Rīgas Stradiņa universitātē atzīmē augstākās farmaceitiskās izglītības 90 gadi Latvijā
Šopiektdien, 2010. gada 26. februārī no plkst. 10.00 – 13.30 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Hipokrāta auditorijā, Dzirciema ielā 16, notiks konference, kas veltīta augstākās farmaceitiskās izglītības 90 gadu jubilejai.
Konferences dalībnieki atskatīsies uz farmaceitiskās izglītības pagātni, noklausoties pieredzes bagātu lektoru priekšlasījumus. Konferenci ar uzunu atklās RSU rektors, profesors Jānis Gardovskis, pēc uzrunām sekos akadēmiskie lasījumi. Akadēmiķis Jānis Stradiņš stāstīs par farmācijas zinātnes tradīcijām Baltijā. Profesore Vija Eniņa, ilggadēja Farmācijas fakultātes dekāne savulaik Rīgas Medicīnas institūtā (RMI), Latvijas Medicīnas akadēmijā (LMA) un tagadējā RSU, dalīsies atmiņās par to, kā farmācijas sfērai klājās padomju Latvijas laikā. Akadēmiķis Ivars Kalviņš sniegs ieskatu Latvijas Organiskās sintēzes institūta veikumā. Palūkosimies arī nākotnē, dodot iespēju izteikties un sevi parādīt RSU farmācijas doktorantiem un studentiem.
Fakti par augstāko farmaceitisko izglītību Latvijā:
Augstākās farmaceitiskās izglītības saknes Latvijā meklējamas 1919.gadā, Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē izveidojoties Farmācijas nodaļai. Divus gadus pirms tam Tērbatā notika Latviešu skolotāju kongress, kurā pirmo reizi nopietni tika apspriests Latvijas Augstskolas izveides jautājums. Šī kongresa pieņemtajā rezolūcijā farmācija pirmo reizi tika iekļauta akadēmisko disciplīnu vidū un jau 1919. gada 18. septembrī tika izdots rīkojums par Farmācijas nodaļas atvēršanu pie Ķīmijas fakultātes. Farmācijas nodaļas organizētāji un mācību plāna veidotāji bija farmācijas maģistri Eduards Zariņš (1876 – 1947), Eduards Svirlovskis (1874 – 1949) un provizors Mārtiņš Pusbarnieks (1880 – 1952). Kā mācībspēki viņiem pievienojās provizors Dāvis Blūmentāls (1871 – 1937), farmācijas maģistri Jānis Kupcis (1871 – 1936) un Jānis Maizīte (1883 – 1950). Viņi visi bija Tērbatas Universitātes absolventi, farmaceiti un zinātnieki ar gadu desmitiem ilgu pedagoģisko stāžu Krievijas augstskolās, stažējušies dažādu Eiropas valstu farmaceitiskajos institūtos, kā arī strādājuši atbildīgos, ar praktisko farmāciju saistītos amatos. Uz profesoriem J.Maizīti, J.Kupci, E. Zariņu un E. Svirlovski visu pirmās brīvvalsts laiku balstījās farmaceitiskā izglītība Latvijā.
Lai arī izveidota jau 1919.gadā, reāli Farmācijas nodaļa uzsāka darbu 1920.gadā. Farmācijas nodaļā sākotnēji bija četras katedras - Uztura un baudvielu katedra, Farmakognozijas katedra, Praktiskās farmācijas katedra un Farmācijas ķīmijas katedra. Līdz 1939./1940. gadam Farmācijas nodaļu absolvēja 273 farmācijas kandidāti.
Pirmās Latvijas Republikas pastāvēšanas gados izveidojusies farmaceitiskās izglītības sistēma sekojošajos 2. pasaules kara un pēckara juku laikos piedzīvoja radikālas pārmaiņas. Pēc kara Farmācijas nodaļas 4 katedrās bija palikuši tikai 5 mācībspēki. Atbilstoši PSRS pieņemtajai praksei 40. gadu beigās Farmācijas nodaļai nācās pievienoties Medicīnas fakultātei un līdz ar to 1950.gadā nokļūt RMI. Farmācijas fakultāte bija RMI, LMA un līdz pat šim brīdim ir RSU neatņemama sastāvdaļa.
