Raidījums "Latvijas formula": nestabilitāte Amerikā paver iespējas Latvijas zinātnei

Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidenta Donalda Trampa sāktie tirdzniecības un tarifu kari ieviesuši izmaiņas arī pasaules ekonomikā, un ASV mums vairs nešķiet tik pievilcīgas, ja runājam par inovācijām, ļoti jaudīgu zinātni un to saistību ar uzņēmējdarbību. Tas ne tikai ir zaudējums, bet arī paver iespējas Latvijas zinātnes un tautsaimniecības izaugsmei, uzsver Latvijas universitāšu profesori.

TV24 ēterā raidījumā Latvijas formula "Kā veicināt inovācijas un zinātnes sadarbību ar biznesu?”, kurā sestdien, 24. aprīlī, diskusijā par inovāciju attīstību Latvijā un zinātnes nozīmi biznesā ar Latvijas Universitātes (LU) prof. Mārci Auziņu sarunājās LU zinātņu prorektors asoc. prof. Guntars Kitenbergs, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) prorektors akadēmiskajā darbā asoc. prof. Dins Šmits un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja prof. Sandra Muižniece-Brasava.

Viņi vērtēja, vai situācijas izmaiņas ASV pētniecības finansējumā paver jaunas iespējas Eiropai un Latvijai, sprieda par finansējuma pieejamību, birokrātijas samazināšanas nepieciešamību pētniecībā un universitāšu lomu inovāciju ekosistēmas veidošanā, kā arī par riska kapitāla pieejamības nozīmi, nepieciešamību pēc elastīgāka akadēmiskās karjeras modeļa un citiem jautājumiem.

Videoieraksta I daļa

Videoieraksta II daļa

Mārcis Auziņš sarunu iesāka: “Ja tā var teikt, mēs esam pieraduši, ja runājam par inovācijām un ļoti jaudīgu zinātni un tās saistību ar uzņēmējdarbību, bieži skatīties Amerikas Savienoto Valstu virzienā, tagad gribu teikt – bijām skatījušies ASV virzienā, jo situācija ir mainījusies. Tikko ziņās lasījām, ka Hārvarda universitāte ir iesūdzējusi tiesā Trampa administrāciju par finansējuma dramatisku samazinājumu. Es kā Amerikas Fizikas biedrības biedrs tagad regulāri saņemu e-pastus par to, kā mums vajadzētu protestēt dažādās instancēs dažādos virzienos. Iespējams, ka pētniecības un inovāciju jauda ASV ies mazumā. Līdz ar to jautājums, vai tas nozīmē, ka mums Eiropā un konkrēti Latvijā paveras jauna niša un jaunas iespējas?”

Uz to RSU prorektors akadēmiskajā darbā Dins Šmits saka: “Atturēšos izteikt vērtējumu par to, kas būs Amerikā. Domāju, ka tur šī inovācija vai jaunrades mašīna, tā sakot, ir ļoti spēcīga un tiek finansēta, tai skaitā ne tikai no federālā budžeta. Līdz ar to redzēsim, ar ko tas beigsies. Redzēsim, kā viss notiks attiecībā uz mums. Mums vienkārši jādara un jāturpina darīt savus mājas darbus. Un, proti,

mūsu mājasdarbs, ja raugāmies uz universitāšu uzdevumiem, ir studijas – jaunu zināšanu radīšana un inovācijas, šo zināšanu pārnesēja uz industriju. Mums gluži vienkārši ir jāturpina darīt tas, kas ir mūsu varā.

Tas, kas Latvijā un varbūt arī Eiropā iztrūkst, ir nepietiekama kapitāla pieejamība. Ja gadījumā kāds no šiem te kapitāla turētājiem izvēlētos vairāk investēt Eiropā, tas noteikti mums nāktu par labu.”

Profesore Sandra Muižniece-Brasava teica: “Gribētu teikt, ka iespēja ir vienmēr un kaut kā beigas ir kaut kā jauna sākums. Mēs salīdzinoši ar ASV Savienotajām Valstīm esam maziņa valsts. Līdz ar to mums ir jāiegulda jaunatnē, kas ir mūsu nākotne, tas ir ļoti būtiski situācijā, kāda šobrīd ir pasaulē, kad daudz kas mainās. Pārmaiņas būs, un diezgan būtiskas.”

Profesors Guntars Kitenbergs uzsver: “Es redzu daudz iespējas, tajā, ka mums, zinātņu universitātēm, ir skaidrāka loma un misija. Šis pavērsiens Amerikā dod mums papildus iespējas, un tās arī ir ilgtermiņa attīstības iespējas. Nestabilitāte, kas veidojas Amerikā, var dot motīvu “atslēgas cilvēkiem” izvēlēties karjeras iespējas arī Latvijā. Līdz ar to es tiešām redzu, ka mums būtu jābūt proaktīviem, it sevišķi tajās jomās, kur mēs esam spēcīgi. Latvijas universitātē vienkāršākais piemērs ir kvantu tehnoloģijas, būtu labs pamats veidot to ķēdīti – piesaistīt gan Latvijas, gan pasaules talantus šajos virzienos.”

Pirmavots: jauns.lv