Pieaug mediju nozīme sabiedrības izglītošanā veselības jautājumos
Rīgas Stradiņa universitātes Zinātnes dienās, kas notika 30. un 31. oktobrī, Studējošo pašpārvalde sadarbībā ar Skepticafe organizēja diskusiju Kā mediji ietekmē sabiedrības veselību?.
Diskusijā piedalījās žurnāla Ko ārsti tev nestāsta galvenā redaktore Lilija Ķīkule, Latvijas Infektoloģijas centra galvenā ārste prof. Baiba Rozentāle, Anatomijas un antropoloģijas institūta direktore prof. Māra Pilmane, ārste dietoloģe Lolita Vija Neimane un DELFI veselības e-žurnāla rutks.lv redaktore Andra Briekmane. Diskusijas mērķis bija žurnālistu un veselības aprūpes speciālistu nostājas un viedokļu izklāsts par medijos publicētiem ieteikumiem, kas saistīti ar veselību.
Diskusijā izteiktās atziņas
A. Briekmane: "Cilvēki uzticas medijiem, arī veselības jautājumos. To pierāda sabiedrības aptaujas. Šī iemesla dēļ medijiem ir liela loma sabiedrības izglītošanā. Internets ir maz ticamāks, jo tā saturu veido ne tikai žurnālisti, bet arī sabiedrības pārstāvji, rezultātā interneta satura autorus ir grūti nošķirt.”
Prof. M. Pilmane uzskata, ka mediji palīdz izglītot sabiedrību, jo tie ir vienīgie, kas palīdz nodot informāciju plašākai auditorijai. Sabiedrības izglītošana un attieksmes maiņa ir veiksmīga, ja notiek sadarbība starp žurnālistiem un ārstniecības speciālistiem.
"Es neuzliktu medijiem izglītošanas lomu, jo ar to nodarbojas izglītības iestādes. Mediji ir radīti, lai informētu cilvēkus, lai nodrošinātu pēc iespējas daudzveidīgāku un plašāku informācijas pieejamību. (..) Medijiem ir tikpat liela atbildība par savu darbu, cik jebkuram citam profesijas pārstāvim," teica Lilija Ķīkule.
Prof. B. Rozentāle uzskata, ka ārsts ir galvenais pacienta informācijas avots veselības jautājumos. Mediji var rakstīt par medicīnu. Ja tas cilvēka veselībai nekaitē, tad tas ir pietiekami.
A. Briekmane izklāstīja savu viedokli par mediju kritērijiem avotu izvēlē: "Žurnālistam ir jāzina, ka avotiem jābūt uzticamiem. Šādi avoti var būt jomu speciālisti, pētījumi, valsts iestādes. Avota uzticamības izvērtēšanā svarīga ir loģiskā domāšana, un tad ir jādomā, kādi vēl avoti ir nepieciešami rakstam. Žurnālisti bieži grēko un laika trūkuma dēļ izmanto PR kompāniju sniegto informāciju, maziem burtiem norādot, ka tā ir reklāma, nepārbaudot faktus."
L. Ķīkule par žurnālā izmantotiem avotiem: "Ko ārsti tev nestāsta ir britu materiāls, tāpēc visbiežāk sanāk iztulkot rakstus, tos papildinot ar Latvijas informāciju un statistiku. Pārsvarā mēs izmantojam zinātnisko literatūru, ko lasa arī ārsti, bet esam arī saņēmuši pāris pārmetumu par to, ka pētījumi ir seni. Vai tas kaut ko maina, ka pētījums tika veikts sešdesmitajos, deviņdesmitajos gados, ja viņš ir pierādījis faktu?”
A. Briekmane piebilst: "Medijiem ir jāuzņemas atbildība par nodoto informāciju, bet tikpat liela atbildība ir informācijas saņēmējam un tās izmantotājam!”
