Pētījums par Latvijas garīdznieku politisko uzvedību
20. decembrī plkst. 10.00 Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes promocijas padomes atklātajā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā, Simona Gurbo aizstāvēs promocijas darbu Politika un reliģija: Latvijas garīdznieku politiskā uzvedība (2002-2012).
Valsts un baznīcas savstarpējo attiecību attīstībā 20. gs. ir notikušas būtiskas un dinamiskas izmaiņas. Neņemot vērā diskusijas par sekularizāciju, baznīcas turpina pildīt daudzas sabiedrībā svarīgas funkcijas. Analizējot garīdznieku vēsturisko darbību Latvijā, var secināt, ka garīdznieki arvien bijuši aktīvi sabiedriskie un politiskie darbinieki, piem., pirmskara Latvijā, Satversmes sapulcē un 1.–4. Saeimā garīdznieki bija apmēram 10 % no deputātu kopskaita, bet kopš neatkarības atjaunošanas 5.–11. Saeimā tikai 1,4 %.
Lai arī garīdznieki mūsdienās vairs neieņem tikpat nozīmīgu stāvokli sabiedrībā kā iepriekšējos gadsimtos, nereti medijos viņi līdzdala savu viedokli par procesiem, kas norisinās valstī, bieži tādā veidā paužot arī savu politisko nostāju. Tā kā Latvijas Republika ir sekulāra valsts, tas reizēm rada diskusijas par valsts un baznīcas šķirtību. Tomēr disertācijas mērķis ir aplūkot šo jautājumu nevis valsts un baznīcas, bet gan politikas un reliģijas tēmas kontekstā, pētot Latvijas tradicionālo kristīgo konfesiju garīdznieku politisko uzvedību.
Promocijas darbs pamatojas uz ASV un Eiropas pētnieku iestrādēm garīdznieku politiskās līdzdalības un uzvedības teorijā.
Gan empīriskais pētījums, gan periodisko izdevumu analīze atklāj, ka Latvijas tradicionālo konfesiju garīdznieku politiskā aktivitāte aktualizējas ikreiz, kad tiek skartas četras nozīmīgas tēmas: kristīgās vērtības, ģimenes vērtības (bieži tiek pretnostatītas seksuālo minoritāšu jautājumiem), izglītības jautājumi (ticības mācības ieviešana vispārizglītojošajā skolā), nacionālie jautājumi (integrācija un sabiedrības vienotība).
Darbā veiktais kvantitatīvais pētījums par Latvijas garīdznieku politisko uzvedību liecina, ka nedz draudzes atrašanās vietai, nedz garīdznieka konfesijai nav būtiskas ietekmes uz viņa sociālpolitisko aktivitāti, jo politiskās uzvedības līmenis ir līdzīgs visu konfesiju pārstāvjiem. Vienīgi katoļu un adventistu garīdzniekiem ir zemāka politiskās līdzdalības aktivitāte.
Būtiskāka šī atšķirība ir, analizējot garīdzniekus pēc vecuma. Politiski aktīvāki ir garīdznieki vecuma grupā no 31 līdz 46 gadiem. Atsevišķu garīdznieku politiskā aktivitāte un no tā izrietošais augstas līdzdalības politiskās uzvedības modelis norāda uz ieinteresētību politiskajos procesos, taču ne vienmēr ir vērtējams kā politiskā aģitācija. Turklāt šādu gadījumu skaits ir proporcionāli mazsvarīgs un vērojams tikai reizumis, nevis kā pastāvīgs fenomens Latvijas baznīcās.
