziedzeru audzējiem un slimībām. Tā sākās Sigurda Otto Krolla draudzība ar Rīgas Stradiņa universitāti.
Viņš palīdzējis izveidot un attīstīt RSU Stomatoloģijas institūta Orālās patoloģijas klīniku un RSU Stomatoloģijas fakultātes Orālās patoloģijas katedru. "Tajā laikā vajadzēja daudz mācību grāmatu, un tās es atsūtīju. Gandrīz katru gadu esmu braucis lasīt lekcijas, un tagad esmu iesaistījis šajā procesā vairākus savus ASV kolēģus, kas brauc uz šejieni un dalās savā pieredzē," stāsta profesors.
Kopš 1998. gada profesors S. O. Krolls Latviju apmeklē regulāri un ir lasījis lekcijas Stomatoloģijas institūta ārstiem un RSU studentiem, aplūkojot jautājumus par vēža diagnostiku, tiesu medicīnu, aktuālāko AIDS pētniecībā, siekalu dziedzeru slimību diagnostiku, mutes gļotādas slimībām, kaulaudu patoloģijām u. c.
Starp citu, Sigurds Otto Krolls savulaik ir strādājis ASV prezidenta Džona F. Kenedija ārstu komandā. "Kad strādāju militārajā jomā, tiku nosūtīts darbā uz Vāciju. Kenedijam ASV, protams, bija savs zobārsts, taču mani norīkoja par Kenedija zobārstu, kamēr viņš bija Vācijā, ja kaut kas negaidīti notiktu. Viņam gan pašam neko nevajadzēja, vienam viņa apsargam gan palīdzēju."
Uz jautājumu, kā atšķiras Latvijas students no ASV, profesors atbild bez vilcināšanās: "Es nezinu, kā tagad, bet agrāk ASV studenti vairāk uzdeva jautājumus, te, tāpat kā Austrijā un Vācijā, pret profesoru studentiem ir liela cieņa un viņi neuzdrošinās jautāt. Šeit cilvēki klausās, nepavada laiku, skatoties savā telefonā blakus lietas."
Kā Latvija ir mainījusies pēdējos gados?
Veikali tagad ir pilni ar precēm, agrāk vedām pārtiku, ko nevarēja šeit dabūt, tagad ved kaut ko citu. Izglītības ziņā, es domāju, jūs esat pirmajā vietā. Ļoti labs ir jūsu Stomatoloģijas institūts. Jums ir jauni un moderni instrumenti. Ļoti labs ir telpu iekārtojums, lai strādātu ar pacientiem. Universitāte ir darījusi visu, lai studenti varētu labi izglītoties. Jūs šajā ziņā neesat nevienam aiz muguras.
Kuri ir trīs svarīgākie jūsu dzīves notikumi?
Pirmais ir tas, ka tikām ārā no Latvijas, citādi mūsu ģimene būtu izsūtīta uz Sibīriju. Otrs ir – mana ģimene un latviskums. Apprecēju tur latviešu meiteni no Madonas puses. Mums ir divi bērni, viņi runā latviski, arī mazmeita ir iemācījusies latviešu valodu. Trešais, ka es sāku darboties orālajā patoloģijā. Tas pavēra tik plašu lauku. Tas bija tik interesants darbs. Tikai pirms mēneša aizgāju pensijā. Tas izveido visu pārējo dzīvi un piepilda to.
Ko jūs novēlat Latvijai?
Cilvēki Latvijā varētu vairāk vienoties – lai būtu kādas divas partijas, lai jūsu balsis aiziet par Latviju. Tagad tik daudz partiju un balsis sadalās. Ārzemniekiem ir divas partijas, un viņu balsis visas aiziet par tiem, un Latvijai rodas mazāk varas. Jums jānosaka savs liktenis pašiem! ASV daudz raksta par Latviju, ņemot vērā Ukrainas karu. Latvija ir NATO, bet drošības pēc jums ir jābūt sagatavotiem. Lai nebūtu tā, ka krievi pēkšņi var pateikt: visi cilvēki grib, lai viņi te ir. Kā tas bija Ukrainā. Gribam, lai Latvija ir brīva! Bet jums jācīnās par to. No ārpuses vienmēr ir grūti ko sagaidīt. Cīnīšanās nav ar ieročiem! Ja Latvijā ienāk simtiem tanku, neko nevar izdarīt. Vietējās organizācijas vajag saliedēt, lai viss kopējais ir stabilāks.
