Pie Zobārstniecības fakultātes vadības stūres profesore Ilga Urtāne

2013. gada 17. decembrī Senāta sēdē par RSU Zobārstniecības fakultātes dekāni tika apstiprināta profesore Ilga Urtāne, kas šo fakultāti (toreizējais nosaukums – Stomatoloģijas fakultāte) jau vadīja no 1993. līdz 1999. gadam. Viņa studentus vērtē ne tikai pēc sekmēm un par Zobārstniecības fakultātes attīstības prioritāti tuvākajiem gadiem izvirza kvalitāti, kas saistīta arī ar studiju programmu satura integrēšanu.

Dekānes amata pienākumu veikšanu profesore apvieno ar Stomatoloģijas institūta vadīšanu. „Tas dod man iespēju turpināt akadēmiskā un klīniskā virziena savstarpēju integrēšanu. Nozīmīgs attīstības virziens ir ārvalstu studentu piesaiste, kas nākotnē prasīs papildu telpas studentu apmācībai un klīniskajam darbam,” uzsver Ilga Urtāne.

Jautāta, kas ir mainījies Zobārstniecības fakultātē, kopš viņa bija tās dekāne, profesore atbild, ka „izmaiņas ir ļoti lielas. Pirmo reizi es kļuvu par dekāni 1993. gadā, toreiz paralēli biju iesaistīta arī Stomatoloģijas institūta veidošanā. Tas bija grūts, taču interesants laiks”. Vienīgais, kas palicis nemainīgs, ir „kolēģi, uz kuriem savā darbā vienmēr esmu balstījusies”.

Pagājušā gadsimta 90. gados pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas profesorei radās iespēja vērot un salīdzināt, kā zobārstniecības nozare attīstās ASV un Eiropā, un šī pieredze viņai palīdzēja attīstīt šo nozari Latvijā.

„Pārejot no padomju uz Eiropas studiju programmām, mēs iesaistījāmies vairākos Eiropas un Ziemeļvalstu projektos par zobārstniecības izglītības un specialitātes attīstību. Veidojās plaši starptautiskie kontakti. Tas deva iespēju attīstīt pasniedzēju profesionālo un akadēmisko kompetenci.” Kopš tā laika, protams, mainījušās arī tehnoloģijas un infrastruktūra, kas pašlaik „atbilst augstākajiem starptautiskajiem standartiem”.

Stāstot par Zobārstniecības fakultātes studiju programmām un to konkurētspēju Eiropā, Ilga Urtāne atzīst, ka „vienmēr ir kur augt un censties. Mums ir laba tehniskā bāze, liels jauno pasniedzēju potenciāls – to apvienojot, mēs varam vairot savu kompetenci un veicināt fakultātes atpazīstamību starptautiskajā līmenī”.

Zobārstniecības fakultātes dekāne domā, ka labs students ir vispusīgi attīstīts students. „Es nevērtēju studentus tikai pēc viņu sekmēm, man patīk studenti, kuriem ir aktīva attieksme pret procesiem, kas notiek universitātē, un kuri ir lojāli savai augstskolai.”

Jaunieši nereti šaubās, vai ir vērts studēt, jo mūsdienu pasaulē ir pierādījies, ka arī bez izglītības var nopelnīt naudu. Kāpēc, jūsuprāt, būtu jāstudē?

Veidot karjeru bez izglītības ir tuvredzīgi, jo jebkura līmeņa izglītība ir dzīves nepieciešamība. Izglītības iegūšana ir jauniešu investīcija savā nākotnē. Pašreiz var vērot, ka Latvijā tie laiki, kad bija izplatīts uzskats par to, ka materiālo labklājību var iegūt arī bez izglītības, iet uz beigām. Latvijā tūkstoši jauniešu studē par saviem līdzekļiem, kas liecina par to, ka viņi apzinās izglītības nozīmi.

Jums dekānes amatā jārisina dažādi jautājumi, arī problēmas un konflikti, kas saistīti ar studiju procesu, sadzīvi, kolēģiem, studentiem. Kā jūs risināt problēmsituācijas?

Katrs konflikts ir atšķirīgs, tāpēc, lai to atrisinātu, jāsaprot, kādā līmenī ir šīs nesaskaņas. Ja runājam par konfliktu starp pasniedzējiem, tad vienmēr jāatceras, ka viņus nevar vērtēt pēc viena kritērija. Pasniedzēji ir radošas personības ar atšķirīgu skatījumu uz procesiem un notikumiem. Turklāt viedokļu dažādībai ir jābūt, tas ir normāli. Situācijās, kad konflikts izvērsies starp pasniedzēju un studentu, primāri jāskatās uz abu pušu pienākumiem, tiesībām un atbildību. Ņemot to vērā, strīds arī jārisina. Mana pieeja ir tāda, ka katra personība savā līmenī var kļūdīties. Ja kļūda nebija apzināta, jāprot piedot un samierināt cilvēkus, esot godīgam pret abām pusēm.