Mākslīgais intelekts – nozīmīga medicīnas nākotnes sastāvdaļa
26. janvārī EIT Health Latvijas centrs organizēja diskusiju par mākslīgā intelekta nozīmi medicīnas nākotnē Ieskats medicīnas nākotnē: mākslīgā intelekta un kosmosa nozares iespējas.
Tajā piedalījās nozares eksperti: Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns, LU Mākslīgā intelekta laboratorijas vadītājs Normunds Grūzītis, RSU Juridiskās fakultātes prodekāne, zvērināta advokāte un medicīnas tiesību jomas eksperte Karina Palkova, Semantic Intelligence dibinātāja Vita Stūre un DataMed klientu attiecību un biznesa attīstības vadītājs Kaspars Grosu. Diskusiju moderēja TV žurnālists Uģis Joksts. Savukārt par kosmosa nozares atklājumu piedāvātajām iespējām medicīnā prezentēja Latvijas Kosmosa industrijas asociācijas prezidents Pauls Irbins.
No kreisās: Āris Kasparāns, Normunds Grūzītis, Vita Stūre, Karina Palkova, Kaspars Grosu, Uģis Joksts. Foto no EIT Health Latvijas centra arhīva
Mākslīgais intelekts arvien vairāk ienāk medicīnā, palīdzot sasniegt labākus pacientu aprūpes rezultātus un kvalitatīvāku pacientu pieredzi. Taču paralēli daudziem ieguvumiem tas rada arī izaicinājumus – nepieciešamību pēc kvalificētiem speciālistiem darbā ar mākslīgo intelektu, pacientu un ārstniecības personāla vēlmi mākslīgo intelektu iekļaut aprūpes procesā, kvalitātes kontroli mākslīgā intelekta risinājumiem un datu pārvaldību, secinājuši eksperti Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta veselības (EIT Health) Latvijas centra organizētajā diskusijā.
Vēl viens nozīmīgs izaicinājums ir nepilnīgs juridiskais regulējums, kas patlaban precīzi nenosaka atbildību par mākslīgā intelekta lietošanu. Tāpat diskusijā tika uzsvērts, ka mākslīgais intelekts nespēj un nākotnē nevarēs aizstāt cilvēkresursus, kas joprojām būs nepieciešami tehnoloģiju izstrādāšanā, vadīšanā un izmantošanā veselības aprūpes procesos.
RSU Starptautisko sakaru departamenta direktore un EIT Health Latvijas centra vadītāja Baiba Pētersone. Foto no EIT Health Latvijas centra arhīva
“Veselības jautājumi ir vienmēr bijuši ikviena cilvēka dienaskārtībā, tomēr pēdējo gadu laikā tie kļuvuši īpaši aktuāli. Gan Latvijā, gan pasaulē mēs redzam, ka veselības jomā ir vajadzīgi inovatīvi risinājumi. Tikai tās veselības aprūpes sistēmas, kas ir atvērtas šiem risinājumiem, spēj un spēs piedāvāt mūsdienu vajadzībām atbilstošus pakalpojumus,” saka RSU Starptautisko sakaru departamenta direktore un EIT Health Latvija centra vadītāja Baiba Pētersone.
Mākslīgais intelekts neaizstās cilvēkresursus medicīnā
Pētījumi liecina, ka mākslīgais intelekts veselības stāvokli var pareizi novērtēt 87 % gadījumu (veselības aprūpes speciālisti – 86 %), savukārt izvēlētā ārstēšana bijusi pareiza 93 % gadījumu (kamēr ārstu izvēlētā – 91%). Tādējādi arvien aktuālāks kļūst jautājums, vai mākslīgais intelekts laika gaitā aizstās cilvēka resursu?
Lasīt par to plašāk
Diskusijas moderators – TV žurnālists Uģis Joksts. Foto no EIT Health Latvijas centra arhīva
“Mākslīgais intelekts nevarēs aizstāt cilvēkresursus, bet tā ir un būs spēcīga atbalsta funkcija. Līdzīgi kā ar kalkulatoru – sākumā grāmatveži izmantoja skaitīkļus, un tad parādījās kalkulatori. Tie bija daudz precīzāki, spēja aprēķināt daudz lielākus skaitļus, bet nekad neaizstāja grāmatvedi.
Tāpat ir medicīnā – mākslīgais intelekts papildina personālu, nevis to aizstāj. Lai cik daudz datu tas spētu apstrādāt, lēmums ir jāpieņem ārstam un tam ir noteicošā funkcija,”
norāda DataMed klientu attiecību un biznesa attīstības vadītājs Kaspars Grosu.
Foto no EIT Health Latvijas centra arhīva
“Viens no lielākajiem izaicinājumiem gan Latvijā, gan globāli ir cilvēku trūkums, kas var strādāt ar mākslīgā intelekta tehnoloģijām. Viena no tām lietām, ko mēs varam jau tagad darīt, ir iesaistīt meitenes eksakto zināšanu apgūšanā jau agrā vecumā. Aicināt pievērsties arī šāda veida jomām, dodot viņām iespēju izvēlēties savu nākotni.
Tādējādi mēs veicinātu medicīnas un mākslīgā intelekta attīstību, jo patlaban ir liels dzimumu disbalanss IT nozarē, kam mums būtu jāpievērš lielāka uzmanība,”
saka Semantic Intelligence dibinātāja Vita Stūre.
Likumdošana netiek līdzi mākslīgā intelekta risinājumiem
Latvijā un pasaulē ir ienākuši dažādi jauninājumi, kas vēl salīdzinoši nesen šķita neiespējami, piemēram, 3D printēšana, virtuālās realitātes izmantošana ārstēšanā un medicīnas speciālistu apmācībā, kā arī mākslīgā intelekta izmantošana diagnosticēšanā. Jau 2021. gadā globālajā tirgū veselības aprūpes jomā realizētā mākslīgā intelekta vērtība bija aptuveni 11 miljardi ASV dolāru. Tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam tā sasniegs gandrīz 188 miljardus. Mākslīgā intelekta tehnoloģiju attīstība ir strauja, tomēr likumdošana, kas regulē tā lietošanas atbildību, nespēj tik ātri pielāgoties.
No kreisās: Normunds Grūzītis, Vita Stūre, Karina Palkova, Kaspars Grosu. Foto no EIT Health Latvijas centra arhīva
“Lai arī notiek darbs pie likumdošanas sakārtošanas, patlaban mākslīgā intelekta tiesiskais regulējums un ar to saistītie jautājumi Latvijā un Eiropas Savienībā nav atsevišķi nodefinēti. Atbildību par tā izmantošanu veselības aprūpē var aplūkot no vairākiem aspektiem. Ja mākslīgā intelekta sistēma darbojas kā medicīnas ierīce vai kā “in vitro” diagnostikas ierīce, atbildību, kas saistīta ar pacientu veselībai nodarīto kaitējumu, uzņemas ražotājs. Savukārt, ja mākslīgā intelekta ierīce veic atbalsta funkciju, piemēram, asinsspiediena mērīšanas aplikācija, strīdi tiek skatīti no produktu atbildības perspektīvas – atbildīgs var būt gan ražotājs, gan pakalpojuma sniedzējs. Neskatoties uz minēto, jebkura Eiropas Savienības dalībvalsts var noteikt citu mehānismu, lai aizsargātu pacientu un ārstniecības personas tiesības,” stāsta RSU Juridiskās fakultātes prodekāne, zvērināta advokāte, veselības un medicīnas tiesību jomas eksperte Karina Palkova.
