Latviešu zinātnieki rosina 2019. gadu noteikt par zinātnes un augstākās izglītības gadu Pārlekt uz galveno saturu
Pētniecība
Konferences, semināri

Ar rosinājumu 2019. gadu valstī noteikt par nacionālo zinātnes un augstākās izglītības gadu, 20. jūnijā noslēdzās līdz šim vērienīgākais Latvijas un diasporas pētnieku, kā arī industrijas tikšanās pasākums – IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress. Kongresā, kuru apmeklēja 750 dalībnieki no 24 valstīm, Rīgas Stradiņa universitāti (RSU) pārstāvēja vairāk nekā 20 pētnieku un docētāju, uzstājoties atklāšanas dienas paneļdiskusijā, Medicīnas un veselības zinātņu sekcijā, kā arī Sociālo zinātņu sekcijā, III Pasaules latviešu juristu kongresā un noslēguma dienā forumā Latvijas formula 2050. Attīstības scenāriji. RSU jau gada sākumā 2019. gadu pasludināja par RSU zinātnes gadu.

Atklāšanas dienas paneļdiskusijā pirmdien, 18. jūnijā, kurā par tēmu Drošība un informatīvā telpa diskutēja virkne ekspertu, tostarp RSU Komunikācijas fakultātes dekāne prof. Anda Rožukalne un pasn. Zigurds Zaķis, tika spriests par sabiedrības funkcionēšanu laikā, kad ne tikai ir būtiska digitālā higiēna, bet arī top aktuāls jēdziens "demokrātijas higiēna".

pasaules_zinatnieku_kongress_2018-00.jpg

RSU prof. Aivars Lejnieks. Foto: IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress

Otrdien, 19. jūnijā, Medicīnas un veselības zinātņu sekcijā, kuru kopīgi ar Teksasas Universitātes prof. Uģi Gruntmani vadīja RSU prof. Aivars Lejnieks, par atslēgvārdiem izvirzījās starptautiska un starpdisciplināra sadarbība. Starp 15 sekcijā prezentēto referātu autoriem jāuzsver tādi RSU pētnieki kā prof. Maija Dambrova, asoc. prof. Ilze Konrāde, asoc. prof. Jana Pavāre, prof. Modra Murovska un doc. Reinis Balmaks. Savukārt Sociālo zinātņu sekcijā politoloģijas, komunikācijas un antropoloģijas jautājumus šķetināja prof. Sergejs Kruks, Eiropas studiju fakultātes dekāns prof. Andris Sprūds un Komunikācijas fakultātes doc. Klāvs Sedlenieks.

pasaules_zinatnieku_kongress_2018-01.jpg

Foto: IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress

Kongresa noslēgumā trešdien, 20. jūnijā, diskusijā Latvijas formula 2050, vērtējot izglītības un zinātnes izaicinājumus tuvākajās desmitgadēs, RSU rektors prof. Aigars Pētersons šīs jomas attīstību modelēja, balstoties uz simulāciju izglītību. Rektors norādīja uz veidiem, kā simulācijas strādā gan veselības aprūpē, bruģējot ceļu pacientu drošības uzlabošanai, gan sociālajās zinātnēs, veidojot augstākas raudzes jaunos profesionāļus – žurnālistus, juristus un citu profesiju pārstāvjus.

Vienlaikus ar IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa pasākumiem notika arī III Pasaules latviešu juristu kongress, kura vadmotīvs šogad bija Tiesiska valsts – drošības garants. Kongresā RSU pārstāvēja virkne augstas raudzes pētnieku un profesionāļu. Sekciju Juristu profesijas, izglītības un tiesību zinātnes nākotne kopā ar advokātu no ASV Jāni Boli vadīja RSU lekt. Kitija Bite, kura kongresa otrajā daļā arī sniedza ziņojumu Jurista profesija, izglītība un zinātne Latvijā.

Savukārt RSU Juridiskās fakultātes dekāna Andreja Vilka un jurista, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekļa Tālava Jundža vadītajā sekcijā Noziedzība un tās jaunās izpausmes: cik gatavi esam tās apkarot? par tādām tēmām kā noziedzības fenomens, nākotnes noziedzība, kibernoziedzība un nevainīguma prezumpcijas aktualitātes referēja virkne RSU docētāju un pētnieku, piemēram, RSU pētnieki Jānis Baumanis un Aldona Kipāne, asoc. prof. Uldis Ķinis un prof. Sandra Kaija.

pasaules_zinatnieku_kongress_2018-02.jpg

Foto: IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress

RSU pētnieku veikums bija novērtējams arī stenda referātu sadaļā, kur augstskola bija plaši pārstāvēta gan Medicīnas un veselības zinātnes sekcijā, gan Sociālo zinātņu stenda sekcijā. Autoru darbi skatāmi kongresa mājaslapā: congress.sciencelatvia.lv.