Profesorei Veronikai Rozenbahai – 100
18. septembris ir izcilās ārstes, onkoloģes un ķirurģes, mūsu augstskolas profesores Veronikas Rozenbahas 100. dzimšanasdiena.
Veronika Krūmiņa (precējusies Rozenbaha) dzimusi 1916. gada 18. septembrī Pleskavā, kurp 1. Pasaules kara laikā bēgļu gaitās no Latvijas bija devušies viņas vecāki.
Skolas gaitas Veronika Krūmiņa sāka 1924. gadā Rīgas 41. pamatskolā. 1931. gada 2. jūnijā viņa beidza pilnu pamatskolas kursu un mācības turpināja 2. Rīgas pilsētas ģimnāzijā, kuru absolvēja ar teicamām sekmēm 1936. gada 18. jūnijā.
Mācības A. Liepiņa grāmatvedības, mašīnrakstīšanas un valodu kursos. 1936. gads. RSUM
1936. gada vasarā divus mēnešus viņa mācījās A. Liepiņa grāmatvedības, mašīnrakstīšanas un valodu kursos un beidza pilnu mašīnrakstīšanas kursu pēc amerikāņu desmitpirkstu aklās metodes, uzrādīdama teicamas sekmes. Sakarā ar lielu interesi par valodām tā paša gada septembrī Veronika Krūmiņa iestājās un turpmākos četrus gadus studēja Angļu valodas institūtā. Materiālo apstākļu dēļ viņai nācās mācības savienot ar darbu 1. Rīgas pilsētas slimnīcas kancelejā. Institūtā bez angļu sarunvalodas, gramatikas, fonētikas, vēsturiskās gramatikas un rakstniecības teorijas Veronika apguva filozofiju, sistemātisko un moderno psiholoģiju, audzināšanas teoriju un vēsturi.
1940. gadā V. Krūmiņa iestājās Latvijas Valsts universitātes (LVU) Medicīnas fakultātē. Izvēli par labu medicīnai veicināja tēva ilgstošā slimība. 1945. gadā Veronika beidza LVU Medicīnas fakultātes pilnu kursu medicīnas specialitātē un ieguva ārsta kvalifikāciju. Tas bija pirmais izlaidums pēc kara, un fakultāti absolvēja 11 jaunie ārsti. Pēc augstskolas beigšanas Veroniku gaidīja grūta dzīve, bet patiesu gandarījumu deva iemīļotais ārstes, zinātnieces un pedagoģes darbs.
Ap 1940. gadu. RSUM
1944. gada 3. jūnijā Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā Veronika Krūmiņa salaulājās ar elektrotehnikas inženieri Frici Rozenbahu. Viņš 1935. gadā bija absolvējis sakaru bataljona virsnieku vietnieku kursus, bet 1939. gadā ieguvis tehniķa elektriķa grādu vājstrāvas specialitātē. 1946. gadā komunistu varas vīri bijušo Latvijas armijas virsnieka vietnieku, LVU Mehānikas fakultātes studentu Frici Rozenbahu arestēja un aizveda uz Maskavu, notiesāja un izsūtīja uz Karagandas apgabalu Kazahstānā, kur tajā laikā atradās koncentrācijas nometne, uz kuru izsūtīja PSRS varai nevēlamus, nevainīgus cilvēkus. No Gulaga Latvijā viņš atgriezās 1955. gadā, reabilitēts 1999. gadā.
No kreisās: doc. Ēvalds Ezerietis, prof. Pauls Stradiņš, Veronika Rozenbaha. 1958. gads. RSUM
Pēc Medicīnas fakultātes beigšanas 1945. gadā V. Rozenbaha strādāja par asistenti LVU Medicīnas fakultātes Ķirurģijas katedrā izcilā ķirurga, onkologa un zinātnieka profesora Paula Stradiņa vadībā. Operāciju laikā viņa daudz mācījās no profesora P. Stradiņa, apguva viņa operāciju tehniku, vienlaikus arī domājot par zinātnisko darbu. 1946. gadā V. Rozenbaha iestājās aspirantūrā vissmagākajā ķirurģijas nozarē – onkoloģijā. Pētījumi bija aktuāli prakses vajadzībām, tāpēc aspirante strādāja pie agrīnā vēža diagnostikas terapeitisko metožu apgūšanas un ieviešanas praksē. 1953. gadā viņa aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju Onkoloģisko slimnieku asins seruma kopīgā olbaltuma un olbaltumu frakciju izmaiņas atkarībā no terapijas.
Lielais vaļasprieks – teniss. 20. gs. 50.–60. gadi. RSUM
No 1950. līdz 1965. gadam V. Rozenbaha strādāja par asistenti Rīgas Medicīnas institūta (RMI) Ķirurģijas katedrā, apvienodama ārsta praktisko un zinātnisko darbu, kā arī vadīja studentu zinātniskos darbus RMI Studentu zinātniskajā biedrībā.
1958. gadā Latvijā pirmo sirds operāciju veica profesors no Maskavas Jevgeņijs Mešalkins. Operācijā piedalījās profesors Pauls Stradiņš, Ēvalds Ezerietis, Jānis Slaidiņš un Veronika Rozenbaha.
Ap 1970. gadu. RSUM
No 1965. līdz 1974. gadam viņa strādāja par docenti un vadīja onkoloģijas ciklus RMI Ārstu kvalifikācijas celšanas fakultātē. 1969. gadā V. Rozenbaha aizstāvēja medicīnas doktora disertāciju Krūts dziedzera vēzis – daži diagnostikas un ārstēšanas jautājumi. Tajā apkopoti viņas pētījumi un ilggadējā pieredze. Par profesori RMI Onkoloģijas katedrā V. Rozenbahu ievēlēja 1980. gadā.
No 1965. līdz 1995. gadam profesore V. Rozenbaha konsultēja pacientus P. Stradiņa klīniskās slimnīcas konsultatīvajā poliklīnikā. No 1974. līdz 1995. gadam viņa strādāja RMI Onkoloģijas katedrā – vadīja onkoloģijas ciklus un darbus pēdējo kursu studentiem, kā arī lasīja lekcijas medicīnas māsām un ārstiem.
Profesore Veronika Rozenbaha (1. no kreisās) kopā ar RMI Studentu zinātniskās biedrības Onkoloģijas pulciņa biedriem. Ap 1985. gadu. RSUM
1992. gadā viņai piešķirts habilitētā medicīnas doktora zinātniskais grāds, bet 1997. gadā – Valsts emeritētās zinātnieces nosaukums.
No 1995. gada līdz aiziešanai mūžībā 2003. gada 3. janvārī V. Rozenbaha gatavoja materiālus par polimēro ārstniecisko vielu lietošanu medicīnā grāmatai Polimērās ārstnieciskās vielas.
Profesore Veronika Rozenbaha laikabiedru atmiņās palikusi kā īsts "kultūras cilvēks". Arī RSU muzeja krājumā glabātās profesores personīgās lietas apliecina viņas daudzpusīgās kultūras un pašizglītošanās intereses, draudzību ar aktieriem, māksliniekiem, mūziķiem un zinātniekiem, iesaistīšanos sabiedriskās aktivitātēs. Attēlā V. Rozenbahas teātra somiņa, grāmata par aktrisi Almu Ābeli ar viņas veltījuma ierakstu profesorei, grāmatzīme un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja piemiņas medaļa, kurā V. Rozenbaha ilgus gadus bijusi Muzeja draugu kluba biedre.
