Pārlekt uz galveno saturu
Sabiedrības veselība
Psihiskā veselība un narkoloģija

Jūnija sākumā RSU Sabiedrības veselības institūta direktore Anda Ķīvīte-Urtāne kopīgi ar dr. Rolandu Ivanovu un dr. Vinetu Vinogradovu portālā medicine.lv informēja lasītājus par stresa lomu sirds un asinsvadu sistēmas slimību attīstībā.

Lielākā daļa no mums zina klasiskos sirds un asinsvadu slimību riska faktorus, kā neveselīgs uzturs vai nepietiekamas fiziskās aktivitātes, tomēr reti kurš apzinās stresa ietekmi šo slimību attīstībā. Stress uztur cilvēka organismu mobilizētā jeb cīņai gatavā stāvoklī, kas ilgtermiņā izraisa gan sirds un asinsvadu sistēmas bojājumus, gan vielmaiņas traucējumus, rezultātā samazinot kvalitatīvi nodzīvoto gadu skaitu. Pētījumu dati liecina, ka kopumā aptuveni 80 % no sirds un asinsvadu slimību gadījumiem ir novēršami. Ar stresu saistītais risks sastāda 3,9 % no novēršamo slimību skaita, kas, ņemot vērā kardiovaskulāro slimību pacientu skaitu, ir nozīmīgs rādītājs.

Pastāv vairākas iespējas, kā mazināt stresa radīto risku, kā arī vairāki profilaktiskie līmeņi tā kontrolē. Eksperti aicina ne vien sabiedrību, bet arī politikas veidotājus apzināties stresa ietekmi un profilaktisko pasākumu nozīmīgumu, integrējot minētos apsvērumus jaunajā Sirds un asinsvadu slimību mazināšanas plānā.

Lasīt rakstu