Pārlekt uz galveno saturu
Studentiem
Sports
Intervijas
Ziņas

22 gadus vecā rīdziniece Katrīna Sirmā ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Juridiskās fakultātes profesionālā bakalaura studiju programmas Tiesību zinātne pilna laika klātienes 4. kursa studente un ir viena no Latvijas labākajām šķēpmetējām.

Pagājušā gada novembra sākumā Latvijas Sporta federāciju padomes valdes sēdē viņa tika atzīta par Rīgas labāko sportisti, un ne jau velti, jo viņa ir piedalījusies Eiropas un pasaules čempionātos, turklāt 2016. gadā bija Latvijas olimpiādes 3. vietas un Latvijas čempionāta 2. vietas ieguvēja šķēpmešanā.

Katrina-Sirma11-lead.jpg

Treniņnometnē Portugālē 2014. gada maijā. Foto no Katrīnas Sirmās privātā arhīva.

Ar šķēpa mešanu viņa nodarbojas septiņus gadus un katru dienu treniņiem kopā velta četras līdz piecas stundas, trenējoties divas reizes dienā. Viņas treneris pašlaik ir tētis – Guntars Sirmais. "Skrienu, metu pildbumbas, veicu dažādus spēka un nostiprinošos vingrinājumus mugurai, kājām u. tml."

Katrīnas personīgais rekords ir 55,87 metri, bet regulāri viņa met 52 līdz 53 metrus tālu.

Interesanti, ka pirms 60 gadiem (1956. gada novembrī) mūsu augstskolas (tolaik – Rīgas Medicīnas institūts) medicīnas studente Inese Jaunzeme izcīnīja zelta medaļu šķēpmešanā XIV Olimpiskajās spēlēs Melburnā (Austrālijā) ar rezultātu 53,86 m, sasniedzot jaunu olimpisko rekordu.

Starp citu, sievietes šķēpa garums ir starp 2,20 un 2,30 metriem un sver vismaz 600 gramu. Šķēps, ko regulāri met treniņos, sportistam kalpo vienu līdz divas sezonas. Katrīnai mājās ir vairāki šķēpi, taču vienu no tiem viņa taupa un met tikai sacensībās – Nemeth šķēpu. "Šķēpmešanā sasniegtais rezultāts tomēr nav atkarīgs no šķēpa. Šajā sporta veidā viss atkarīgs no sportista sagatavotības, lokanības un spēka."

Skolas laikā viņai padevusies matemātika, ķīmija un valodas. Viņa prot angļu, vācu un krievu valodu. Ja nebūtu tik daudz laika jāvelta sportam, Katrīna būtu izvēlējusies studēt medicīnu. "Kad pabeidzu vidusskolu, īsti nezināju, ko studēt, bet, tā kā man patīk argumentēt savu viedokli un es bieži strīdos pretī, vecāki man teica, ka jāiet studēt jurisprudenci. Man patīk cīnīties par taisnību."

Šogad ir Katrīnas pēdējais studiju gads Rīgas Stradiņa universitātes bakalaura līmeņa studijās Tiesību zinātne, un savu nobeiguma darbu viņa raksta par mūsdienās aktuālu problēmu – sporta spēļu rezultāta sarunāšana. "Tā bija studiju darba tēma šajā akadēmiskajā gadā, un to turpinu pētīt bakalaura darbā. Atradu nianses, par ko neviens līdz šim nav rakstījis, piemēram, par to, ka spēļu rezultātu sarunā ne tikai komandas sporta veidos, bet arī individuālajos. Šajā lietā ir daudz jautājumu, kas nav noregulēti, nav sakārtota likumdošana. Es savā pētījumā salīdzināšu situāciju pasaulē un Latvijā."

Katrina-Sirma01-lead.jpg

1. kursa lekcija studiju kursā "Tiesību teorija" RSU Hipokrāta auditorijā 2013. gadā. Foto no Katrīnas Sirmās privātā arhīva.

Studējot jurisprudenci RSU, katru gadu ir mēnesi gara prakse. Pirmajā gadā ir prakse lietvedībā, otrajā – administratīvajās tiesībās, trešajā – civiltiesībās, bet ceturtajā – krimināltiesībās. Katrīnai visvairāk patikusi prakse krimināltiesībās, kas bijusi šogad.

Paralēli studijām un sporta treniņiem viņa atrod laiku, lai adītu zeķes, cimdus un cepures. "Dāvinu tos, piemēram, draugiem Ziemassvētkos. Man ļoti patīk darboties ar rokām – tamborēt, adīt, gatavot ēst. Es jūtos labi, kad rokas ir kustībā." Adīt viņai iemācījusi mammas mamma. "Skatījos, kā vecmamma ada cimdus trīs krāsās, un es arī gribēju iemācīties," smaidot saka Katrīna.

Katrina-Sirma17-lead.jpg

Kas, studējot jurisprudenci, ir grūtākais? Un kas – aizraujošākais?

Man ļoti patīk rakstīt esejas. Jau vidusskolā patika rakstīt sacerējumus. Jurisprudences studijās daudz jāraksta – esejas, referāti un visādi apjomīgi darbi.

Četros studiju gados visgrūtākais ir bijis saprast, kurā jomā es gribētu specializēties un strādāt pēc absolvēšanas – civiltiesībās, administratīvajās tiesībās vai krimināltiesībās.

Vai jūs turpināsiet studijas RSU maģistrantūrā?

Jā, turpināšu! Juridiskās fakultātes asociētais profesors Aldis Lieljuksis reiz man ar kursabiedriem ļoti labi pateica, ka maģistrantūra ir kā vāciņš katliņam – bakalaura studijām. Gribu, lai man būtu pilns komplekts! Es gribu mācīties. Man patīk process – kad eju uz universitāti, apgūstu ko jaunu. Turklāt šeit ir lieliski un profesionāli docētāji.

Katrina-Sirma09-lead.jpg

Katrīna Sirmā (priekšplānā pirmā no labās) RSU 1. kursa iesvētībās Arkādija parkā kopā ar kursabiedrenēm 2013. gada rudenī. Foto no Katrīnas Sirmās privātā arhīva.

Kāpēc izvēlējāties studēt Rīgas Stradiņa universitātē?

Tiku uzņemta vairākās augstskolās, taču, kad bija jāiesniedz dokumenti un atbraucu uz RSU, sajutu, ka te ir tik jauka atmosfēra. Ir sakopta vide, nav Rīgas centrs. Tāpēc no visām iespējām izvēlējos RSU.

Kāpēc jūs sportojat?

Tāpēc, ka ļoti patīk. Patīk sajūta, kad pēc treniņa esi piekusis. Ir gandarījums. Es labi jūtos, kad sportoju.

Pastāstiet, lūdzu, par savu sporta gaitu sākumu!

Skolā no 1. līdz 5. klasei dejoju – gāju uz ritmiku. Tad pāris gadu nodarbojos ar hiphopu. Bet pamatskolas beigās sāku nodarboties ar skriešanu. Tā kā man skriešana padevās, Rīgas 84. vidusskolas sporta skolotājs teica, ka man jāiet kaut kur trenēties. Tā es nonācu vieglatlētikas treniņos pie Edgara Voitkēviča Daugavas stadionā. Abi ar brāli aizgājām trenēties.

Katrina-Sirma10-lead.jpg

Kāpēc galu galā pievērsāties šķēpmešanai?

Vienā no vieglatlētikas treniņiem mums bija jāmet šķēps. Mēs ar brāli aizmetām vistālāk, un Edgars Voitkēvičs teica, ka jāiet trenēties šķēpmešanā. Tā es kopš 10. klases trenējos šķēpmešanā.

Sanāk, ka jums ir talants šķēpa mešanā…

Savulaik man bija skolas rekords bumbiņas mešanā. Arī maniem vecākiem bērnībā padevās bumbiņas un granātas mešana. Mans tēva tēvs ir nodarbojies ar šķēpmešanu un piedalījies sacensībās tajā laikā, kad Jānis Lūsis aktīvi sportoja. Latvijas līmenī vectēvam bija labi rezultāti.

Katrina-Sirma13-lead.jpg

No kreisās: Katrīna Sirmā, leģendārais šķēpmetējs Jānis Lūsis un Katrīnas brālis Zigismunds Sirmais pēc sacensībām Valga–Smiltene "Javelin cup" 2011. gada rudenī Valmieras stadionā. Foto no Katrīnas Sirmās privātā arhīva.

Kas ir svarīgākais šķēpmešanā, lai gūtu labus rezultātus?

Manuprāt, ļoti svarīga ir motivācija. Lai es noticu saviem spēkiem un lai man ir pārliecība par to, ko es daru. Lai to daru no visas sirds. Pirmie, kas man noticēja un ļoti motivē joprojām, ir mani vecāki.

Sava nozīme ir arī veiksmei, taču galvenā ir iekšējā pārliecība, ka esi pārāks par pretiniekiem, ka esi drošs par to, ko esi izdarījis treniņos un ka tas tev dos labu rezultātu.

Kas tas par sportistu, kurš negrib braukt uz Olimpiskajām spēlēm, bet kā ir ar jums – vai jūsu mērķis ir piedalīties Olimpiskajās spēlēs?

Jā, arī es sapņoju kādreiz piedalīties Olimpiskajās spēlēs. Turklāt tas nav nereāls, bet piepildāms sapnis. Pēdējās vasaras Olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro norma, kas bija jāizpilda šķēpmešanā, bija 62 metri, zeltu dabūja sportiste, kura aizmeta 66 metrus, tā ka viss ir iespējams.

Katrina-Sirma05-lead.jpg

2016. gada Latvijas čempionāts Ogrē, kur Katrīna Sirmā izcīnīja otro vietu sieviešu konkurencē. Foto no Katrīnas Sirmās privātā arhīva.

Kā jau iepriekš pieminējāt, arī jūsu vecākais brālis Zigismunds Sirmais ir šķēpmetējs. Vai ir kas tāds, ko jūs no viņa esat mācījusies? Un ko viņš no jums ir mācījies?

Kad savulaik mēs abi trenējāmies pie Valentīnas Eidukas, skatījos, kā brālis met, un mācījos. Mēs metam līdzīgi, taču man patika viņu vērot un mācīties. No manis brālis, domāju, ir mācījies auna spītību – ka jāiet un jādara tik ilgi, kamēr izdodas.

Treniņu procesā mēs viens otru motivējam. Skolas laikā treniņi notika Olimpiskajā centrā. Braucām uz turieni pēc stundām skolā, kad bieži vien jau bijām noguruši. Bija reizes, kad negribējās braukt uz treniņu, bet mēs viens otru uzmundrinājām un braucām.

Kuru sasniegumu sportā jūs pati uzskatāt par nozīmīgāko savā līdzšinējā karjerā?

Man ir gandarījums par savu personīgo rekordu, ko sasniedzu 2014. gadā – 55,87 metri. Tas bija marta sākumā Daugavas stadionā. Pirmās sezonas sacensības pēc ziemas – Latvijas Ziemas čempionāts šķēpa mešanā. Visu ziemu tu esi trenējies, metis pildbumbu sienā un pavasarī pirmo reizi izej ārā, lai mestu šķēpu. Un tad ir tāds pārsteigums par to, ka tev tik labi sanāk. Es savu rekordu tajā gadā uzlaboju par četriem metriem. Tad ir skaidrs, ka ziemā ir labi pastrādāts.

Katrina-Sirma06-lead.jpg

2016. gada Latvijas čempionāts Ogrē. Katrīna Sirmā kopā ar treneri – tēti Guntaru Sirmo.

Par ko jums ir prieks mūsdienu Latvijā?

Man ir liels prieks par to, ka Latvijā ir miers, ka varu droši iet pa ielu.

Ar ko saistīti lielākie jūsu dzīves mērķi – ar sportu, ar darbu jurisprudencē vai ar ko citu?

Pašlaik es visu sevi un savu laiku veltu sportam, bet vispār dzīvē mans mērķis ir veiksmīgs darbs jurisprudencē. Par ģimenes veidošanu es pašlaik vēl nedomāju.

Pirmās šķēpa mešanas sacensības Olimpiskajās spēlēs notika Atēnās 1906. gadā. Sievietēm Olimpisko spēļu programmā šķēpmešanu iekļāva 1932. gadā. Latvijas rekords šķēpmešanā sievietēm ir 66,15 m.

Katrīnas Sirmās nozīmīgākie sasniegumi sportā pēdējo piecu gadu laikā

  • 2012. gada vasaras Pasaules junioru U-20 čempionāts – 18. vieta
  • 2013. gada Eiropas junioru U-20 čempionāts – 13. vieta
  • 2014. gada Eiropas ziemas mešanu kauss – 11. vieta
  • 2015. gada Eiropas U-23 čempionāts – 11. vieta
  • 2016. gada Latvijas čempionāts – 2. vieta
  • 2016. gada Latvijas olimpiāde – 3. vieta