Nozīmīgs RSU pētnieku sasniegums: uztura bagātinātājs no aktīvajām dabas vielām
Rīgas Stradiņa universitātes A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta pētnieku izstrādāto uztura bagātinātāju, kas satur dabiskos glikopeptīdus un izmantojams onkoloģijā un virusoloģijā, Latvijas Zinātņu akadēmijas ekspertu komisija, apkopojot iesniegtos universitāšu, zinātnisko institūtu un pētniecības centru priekšlikumus, nosaukusi par vienu no nozīmīgākajiem Latvijas zinātnes sasniegumiem 2013. gadā.
Institūta pētnieki Jevgēņijs Jermolajevs, Lilija Peškova, Guntis Vītols un Simona Doniņa projektā Jaunu dabīgo imunomodulatoru kompozīciju izstrāde un to efektivitātes izpēte onkoloģisko un vīrusu slimību gadījumā, ko līdzfinansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonds, no 2010. līdz 2012. gadam izstrādāja uztura bagātinātāju, kas izmantojams pacientu ātrākai rehabilitācijai un imunitātes stiprināšanai pēc onkoloģiskajām un vīrusu slimībām.
A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta pētnieku veikuma pirmsākumi, kā stāsta biotehnologs un A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta pētnieks Jevgēņijs Jermolajevs, meklējami 1975. gadā Bulgārijā, kur zinātnieki no pienskābajām baktērijām izdalīja un atklāja glikopeptīda formulu. Pēc tam Krievijas pētnieki izstrādāja pussintētisko glikopeptīdu, bet pagājušā gadsimta 80. gados tā tehnoloģiju sadarbībā ar Maskavas kolēģiem ievieš Latvijas zinātnieki, arī Jevgēņijs Jermolajevs, kas tajā laikā ir Olaines ķīmiskās rūpnīcas Biolar laboratorijas vadītājs. Savukārt 1998. gadā sadarbībā ar ASV zinātniekiem Jevgēņijs Jermolajevs un citi pētnieki atklāja, kā izdalīt dabiskos glikopeptīdus.
RSU pētnieku izstrādātajā uztura bagātinātājā no pienskābajām baktērijām izdalītie dabiskie glikopeptīdi kombinēti ar glikāniem, kas iegūti no gailenēm, maizes rauga, šitakē un kas pasaulē zināmi kā pretvēža dabiskās iedarbības vielas. Preparāta sastāvā ietilpst arī topinambūra pulveris, kurā esošais inulīns ļauj šo uztura bagātinātāju lietot diabēta slimniekiem.
Lai varētu precizēt, kādos gadījumos ieteicams lietot izstrādāto preparātu, projekta izpildes gaitā tika veikti klīniskie novērojumi. A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta vadošā pētniece un onkoloģe imunoloģe Simona Doniņa veica novērojumus Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centrā, savukārt imunoloģe Inta Jaunalksne – Klīniskās imunoloģijas centrā Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Pētījumi pierādīja, ka tiem slimniekiem, kuri lietoja uztura bagātinātāju, biežāk un straujāk palielinājās imūnkompetento šūnu skaits un funkcionālā aktivitāte.
Onkoloģisko un vīrusu slimību pacientu organisms pēc ķīmijas, staru un medikamentu terapijas ir novājināts un bieži nespēj pretoties citām infekcijām, tāpēc nepieciešams stiprināt organisma imūnsistēmu, lai organisms pats cīnītos ar vēža šūnām, vīrusu izraisītām un citām infekcijām.
“Onkoloģisko slimību ārstēšanas laikā pacientu dzīves kvalitāte būtiski krītas. Ir jādomā, kā viņiem palīdzēt. Lieliski, ka ir tapis preparāts no Latvijā pieejamām dabiskām vielām,” atzīst Simona Doniņa.
Jau agrāk radīti preparāti, kas palīdz šādos gadījumos, taču tajos izmantoti ķīmiski sintezētie glikopeptīdi, kuru bioloģiskā aktivitāte ir atkarīga no preparāta ķīmiskās tīrības. Turklāt ķīmiski sintezētais preparāts stingrāk jādozē. No dabiskā preparāta organisms pats uzņem tik daudz bioloģiski aktīvo vielu, cik nepieciešams, turklāt to drīkst lietot ilgstoši.
Pētnieks Jevgēņijs Jermolajevs sola kopā ar kolēģiem turpināt zinātniskos pētījumus, lai izstrādātais uztura bagātinātājs būtu vēl iedarbīgāks, papildinot tā sastāvu ar citām dabas vielām, kas, iespējams, aizsargātu aknu šūnas un cīnītos pret vēža šūnām.
