Prakse ārvalstu klīnikā kā ceļš uz starptautiski konkurētspējīgu izglītību

Lai medicīnas studiju laikā iepazītu vadošo Eiropas slimnīcu pieredzi, nozīmīga ir prakse ārvalstīs. Tā ir viena no Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) attīstības prioritātēm, tādēļ RSU ir izveidojusies cieša sadarbība ar vairākām Vācijas slimnīcām, kuru vidū izcils partneris ir akadēmiskā mācību klīnika Lukaskrankenhaus Vācijas pilsētā Noisā (Neuss). Tur praksē bijušas jau vairākas RSU studējošo grupas.

Klīnikas Lukaskrankenhaus Uroloģijas departamenta vadītājs un koordinācijas grupas vadītājs sadarbībai ar RSU medicīnas izglītības, pētniecības un attīstības jomās profesors Tomass Oto (Thomas Otto) laipni piekrita pastāstīt par Noisas klīnikas un RSU līdzšinējo sadarbību un nākotnes iecerēm.

Kādi, jūsuprāt, ir nozīmīgākie akadēmiskās mācību slimnīcas Lukaskrankenhaus un RSU sadarbības ieguvumi?

Lielākais ieguvums no mūsu sadarbības ir starptautiski konkurētspējīga medicīnas izglītība, kuru studenti iegūst, praktizējoties mūsu klīnikā. Tā būs nozīmīga, veidojot turpmāko karjeru, konkurējot darba tirgū un tiecoties uz ārsta izcilību. Studentiem ir iespēja intensīvu mācību laikā intervēt pacientus, analizēt slimību vēstures, tādējādi gan individuāli, gan nelielās grupās izvērtējot pacientu stāvokli. Praktikants iegūst teorētiskās zināšanas un praktisko pieredzi darbā ar modernajām tehnoloģijām, kuru nozīme medicīnā arvien pieaug. Tiek izstrādāts individuāls mācību plāns un noteikti konkrēti mērķi, kā arī tiek sniegta palīdzība karjeras plānošanā. Jaunieši uzzina visu pacienta ārstniecības ciklu klīnikā no uzņemšanas līdz pat izrakstīšanai, kā arī iepazīst veselības aprūpes sistēmu Vācijā, to skaitā tās kvalitātes kontroles veidus. Vēl prakses laikā studenti piedalās dažādās konferencēs un reģionālos kongresos, kuros gūst jaunu pieredzi un iepazīstas ar kolēģiem.

Prakses laikā mūsu klīnikā studentiem ir labi dzīves apstākļi, pieejamas konferenču un mācību telpas. Noisa atrodas netālu no Diseldorfas un Ķelnes. Mūsu pilsētas savieno kvalitatīvs sabiedriskais transports, tādēļ jauniešiem ir iespēja ne tikai bagātināt sevi medicīnas izglītības jomā, bet arī apmeklēt citas Vācijas pilsētas, iepazīties ar to arhitektūru, kultūru, tradīcijām un ikdienas ritmu.

Kā jūs vērtējat studentu iegūtās zināšanas pirms prakses hospitālī?

Uzskatu, ka studentiem ir ekselentas teorētiskās zināšanas. It īpaši vēlētos uzsvērt padziļinātās zināšanas anatomijā un fizioloģijā, kas ir ļoti nozīmīgas topošajam ārstam. Studenti ir profesionāli, personiski motivēti un gatavi darbam. Saprotams, ka studijām un praksei ārzemēs ir īpašas individuālas prasības.

Līdz šim mūsu klīnikā praksē pamatā bija vācu studenti, kuri mācās RSU, tomēr, sadarbībai attīstoties, pie mums mācīsies arī Latvijas studenti no RSU, kuri zina vācu vai angļu valodu.

Kā prakse klīnikā pilnveidoja studentu zināšanas un prasmes?

Svarīgākais ieguvums, tēlaini sakot,  ir iespēja iztulkot teorētiskās zināšanas praktiskās darbības valodā. Izmantot RSU gūtas zināšanas praksē citas valsts klīnikā, piemēram, komunikācijā ar pacientu. Katrā valstī un arī atsevišķā klīnikā ir savas ārstniecības tradīcijas, kuru iepazīšana bagātina topošos mediķus. Studenti mācās lietot savas anatomijas un fizioloģijas zināšanas operāciju zālē. Ne mazāk nozīmīga ir bioķīmisko un farmakoloģisko zināšanu izmantošana, lai pacientam noteiktu pareizos medikamentus. Praktikanti strādā arī laboratorijās un mācās izmantot laboratorijas datus un atziņas. Ārstniecības procesā svarīga ir multidisciplināra pieeja, nepietiek ar perfektām zināšanām tikai vienā jomā, lai veiksmīgi ārstētu pacientu. Iespēja lietot plaša spektra zināšanu kopumu konkrētā gadījumā arī ir prakses dotā iespēja.

Interneta vidē notika eksāmens, kurā studentu zināšanas tika vērtētas gan klīnikā Lukaskrankenhaus, gan  RSU. Vai tā ir nākotne?

Nākotne ir sākusies. Lai šāda starptautiska studentu zināšanu vērtēšana būtu veiksmīga, svarīgas ir standartizētas un salīdzināmas prasības, kā arī vienlīdzīga vērtēšanas sistēma. Šādi starptautiski eksāmeni interneta vidē tiek izmantoti arvien biežāk. Vērtēšana e-vidē, iespējams, ir vienkāršāka, jo to eksaminators īsteno attālināti, neredzot studentu klātienē. Tajā pašā laikā mutisko eksāmenu nozīme saglabājas, jo tikai klātienē ir iespējams novērtēt topošā mediķa personību un raksturu, kā arī to pozitīvi ietekmēt.

Kādas mācību programmas studentiem kā jaunajiem profesionāļiem pieejamas klīnikā?

Tie ir regulāri kursi un praktiskās nodarbības. Piemēram, neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana, pacientu intervēšana, ultrasonogrāfija, endoskopija, laparoskopija, darbs laboratorijās, zinātniskais darbs. Arī pētnieciskās un pedagoģiskās prasmes, piemēram, ārsta tēžu plānošana un gatavošana, publicēšanas un prezentācijas prasmes, klīnikas menedžments un ārsta ētika.

Kādu nozīmi jūs piešķirat simulācijām kā medicīnas studiju veidam? 

Simulācijas dod ekselentu iespēju sagatavoties darba praksei, kritiskām situācijām un neatliekamajai palīdzībai. Sākotnēji pārņemtas no aviācijas, rūpniecības un militārās medicīnas, tās kļuvušas par neatņemamu medicīnas izglītības sastāvdaļu.

Kā jūs kopumā raksturotu starptautiskās sadarbības nozīmi?

Medicīna domā globāli, tādēļ studentiem, kuriem ir starptautiska pieredze, ir priekšrocības – ir plašākas zināšanas un prasmes. Tas viņiem kā profesionāļiem dod lielāku pievienoto vērtību. Viņi ir konkurētspējīgāki. Šie studenti kļūst par augsti motivētām personībām ar starptautiskiem kontaktiem klīniskajā un zinātniskajā darbā.

Par profesoru Tomasu Oto

Profesors Tomass Oto ir ieguvis medicīnas grādu Esenes Universitātes Uroloģijas departamentā, kam sekojis darbs Mulhaimas (Mülheim an der Ruhr) Evaņģēliskās slimnīcas Vispārējās un asinsvadu ķirurģijas departamentā. No 1987. līdz 2004. gadam profesors strādājis Esenes Universitātes Uroloģijas departamentā un veicis pētniecību šūnu bioloģijā un molekulārajā onkoloģijā. 1996. gadā kļuvis par asociēto profesoru, bet 2001. gadā par profesoru uroloģijā. 2004. gadā Tomass Oto kļuva par akadēmiskās mācību klīnikas Lukaskrankenhaus Uroloģijas departamenta vadītāju, bet kopš 2005. gada ir klīnikas Audu inženierijas institūta vadītājs. Šogad profesors ir piedalījies arī RSU valsts pārbaudījumu komisijas darbā. Izcilu ārvalstu profesoru iesaiste studentu zināšanu un prasmju novērtēšanā ir nozīmīgs solis, pilnveidojot RSU studentu  zināšanu pārbaudes kvalitāti.