RSU docētājs Eduards Baķis: Mērķstipendijas katalizē pārmaiņas

“Modernizēt studiju kursu mani pamudināja kolēģis lektors Ilmārs Rikmanis, kurš arī sniedza ieguldījumu materiālu sagatavošanā. Tāpat arī kursa vadītāja docente Agnese Brangule vienmēr ir atvērta inovācijām, pārmaiņām un sniedza nozīmīgu atbalstu. Arī iepriekš savās lekcijās un nodarbībās izmantoju jaunas metodes, dažādus inovatīvus piegājienus, bet tas nebija sistemātiski. No šāgada rudens pirmā kursa ārvalstu un vietējie medicīnas un zobārstniecības studenti jau mācīsies modernizētu un uzlabotu studiju kursu Medicīniskā ķīmija.”

Kāpēc bija vajadzīga studiju kursa modernizēšana?

Vēlamies, lai šis sarežģītais studiju kurss būtu visiem saprotams. Vispārīgā medicīnas ķīmija ir ļoti svarīga, jo sniedz pamatzināšanas, lai vēlāk studenti varētu sekmīgi apgūt bioķīmiju un citas disciplīnas. Situāciju apgrūtina apstāklis, ka nereti studentiem ir ļoti atšķirīgs iepriekš iegūto ķīmijas zināšanu līmenis. Ieviestie jauninājumi palīdzēs īstenot personīgāku pieeju katram studentam, sniegs atgriezenisko saiti, lai katrs saprastu, kas vēl jāapgūst. Visiem studentiem kursa noslēgumā jābūt uz vienas starta līnijas, lai turpināt jaunu zināšanu apguvi.

Kādas būs inovācijas studiju kursā?

Viens no jaunumiem būs apvērstās mācīšanās (flipped classroom) pieeja – studentiem tiks doti vienkārši uzdevumi iepazīt noteiktas tēmas jau mājās, lai pēc tam nodarbībā būtu vieglāk strādāt. Ar šo pieeju studenti iepazīstināti arī iepriekš – pirms laboratorijas darbiem devām atslēgvārdus, kuri bija jāapgūst mājās. Tagad šī metode būs labāk sistematizēta un to izmantosim pirms katra laboratorijas darba.

Tagad izstrādājām sagatavošanas testus latviski un angliski, kurus students izpildīs mājās un arī saņems atgriezenisko saiti, uzzinās, kas bijis nepareizi. Līdz ar to lekcijās vai nodarbībās varēsim  pievērsties jautājumiem, kas prasa ciešāku mijiedarbību starp docētāju un studentu. Apvērstā mācīšanās nodrošina to, ka studentu ķīmijas zināšanas būs vienā līmenī, jo viņu mītnes zemēs var būt diezgan atšķirīgi ķīmijas zināšanu standarti. Tā ir pasaulē plaši atzīta pedagoģijas metodem, un ķīmija ir ļoti piemērota disciplīna, kur to pielietot.

Vēl viens jauninājums būs izmēģinājuma kolokviji e-vidē ar 15 testa jautājumiem un pieciem atvērtajiem jautājumiem. Ar to studentiem tiks dota iespēja patrenēties kolokvijam, lai viņi justos komfortabli un zina pārbaudījuma formātu.

Studiju kursa saturs netiks būtiski mainīts. Tā būs iespēja visiem studentiem pamatīgāk apgūt vielu un nenomaldīties ķīmijas džungļos, iegūt iespēju nekārtot eksāmenu, bet gan saņemt autoeksāmenu no kolokvijiem. Ja students izkrīt pirmajā kolokvijā, motivācija mācīties krietni samazinās, bet mēs vēlamies to uzturēt visa kursa garumā.

Vēl pie studiju kursa modernizēšanas varu nosaukt jaunu metožu integrēšanu nodarbībās, piemēram, tēmā par reakciju ātrumu (kinētiku). Šīs likumības nosaka, piemēram, cik ilgi kāda zāļviela uzturas organismā. Kopā ar studentiem novērojam askorbīnskābes un metilēnzilā reakciju, kuras produkts ir bezkrāsains. Atkarībā no tā, cik intensīva krāsa ir katrā laika momentā, varam pateikt, cik daudz vielas ir palicis. Mēs šo reakcijas ātrumu novērojam ar spektrofotometru un mērījumus nofilmējam ar mobilā tālruņa aplikāciju, lai tiem varētu izsekot laikā. Ir izstrādāti arī pirms nodarbību un pēc nodarbību testi e-vidē. Šīs metodes savā docētāja darbā izmantojām arī iepriekš, bet ne sistemātiski.

Visa šī garā pasākumu virkne ved pie tā, ka studenti saprot savas stiprās un vājās puses, iegūst atgriezenisko saiti un identificē to, kas vēl jāapgūst. Mērķstipendijā izstrādātos materiālus izmantojam, plānojot latviešu un angļu plūsmu sinhronizēto Medicīnas ķīmija kursu Medicīna 2 ietvaros.

Mērķstipendiju saņēmāt un darbu pie studiju kursa inovācijām sākāt vēl pirms pandēmijas. Kā COVID-19 krīze ietekmēja šo procesu?

Jā, darbam pie studiju kursa materiālu sagatavošanas nāca klāt arī COVOD-19 izaicinājumi – attālinātās nodarbības. Bija arī grūtības, bet, vērtējot kopumā, individuālais kontakts ar studentiem bija ciešāks, viņi šķita daudz mobilizētāki. Arī pirms tam kursā Medicīniskā ķīmija daudz strādājām e-vidē, un šis laiks to tikai pastiprināja.

Daži fakti par Eduardu Baķi

• Ķīmiķis pēc aicinājuma. Ķīmijas olimpiāžu dalībnieks, vēlāk arī uzdevumu autors. Bija sapnis būt par ķīmijas skolotāju, bet skolā negribēja strādāt, jo pārāk maz ķīmijas, tāpēc izvēlējās augstskolu
• Ieguvis bakalaura un maģistra grādu Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē
• Ieguvis doktora grādu ķīmijā Imperial College London. Doktora darbu izstrādāja zaļākas un ilgtspējīgākas ķīmijas jomā par jaunu šķīdinātāju klasi – jonu šķidrumiem
• Pašlaik strādā pēcdoktorantūras pētījumu programmā un turpina pētīt jonu šķidrumus
• Rīgas Stradiņa universitātē strādā no 2019. gada februāra