Mācīties pētīt, sadarboties un domāt kritiski. Prof. Rudīte Koka par jauno studiju kursu medicīnas studentiem

Foto: RSU

Kā radās ideja izstrādāt šo jauno kursu? Kāpēc bija nepieciešamas pārmaiņas?

Studentiem sestajā studiju gadā ir jāizstrādā pētnieciskais darbs, taču, pārskatot studiju plānu, mēs sapratām, ka viņi līdz tam brīdim faktiski nav apguvuši, kā pētījumu veidot. Mēs prasījām gala rezultātu, bet students nebija apguvis, kā strādāt ar literatūru, kā analizēt avotus, kā sadarboties grupā.

Līdz ar to izveidojām jaunu kursu piektajā un sestajā semestrī, kas ļautu studentiem sagatavoties pētnieciskajam darbam. Šajā kursā apvienotas trīs būtiskas daļas.  Pirmkārt, sadarbība grupā, otrkārt, pētnieciskās darbības prasmes (piemēram, literatūras un datu analīze, noformēšana, pētījuma struktūra), un, treškārt, padziļināta iedziļināšanās izvēlētajā tematā.

Tādējādi mēs studentiem piedāvājam iespēju mācīties citam no cita un apgūt pētniecību kā dzīvu, sadarbībā balstītu procesu.

Kā šis kurss tiek īstenots praksē?

Piektajā semestrī studenti izvēlas tēmas no piecu katedru piedāvājuma. Iesaistītas ir Bioloģijas un mikrobioloģijas, Morfoloģijas, Cilvēka fizioloģijas un bioķīmijas, Patoloģijas un Fizikas katedras. Tēmas ir dažādas, un katrā grupā ir aptuveni pieci studenti. Viena katedra, piemēram, Bioloģijas un mikrobioloģijas, realizē ap divdesmit tēmu, kas nozīmē vairāk nekā simts studentu iesaisti. Tas nozīmē arī papildu darbu docētājiem.

Pirmajā posmā studenti izstrādā pētījuma ievadu, kas ir sava veida plāns ar galvenajiem virzieniem un pieturas punktiem. Tad sāk teorētiskās daļas izstrādi, izvēloties, vai izmantos citu pētījumu datus vai veiks paši savu eksperimentu un datu ievākšanu.

Sestajā semestrī studenti veic datu analīzi, noformē darbu, sagatavo prezentāciju un aizstāv to katedras komisijai.

Tādējādi kurss aptver visu pētnieciskā procesa ciklu no idejas līdz aizstāvēšanai.

Kā vērtēšanas kultūra tiek ieviesta šajā kursā?

Mēs uzskatām, ka ļoti svarīgi studentiem iemācīt vērtēšanas kultūru. Katram ir jāveic gan pašvērtējums, gan savstarpējais vērtējums. Pirms tikšanās ar darba vadītāju studenti izvērtē, ko viņi ir paveikuši, kas neizdevies un ko vajadzētu uzlabot. Savstarpējais vērtējums notiek piektā semestra beigās un sestajā semestrī.

Tas māca studentiem godīgi izvērtēt citu ieguldījumu, saprast, ka grupas darba rezultāts ir kopīgs un katrs neizpildīts uzdevums ietekmē visu komandu. 

Darba vadītāji vada diskusijas, aicina studentus argumentēt vērtējumus, uzdot jautājumus un atklāti runāt par problēmām. Tas pamazām veido godīgu, atbildīgu attieksmi, kas ir ļoti būtiska gan studijās, gan vēlāk profesionālajā darbā.

Kā jūs vērtējat pirmā gada rezultātus?

Aizvadītajā studiju gadā šis kurss pirmo reizi tika ieviests.  Studentiem un docētājiem bija daudz jautājumu un izaicinājumu. Taču kopumā es uzskatu, ka virziens ir pareizs.

Es piedalījos daudzās darbu aizstāvēšanās, un vienmēr studentiem jautāju, ko viņi ieguvuši no šī kursa. Viņu atbildes(“Iemācījos strādāt grupā”, “Iemācījos analizēt zinātnisko literatūru un izmantot datubāzes”, “Iemācījos noformēt atsauces”, “Iemācījos prezentēt un droši runāt”) mani pārliecināja, ka sāktais darbs ir jāturpina.

Īpaši priecēja, ka studenti uzsvēra: “Iemācījos dzirdēt citus un droši izteikt savas domas.”

Šīs atziņas apliecina, ka esam pilnveidojuši ne tikai zināšanu apguvi, bet arī attieksmes un sadarbības maiņu.

Vai pēc pirmā gada kursā tika veiktas izmaiņas?

Jā, pēc izvērtēšanas mēs sapratām, ka nepieciešami tehniski uzlabojumi. Sākumā studentiem bija jāizmanto dažādas darba lapas un Word dokumenti, taču redzējām, ka tas vairs neatbilst mūsdienu studiju videi.

Mūsdienu students grib ātrus, digitālus risinājumus, nevis lejupielādēt tabulas un dokumentus.

Tāpēc mēs pārveidojām kursu, lai viss būtu pieejams digitāli mūsu mācību vidē. Tādējādi saglabājām metodisko saturu, bet padarījām to ērtāku un mūsdienīgāku. 

Kā tika apkopota studentu un docētāju atgriezeniskā saite?

Pēc kursa noslēguma studenti sniedza ļoti detalizētu izvērtējumu, kas ietverts vairākās lapās ar analīzi un priekšlikumiem. Tāpat tika veikta docētāju anketēšana, un augustā mēs rīkojām divu dienu seminārus, kuros analizējām visus ieteikumus un prezentējām izmaiņas nākamajam gadam.

Ļoti vērtīga bija studentu iniciatīva. Viņi paši rosināja uz semināru uzaicināt piektā studiju gada pārstāvjus, kuri tikko sāk kursa apguvi.

Iznāca simboliska stafetes nodošana, kurā piedalījās gan iepriekšējā gada beidzēji, gan jaunie studenti.

Vecākie dalījās pieredzē, bet jaunie dzirdēja, kas viņus sagaida. Tas, manuprāt, bija ļoti labs sadarbības modelis un pieredzes apmaiņa.

Atsauksmes par jauno kursu

• Alens Silvestrs Aizupietis,  4. studiju gada kursa vecākais: "Mans lielākais izaicinājums saistījās ar komandas darba specifiku – darba pienākumu sadalīšana atbilstoši katra prasmēm un vienošanās par uzdevumu izpildes termiņiem, kas katram savietotos ar studiju plānu. Komandā bija studenti no dažādām grupām, tāpēc studiju grafiks atšķīrās un intensīvo studiju fonā dažiem vajadzēja atgādināt par dažkārt piemirstā pētnieciskā darba izstrādi. Esmu ļoti apmierināts ar savu kolēģu spēju citam citu atbalstīt, tomēr zinu, ka citās grupās komandu darbs sagādāja daudz lielākas grūtības motivācijas trūkuma dēļ. Bez tā gan neiztikt. Spēju strādāt komandā uzskatu kā neaizvietojamu prasmi, kura ir jāapgūst arī caur šādiem izaicinājumiem.
• Medicīnas fakultātes prodekāns asoc. prof. Ingus Skadiņš: "Jaunais studiju kurss “Ievads pētnieciskajā darbībā” ir fundamentāls RSU kā zinātnes augstskolai. Studiju kursā studējošie attīsta analītisko un kritisko domāšanu, kā arī problēmu risināšanas un pētniecības prasmes. Tās turpmāk noderēs, rakstot pētnieciskos vai doktorantūras darbus, un būs pamats darbā ar pacientiem dažādās klīniskajās situācijās."