RSU datu kuratores EARMA 2026 dalās pieredzē par pētniecības datu pārvaldību

No 2026. gada 5. līdz 7. maijam Utrehtā, Nīderlandē, norisinājās Eiropas Pētniecības vadītāju un administratoru asociācijas (EARMA) gadskārtējā konference. Rīgas Stradiņa universitāti (RSU) šajā vērienīgajā forumā pārstāvēja datu kuratores Līna Lāže un Monta Simona Zeltiņa - stiprinot zināšanas Atvērtās zinātnes un datu pārvaldības jomā - un projekta BioPhoT pārstāves Silva Vītola, Justīna Krūmiņa, kā arī Zinātnes departamenta direktore Liene Ņikitina-Zaķe.

Konferences stenda referātu (poster) sesijā Līna Lāže prezentēja referātu par RSU Datu kuratoru nodaļas izveidi un tās sekmīgo darbību ciešā sinerģijā ar Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumu centru (VPC).

EARMA konference šogad pulcēja vairāk nekā 1500 nozares profesionāļu, un tās galvenā tēma "Stiprinot pētniecības vadītājus un administratorus kā ietekmes līderus" akcentēja datu speciālistu lomu kā stratēģiskiem partneriem pētniecības procesā.

Būtiskākās atziņas, ko kuratores pārveda no Utrehtas:

• Mākslīgais intelekts kā ikdienas rīks: Konferences prezentācijas apliecināja, ka ģeneratīvais mākslīgai intelekts (MI) jau tagad tiek aktīvi izmantots projektu pieteikumu sagatavošanā, pētniecības kartēšanā un konsorciju veidošanā. Institūcijām, kas vēl nav definējušas savu pieeju MI izmantošanai, vēlams to darīt tagad, lai nezaudētu konkurētspēju.
• Pētniecības novērtēšana kā kultūras maiņas dzinējs: Atvērtā zinātne paliks tikai deklarāciju līmenī, ja novērtēšanas mehānismi neatzīs atvērtos datus un caurspīdīgas prakses. Atbildīgas pētniecības metriku izmantošanas (RURM) principu ievērošana Latvijas universitātēs ir kritisks priekšnoteikums, lai pētnieku vērtēšanas sistēma reāli sekmētu atvērtās zinātnes attīstību.
• Profesionalitātes celšana institucionālās kapacitātes paaugstināšanai: Pētniecības pārvaldības un administrēšanas (RMA) kompetenču attīstība nav tikai individuāls ieguvums, bet gan visas institūcijas konkurētspējas jautājums. Mērķtiecīgs ieguldījums atbalsta personālā sniedz izmērāmu pienesumu pētniecības kvalitātē.
• Līderība un sadarbības veicināšana: Datu kuratora darbs prasa spēju koordinēt procesus starp pētniekiem, struktūrvienībām, institūcijām un ārējām pusēm. Sistēmiska pieeja un līderības prasmes ir izšķirošas, lai sekmīgi ieviestu FAIR datu principus un optimizētu datu pārvaldību.

Referātu sesijā RSU prezentētais datu kuratoru darbības tvērums (politikas attīstība, projektu uzraudzība, kompetenču celšana un kvalitātes kontrole) izsauca lielu interesi no citu valstu kolēģiem. Īpaši tika novērtēta Latvijas unikālā pieeja - nacionālā datu kuratoru tīkla veidošana un VPC loma vienotas pētniecības datu infrastruktūras nodrošināšanā.

Datu kuratoru dalība šajā forumā sniedza ne tikai apstiprinājumu RSU un VPC izvēlētā ceļa pareizībai, bet arī vērtīgu impulsu tālākai Latvijas zinātnes ekosistēmas pilnveidei atbilstoši Eiropas labākajai praksei.

Projekts "Atbalsts atvērtās zinātnes ieviešanai praksē, kā arī izveidoti risinājumi zinātnes datu koplietošanai un dalībai ES atvērtajā zinātnes mākonī" (ANM 2.1.3.1.i) tiek īstenots ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda atbalstu. Tā kopējais finansējums ir 3 187 867,00 EUR, no kura Atveseļošanas fonda finansējums ir 3 044 000 EUR un valsts budžeta finansējums – 131 279,30 EUR.