Latvijā pirmais pētījums etnobotānikā: doktorante izpēta ārstniecības augus latviešu tautas ticējumos
Piecos doktorantūras studiju gados izpētīti 40 000 latviešu tautas ticējumi jeb ārstniecības pieraksti, no tiem atlasīti vairāk nekā 1900, kuros identificēti un aprakstīti 211 ārstniecības augi, bet 59 no tiem atrasts ārstnieciskās iedarbības zinātniskais pamatojums Eiropas valstu monogrāfijās – tie ir tikai daži skaitļi un fakti, kas raksturo Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) doktorantes Ingas Sīles promocijas darbu Ārstniecības augi latviešu tautas ārstniecības pierakstos un to praktiskā lietojuma analīze.
Inga Sīle laboratorijā
“Tā ir ļoti mūsdienīga disertācija ar mūsu vēsturisko sakņu izpratni. Folkloras materiālos ir paslēpts zinātnē izmantojams racionālais grauds, ko Ingai ir izdevies izsijāt no tūkstošiem ticējumu,”
tā īsumā I. Sīles paveikto raksturo viena no darba vadītājām RSU Farmācijas ķīmijas katedras profesore un Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadītāja Maija Dambrova.
“Ar šo starpdisciplināro pētījumu iezīmējam Latviju pasaules kartē etnobotānikas jomā. Esam pirmie Latvijā, kas apkopojuši informāciju no folkloras materiāliem un padarījuši to pieejamu starptautiski.
Ingas veidotā ārstniecības augu datubāze, kā arī veiktie eksperimenti ar ievas un pelargonijas ekstraktiem var kalpot par pamatu citiem pētījumiem gan šeit, gan starptautiski. Izpētītais var noderēt jaunu produktu izstrādei, piemēram, augu izcelsmes medikamentu, uztura bagātinātāju vai kosmētikas produktu radīšanai.”
Kā radās ideja pētīt augus tautas ticējumos?
Maijai Dambrovai tēma par ārstniecības augiem folklorā interesējusi jau sen. “Pašķirstot latviešu tautas ticējumu sējumus, sapratu, ka tur minēti daudzi ārstniecības augi, bet nekur nevar atrast pētījumus par to ārstnieciskajiem efektiem. Farmācijas zinātnē ir vairāki stāsti par jaunu medikamentu radīšanu, balstoties tautas zināšanās – populārākais ir artemizīns malārijas gadījumā. Vai Latvijā arī tā varētu būt? Biju apņēmusies – kad man būs vairāk laika, izskatīšu visus ticējumu sējumus un izpētīšu šo jautājumu. Par savu ideju stāstīju kolēģiem un studentiem RSU, līdz satiku jaunu un enerģisku pētnieci Ingu Sīli, kura izrādīja interesi par šo tēmu un drīz vien ar lielu jaudu ķērās klāt darbam.”
Ingai ārstniecības augi interesējuši jau kopš bērnības, tāpēc pēc farmaceita grāda iegūšanas viņa paralēli darbam aptiekā docēja kursu RSU par augu un dzīvnieku bioloģiju. Loģisks turpinājums šai interesei bija ārstniecības augu pētīšana doktorantūrā.
Rezultāti, kas dod pamatu nākotnes pētījumiem
“Liels izaicinājums bija darba apjoms – caurskatīju 40 000 ticējumus no folkloras pētnieka Pētera Šmita tautas ticējumu sējumiem un Latviešu folkloras krātuves arhīviem. No tiem vairāk nekā 1900 vienībās bija pieminēti augi. Katru ticējumu ievadīju tabulā, rakstīju visiem tur pieminētajiem 211 augiem latviešu un latīņu nosaukumu, izmantojamās auga daļas, indikācijas, kā arī salīdzināju šo informāciju ar mūsdienu zināšanām no Eiropas Savienības augu monogrāfijām,”
stāsta Inga. “Sākumā likās, ka būs vienkārši – paņemšu ticējumu un visu pierakstīšu. Bet tad izrādījās, ka, piemēram, pelašķis ticējumos var slēpties zem nosaukuma “žužaine”, “tītara puķe” vai “peļastes”, un ir jāmeklē literatūra, kur minēti šie sinonīmi. Tas bija kā detektīva darbs, ļoti interesants.”
Tikai ceturtajai daļai pieminēto augu ir zinātniski pierādīta iedarbība. Abas pētnieces uzskata, ka etnobotānikas pētījumi var palīdzēt pārējās trīs ceturtdaļas augu celt gaismā un atļaut izmantot farmācijā, piemēram, tie varētu parādīties aptiekā kā nopērkamas drogas. “Augu monogrāfijās daļa indikāciju ir pamatotas ar klīniskajiem pētījumiem, bet daļa – ar ilgstošas lietošanas pieredzi un gadsimtu gaitā veiktiem novērojumiem, uz kuriem balstoties auga lietošana atzīta par drošu un efektīvu. Piemēram, arī tādiem populāriem augiem kā tabakai un dārza sīpolam nav veikti atzīšanai nepieciešamie zinātniskie pētījumi par to iedarbību. Tāpēc Ingas pētījums ir vērtīgs arī ar to, ka var veicināt jaunu augu monogrāfiju izveidošanu un ticējumos retāk minēto augu un to indikāciju izpēti,” uzsver M. Dambrova.
Papildus etnobotāniskajam pētījumam I. Sīle veica eksperimentus ar ievas ziedu un pelargonijas sakņu ekstraktiem. “Ieva ir starp desmit visbiežāk minētajiem augiem tautas ārstniecības pierakstos, bet oficiālajās augu monogrāfijās tā nav minēta un maz pētīta. Tāpat ir ar pelargoniju – tā ir tautas ticējumos visbiežāk minētais svešzemju augs, turklāt pelargonija tika pētīta starptautiskā projektā Pelargodont, kurā piedalījās RSU, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, Lietuvas Dzīvības zinātņu universitāte, kā arī Polijas un Itālijas pētnieki. Šī bija veiksmīga sakritība, ka varējām dot savu artavu projektā,” atzīst Inga.
Parastās ievas ziedi un ziedu ekstrakts. Bilde no I. Sīles promocijas darba
"Eksperimentos ar ievu un pelargoniju I. Sīle pierādīja to pretiekaisuma īpašības, apstiprinot tautas ārstniecības pierakstos fiksētos novērojumus. “Pateicoties ievas ziedu ekstrakta patīkamajai smaržai, radās ideja pārbaudīt ievas potenciālo izmantošanu kosmetoloģijā. Eksperimentālā veidā pierādījām, ka ievai piemīt arī pretnovecošanas efekts,” stāsta I. Sīle.
“Ingas disertācijas eksperimentālo daļu varēs izmantot salīdzinošajos pētījumos, piemēram, pētot klimata pārmaiņas pēc vairākiem gadiem, analizējot, kāds bija augu sastāvs tagad un nākotnē, kā temperatūras izmaiņas un citi faktori ietekmē ķīmisko sastāvu,” atzīst M. Dambrova.
Starpdisciplinaritāte un pirmatklājēja prieks
“Lai darbotos zinātnē, nevajag lielus miljonus, reizēm ir jāpaskatās grāmatplauktā vai jāaprunājas ar savu vecmāmiņu. Tā var atrast to, kas citam nav ienācis prātā – kā Ingas promocijas darba tēmas gadījumā,” uzskata M.Dambrova.
“Starpdisciplinaritāte noteikti ir šī darba liela vērtība un aktualitāte. Latviešu folkloras krātuves pētnieki bija pārsteigti, ka farmaceitiem interesē ticējumi, kurus līdz šim neviens nebija skatījies. Jutāmies kā pirmatklājējas – kāds pirms 100 gadiem bija savācis šos ticējumus, un beidzot pienāca brīdis, kad tie ir vajadzīgi.
No visa plašā folkloras mantojuma izmantojām tikai ticējumus jeb precīzāk – tautas ārstniecības pierakstus, jo no farmaceita viedokļa tajos ir atrodama “recepte”, ko tieši darīt. Piemēram, tautasdziesmas būtu grūti izmantot kā avotu, jo tās ir pārāk poētiskas.”
No Eiropas līdz Āfrikai
“Izrādās, ka zināšanas, kas ir mūsu folkloras pierakstos, ir svarīgas arī citu valstu pētniekiem,” atzīst M. Dambrova. “Kaimiņu zemes jau ir vairākus soļus mums priekšā etnobotānikas pētījumos, un nu beidzot mēs arī varam dot savu artavu.
Pateicoties Ingai, “grāmatvedība” nu ir sakārtota un situācija, kāda tā tika piefiksēta tautas ārstniecības pierakstos par augu izmatošanu apmēram pirms 100 gadiem, ir izpētīta.”
Promocijas darba ietvaros Inga Sīle publicēja vairākus rakstus starptautiski citējamos izdevumos, tostarp prestižajā zinātniskajā žurnālā Journal of Ethnopharmacology. “Tas ir ļoti nopietns pieteikums zinātniskajai karjerai šajā jomā,” uzsver M. Dambrova. “Šo rakstu par ārstniecības augiem folkloras materiālos citē zinātnieki no Itālijas, Ēģiptes un citām valstīm, un tas ir liels sasniegums. Darbs pie raksta bija liels – žurnāla redaktors un recenzenti bija ļoti prasīgi, ieguldījām lielu darbu, kas Ingai prasīja vairākus mēnešus, bet ieguvām perfektu rezultātu.”
Ar ko slimoja un kā ārstējās latvieši pirms 100 gadiem?
“Populārākie ārstniecības pierakstos minētie augi bija pelašķis, kumelīte, sīpols, vērmele, ceļteka, bērzs, ozols, ieva, kadiķis. Šie augi bija pieejamāki, tos varēja ievākt cilvēku dzīvesvietu tuvumā,” par izpētīto stāsta I. Sīle.
Latviešu tautas ārstniecības pierakstos visbiežāk minētie augi. Attēls no I. Sīles promocijas darba
“Interesanti, ka minēti bija arī svešzemju augi – alveja, pelargonija, ingvers. Tāpat arī ievērības cienīgs ir fakts, ka dažādās valstīs populārāko augu saraksts un to indikācijas atšķiras, pat Igaunijā un Lietuvā visvairāk izmantotie augi bija citi. Piemēram, Latvijā pelašķis minēts kā klepus un saaukstēšanās slimību līdzeklis, bet Eiropā to vairāk izmanto gremošanas orgānu slimībām.”
Pētnieces uzsver, ka 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā cilvēki dzīvoja daudz īsāku mūžu, nebija arī tādas diagnostikas kā mūsdienās, un, piemēram, vēzis ticējumos nav daudz pieminēts. Līdz ar to tās slimības un simptomi, kas pieminēti folkloras materiālos, ir tā laika aktualitāte – gremošanas un elpošanas orgānu problēmas, drudzis, sāpes.
“Ir skaidrs, ka šie augu vācēji dzīvoja citā informācijas laukā nekā farmaceiti Rīgā – to raksturo ārstniecības pierakstos minēto augu pieminēšana tā laika farmakopejā. Pētījums palīdz saprast, cik lielā mērā tā laika farmācijas un medicīnas zināšanas bija izplatījušās tautā,” atzīst M. Dambrova.
Pētījumi turpinās
“Nākamais solis pēc doktorantūras būs pēcdoktorantūras studijas, un tās noteikti būs saistītas ar ārstniecība augiem,”
savus nākotnes plānus neslēpj I. Sīle, bet M. Dambrova papildina: “Tagad mums padomā ir vairāki manuskripti sadarbībā ar Vides risinājuma institūta (VRI) zinātniekiem projektā “Inovatīvi risinājumi pavasara savvaļas, ārstniecības un aromātisko augu audzēšanas tehnoloģijās un izmantošanā”, kas ir multidisciplinārs darbs starp agronomiem, ķīmiķiem, farmaceitiem, folkloras pētniekiem un citiem speciālistiem no RSU, Latvijas Organiskās sintēzes institūta un Latvijas Universitātes. VRI pētnieki ir veikuši etnobotānikas ekspedīcijas attālākos reģionos, iztaujājot iedzīvotājus par ārstniecības augu lietošanu mūsdienās un pagātnē. Savukārt citi zinātnieki pētīs, kādi apstākļi un resursi nepieciešami, lai deviņas savvaļas ārstniecības un aromātisko augu sugas audzētu bioloģiskajā saimniecībā un varētu izmantot medicīnā, kosmētikā un pārtikā. Ir lieliski, ka dažādās institūcijās ir dažādas pētījumu metodes un iespējas – tādējādi var ātrāk atrast atbildes un iegūt rezultātus, veidot pilnīgāku ainu, popularizējot Latvijas dabas velšu potenciālo izmantojumu.”
Augiem ir nākotne
I. Sīle ikdienā pati gan vāc, gan lieto augu tējas un ir pārliecināta, ka ārstniecības augiem ir liels potenciāls izmantošanai farmācijā:
“Cilvēki uzticas augu preparātiem, labprāt tos lieto. Tās nav tikai zāļu tējas, parādās arī jaunas zāļu formas un metodes, kā efektīvāk izmantot drogas. Augu izmantošanai farmācijā ir lieli plusi, jo to sastāvā esošās aktīvās vielas ir kombinācijā ar daudzām citām vielām, kas palīdz cilvēka organismam tās labāk izmantot.
Cilvēkiem arī interesē, kādus augus viņu senči agrāk lietojuši. Svarīgi ir šai informācijai pieiet ar kritisku prātu un salīdzināt to ar mūsdienās atklāto.”
Parastās zalktenes zieds un latviešu tautas ticējums (latviešu tautas ārstniecības pierakstu piemērs) no LFK arhīva. Attēls no I. Sīles promocijas darba
Ingas Sīles promocijas darba Ārstniecības augi latviešu tautas ārstniecības pierakstos un to praktiskā lietojuma analīze. aizstāvēšana notiks 2021. gada 20. augustā.
Plašāka informācija
Darba vadītājas: RSU Farmācijas ķīmijas katedras profesore un Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadītāja Maija Dambrova un RSU Zāļu formu tehnoloģijas katedras docente Edita Romāne.
