Pētījums par indivīda vēlmi pēc privātmājas Pierīgā
26. septembrī Rīgas Stradiņa universitātes Socioloģijas nozares promocijas padomes atklātajā sēdē Gunta Darbiņa aizstāvēs promocijas darbu Postsociālistiska patēriņa prakse piepilsētas vidē: vēlmju par jaunu privātmāju Pierīgā īstenojums.
Ar metaforu sapņu māja visai pamatoti var raksturot kādas daļas Latvijas iedzīvotāju vidējā sociālā slāņa centienus pēc labklājības. Promocijas darbā pētīta ģimeņu postsociālistiskā patēriņa prakse, īstenojot sapni par privātmāju Pierīgā.
Fantāzija, kā es varētu dzīvot, ir motivācija, kurā savienojas sociālismā veidojusies izpratne par to, kas ir normāla dzīve, un atmiņas par iepriekšējo paaudžu pieredzi. Savukārt patērētāju kultūra nosaka aktīvu dzīvesstilu, uzsverot dzīves telpas, attiecību un ķermeņa pārveidi, kas prasa aizvien lielākus finanšu līdzekļus, radot nepieciešamību ņemt kredītus un aizņemties.
Vispārēji ar patērēšanu saprot dažādu resursu (daba, materiālas lietas, emocijas) izmantošanu, iznīcināšanu vai pārveidi citos resursos. Socioloģijā patēriņu pēta kā procesu, kurā cilvēki iesaistās ar nolūku novērtēt, vērot un iegūt vai arī neiegūt preces, pakalpojumus, notikumus, informāciju vai vidi. Parasti jēdziens patēriņš tiek uztverts vairāk negatīvi. Tāpēc privātmāju kā dzīvesvietu vidusmēra ģimenei ar patēriņu un patērēšanas sacensību parasti nesaista. Tomēr ap 2000. gadu daudziem bijušo sociālistisko valstu iedzīvotājiem jaunbūvēta piepilsētas māja kļuva par sociālā vidusslāņa statusa un prestiža apliecinātāju, garantējot arī augstāka līmeņa privātumu.
Pētījuma teorētiskais pamatojums balstīts prakses teorijas pieejā (prakse ir cilvēku darbība, kas nodrošina sabiedrības eksistenci un attīstību; prakses teorija uzsver vairākus prakses elementus: fiziskas un garīgas darbības, lietas un to lietošanu, zinātību (know-how), kā arī emociju izpausmi un motivāciju). Prakses teorija ļauj izprast, kā, iesaistoties kādā praksē, neapzināti mainās indivīds, viņa dzīvesveids un kādi faktori to ietekmē.
Darbā pētīti vairāki faktori: mājas kā lietas patērēšanas motivācija; sociālās stratifikācijas konteksts; ētikas un emocionālais aspekts; izpratne par piederību vietai; piepilsēta kā prakses vide.
Pētījumā atklājas intervēto privātmāju īpašnieku vairāk emocijās nekā zināšanās balstītā pieeja mājas iegādē, arī vājā interese par vidi aiz mājas robežām – gan komunikācijā ar kaimiņiem, gan attieksmē pret apkārtējo vidi, jo daudzviet ainava vēl glabā sociālisma nospiedumus.
Pētījums ļauj izvērtēt arī politikas ietekmi piepilsētas vidē. Iezīmēta Latvijā ļoti aktuāla sociāla problēma – kredītsaistību izaicinājumi un to ietekme uz ģimeņu likteņiem.
