RSU Ķīnas studiju centra vadītāja: Lai izprastu Krievijas attieksmi pret Latviju, jāizprot arī Ķīna, un otrādi
Pēdējās desmitgadēs Ķīna ir kļuvusi par vienu no ietekmīgākajām lielvarām pasaulē. Latvijā nav daudz ekspertu, kas padziļināti pārzinātu tūkstoš gadu senās Ķīnas kultūru un politiku, turklāt izcilā līmenī mācētu arī ķīniešu valodu. Viena no tādām ir RSU Ķīnas studiju centra vadītāja, Fulbraita stipendiāte, Latvijas Ārpolitikas institūta Jaunā zīda ceļa programmas vadītāja, docētāja Una Bērziņa-Čerenkova.
Starptautisko attiecību ekspertu vidū plaši zināmā un globāli ietekmīgā domnīca Foreign Policy Research Institute nule kā publicējusi jau otro Unas Bērziņas-Čerenkovas rakstu par Krievijas un Ķīnas attiecību ietekmi uz Latviju. Raksta pamatā izmantoti vairāku gadu garumā tapušā pētījuma par abu lielvaru attiecībām apkopotie rezultāti un secinājumi. Una Bērziņa-Čerenkova īsumā iezīmēja gan pētījuma tapšanas gaitu, gan tajā aplūkotās tēmas aktualitāti un turpmākās zinātniskās ieceres.
"Latvijas attiecības ar Ķīnu jau kopš 2011. gada ir ietekmējis tā sauktais Krievijas faktors – sarūkošais tranzīts, vēlēšanās diversificēt eksporta tirgu, lai nebūtu pārliekas atkarības no Krievijas. ES sankcijas u. c. iemesli lika Baltijas valstīm lūkoties Ķīnas virzienā un likt cerības uz Joslas un ceļa iniciatīvu. Bija pārliecība, ka Krievijas atbalsts Ķīnas transkontinentālajiem projektiem nodrošinās Baltijas valstis pret iespējamo sabotāžu no Krievijas puses. Arī attieksmes maiņa pret Ķīnu, sākot ar 2018. un 2019. gadu, lielā mērā saistīta ar Krieviju – pieaugošā Krievijas un Ķīnas sadarbība dara nemierīgus vērotājus Tallinā, Rīgā, Viļņā, arī Varšavā. Tāpēc Baltijas valstīm nepieciešams sekot līdzi Krievijas un Ķīnas attiecību attīstībai un izkopt kompetenci šajā ziņā. Puse darba jau ir izdarīta – mūsu valstis ir vēsturiski informētas par Krievijas ārpolitiku un iekšpolitiku. Tagad tikai atliek audzināt pētniekus, kuri pazītu arī Ķīnu. Pie tā strādājam RSU.
Jaunākais raksts balstīts uz pētījumu, kuru sadarbībā ar Latvijas Ārpolitikas institūtu publicējis NATO Stratcom Izcilības centrs. Pētījumā tika analizēti oficiālie avoti oriģinālvalodās (krievu un ķīniešu valodā), parādot Krievijas un Ķīnas Tautas Republikas savstarpējos sadarbības naratīvus. Es mēģināju atbildēt uz jautājumu, vai turpinās šo divu Eirāzijas lielvaru tuvināšanās.
Šobrīd turpinu strādāt pie grāmatas par Ķīnas un Krievijas attiecībām, kuru liela un starptautiska izdevniecība no manis sagaida 2021. gada nogalē. Monogrāfija aptvers vairākus šo lielvalstu attiecību aspektus, no oficiālajiem naratīviem līdz sadarbībai un konkurencei citos reģionos, ieskaitot Arktiku. Gan iznākušajā publikācijā, gan topošajā grāmatā balstīts arī studiju kurss RSU jaunajā maģistra studiju programmā Krievijas un Eirāzijas studijas. Protams, bieži šī tēma jāprezentē starptautiskos semināros, kas ir lieliskas ugunskristības pirms darba ar RSU studentiem.
Foreign Policy Research Institute ir prestiža ASV domnīca, kuru The Global Think Tank Index ierindojis 1. vietā ASV budžeta kategorijā līdz 5 milj. ASV dolāru, un žurnāls The Baltic Bulletin ir domnīcas Baltijas valstu ārpolitikai veltīta sadaļa. Šī ir mana otrā publikācija šajā žurnālā, pirmo rakstu iesniedzu 2018. gadā, tas bija veltīts Ķīnas jaunajai lomai Baltijas valstīs un ir kļuvis par vienu no maniem starptautiski citējamākajiem rakstiem.
Mani kā autori pirmajai publikācijai 2018. gadā ieteica izcilā Latvijas vēsturniece, Londonas Ekonomikas skolas pasniedzēja Una Bergmane, kuras raksti šajā žurnālā ir vieni no lasītākajiem. Šis ir domnīcas raksts, nevis akadēmiska publikācija, tomēr tā ietekme ir ļoti nozīmīga, jo rezultāti tika citēti Newsweek, Forbes, Quartz un citos pasaules vadošajos medijos.
Unas Bērziņas-Čerenkovas prezentācija RSU studentu starptautiskajā zinātniskajā konferencē "Health and Social Sciences 2020"
