Profesoram Jānim Slaidiņam – 100
Šā gada 24. maijā atzīmējam izcilā profesora, ķirurga, pedagoga un klīnicista Jāņa Slaidiņa 100. dzimšanas dienu.
J. Slaidiņš dzimis 1916. gada 24. maijā Jaunpiebalgā. 1924. gadā ģimene pārcēlās uz Rīgu, kur Jānis uzsāka skolas gaitas Rīgas pilsētas 14. jeb Dzegužkalna pamatskolā. Jau piektajā klasē viņš vēlējies kļūt par mediķi, jo bijis ļoti žēl mātes, kura bieži slimojusi. No 1930. līdz 1934. gadam J. Slaidiņš mācījās Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijā.
Pēc ģimnāzijas absolvēšanas J. Slaidiņš divus gadus strādāja par bankas kurjeru un praktikantu, lai varētu sakrāt naudu studijām augstskolā. 1936. gadā viņš iestājās un uzsāka studijas Latvijas Universitātes (LU) Matemātikas un dabaszinību fakultātes Dabaszinību nodaļā, vienlaikus arī strādājot bankā, jo bijuši slikti materiālie apstākļi.
1938. gadu Jānis Slaidiņš pavadīja obligātajā karadienestā, bet 1939. gada rudenī viņš veiksmīgi iestājās LU Medicīnas fakultātē. Jau studiju laikā J. Slaidiņš bija nolēmis pievērsties ķirurģijai, ko 1942./43. akadēmiskā gadā sāka apgūt profesora Paula Stradiņa vadītajā Vispārīgās ķirurģijas klīnikā. Otrā pasaules kara laikā mediķu izglītība tika intensificēta, un ārsta diplomu Jānis Slaidiņš saņēma jau 1944. gada martā. Pēc pāris nedēļām viņu mobilizēja uz fronti pie Daugavpils, bet jūnijā viņš guva ievainojumu. Pēc izārstēšanās Slaidiņu, kā Latviešu leģiona ārstu, nosūtīja uz Dancigu (mūsdienās – Gdaņska Polijas ziemeļos). Tur, nokļuvis ielenkumā, Slaidiņš izrakstīja 160 slimības apliecību latviešu karavīriem, organizēja sanitāro transportu un kopā ar viņiem nokļuva Bornholmā (Dānijai piederoša sala netālu no Zviedrijas), bet pēc tam Zviedrijā, kur latviešu karavīrus internēja. Tomēr Zviedrija, kas tobrīd bija neitrāla valsts, 1946. gadā kareivjus izdeva Padomju Savienībai, un tie nokļuva filtrācijas nometnē Liepājā.
No filtrācijas nometnes J. Slaidiņš pēc neilga laika izkļuva, pateicoties vecākajam brālim Kārlim un profesoram Paulam Stradiņam. J. Slaidiņš nekavējoties sāka darbu Valsts klīniskajā slimnīcā (no 1948. gada – Republikas klīniskajā slimnīcā) un jau 1950. gadā tika iecelts par nodaļas vadītāju. 1947. gadā viņš bija viens no pirmajiem pēckara periodā, kurš sāka studijas Medicīnas fakultātes aspirantūrā profesora P. Stradiņa vadībā un tās pabeidza 1950. gadā. 1954. gadā viņš ieguva medicīnas zinātņu kandidāta grādu, bet 1969. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu doktora disertāciju Aortogrāfijas metožu novērtējums. Neraugoties uz to, leģionāra pagātnes dēļ padomju režīms diskriminēja talantīgo mediķi, un Rīgas Medicīnas institūta (RMI) Ķirurģijas katedrā viņš vēl aizvien bija tikai asistents. Četrus gadus vēlāk, apejot docenta grādu, viņu ievēlēja par profesoru.
Profesoram Jānim Slaidiņam darbs ar studentiem ļoti patika, īpaši ar Studentu zinātniskās biedrības ķirurģijas pulciņa audzēkņiem. Tomēr tas izpalika, jo 1973. gadā viņu no fakultātes ķirurģijas katedras pārcēla uz RMI Centrālās zinātniski pētnieciskās laboratorijas (CZPL) jaunveidojamo Nieru pārstādīšanas nodaļu par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku, kur viņam tika uzticēta nodaļas darbības nodrošināšana, darbinieku sagatavošana un eksperimentāla nieres pārstādīšanas tehnikas apgūšana.
Savas zinātniskās un klīniskās darbības pēdējos gados profesors J. Slaidiņš pievērsās vazorenālās hipertensijas diagnostikai un ķirurģiskai ārstēšanai CZPL ietvaros P. Stradiņa Republikas klīniskajā slimnīcā, vēlāk – Gaiļezera klīniskajā slimnīcā. 1983. gadā neilgu laiku viņš bija RMI Ārstu kvalifikācijas celšanas fakultātes Ķirurģijas katedras profesors, pēc tam CZPL profesors konsultants līdz pat 1991. gada 31. janvārim, kad aizgāja pensijā.
J. Slaidiņa publikāciju skaits sniedzas krietni pāri simtam, ko papildina pieci izgudrojumi un racionalizācijas priekšlikumi. Viņš sarakstījis arī sešas grāmatas.
1994. gadā profesors Slaidņš kopā ar citiem vēl dzīvajiem 1946. gadā zviedru izdotajiem latviešu karavīriem tika uzaicināts pie Zviedrijas karaļa. Vizītes laikā karalis zviedru tautas vārdā izteica nožēlu par 1946. gadā notikumiem.
1995. gadā viņš tika ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktoru un apbalvots ar ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 1998. gadā viņam piešķirts valsts emeritētā zinātnieka statuss.
Profesors Jānis Slaidiņš miris 2000. gada 22. jūnijā Rīgā un ir apbedīts Rīgas pirmajos Meža kapos.
Raksta sagatavošanā izmantota Edvīna Platkāja un Arņa Vīksnas sagatavotā profesora Jāņa Slaidiņa piemiņas grāmata Ārsts, skolotājs, karavīrs // Ārsta virsvalkā, ar karavīra stāju, Klīniskā universitātes slimnīca “Gaiļezers”, R., 2007.g.
Aicinām piedalīties profesora Jāņa Slaidiņa 100. jubilejai veltītajos piemiņas pasākumos šā gada 24. maijā:
- plkst. 12.00 Rīgas pirmajos Meža kapos
- plkst. 16.00 Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā
- plkst. 16.45 Latvijas Ārstu biedrībā Rīgā, Skolas ielā 3
Piektdien, 3. jūnijā, pulksten 15.00 Latvijas Ķirurgu asociācija sadarbībā ar Latvijas Kara muzeju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem Latvijas Kara muzeja lielajā zālē organizē profesora Jāņa Slaidiņa 100 gadu jubilejai veltītu piemiņas pasākumu, kurā atcerēsimies profesora dzīves gājumu un devumu Latvijas medicīnai. Atceres pasākumā piedalīsies un uzrunas teiks izcilie profesora skolnieki prof. Romans Lācis un PSKUS Nieru transplantācijas nodaļas vadītājs Jānis Bicāns, muzicēs Nacionālo bruņoto spēku štāba orķestris.
