RSU padomes vadītājs Reinis Bērziņš: "Izglītības nozīmi vienmēr pierādu darbos"

Reinis Bērziņš (attēlā) ir AS Altum valdes priekšsēdētājs un strādā šajā institūcijā kopš tās dibināšanas gada. Reinis ar lepnumu saka, ka šodien Altum portfelis ir vairāk nekā viens miljards eiro, un kopš dibināšanas tas ir pieaudzis trīs reizes. Tomēr iemesls tikties ar Reini šoreiz ir cits, jo šā gada februārī viņš kļuva par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) padomes vadītāju. Saskaņā ar pērn veiktajiem grozījumiem Augstskolu likumā valsts dibinātajās augstskolās ir ieviesta jauna iekšējās pārvaldības institūcija, kas atbildīga par augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību.

Pirms nedaudz mēnešiem sākāt vadīt RSU padomi. Cik pazīstams esat ar izglītības nozari un kāds bijis jūsu paša izglītības ceļš?

Uzskats, ka izglītībai katra cilvēka dzīvē ir liela nozīme, manā gadījumā nav tikai retorika vai tukši vārdi. Liela loma tai bijusi arī manā ģimenē. Vecmāmiņa bija ilggadēja docētāja un katedras vadītāja LU Ķīmijas fakultātē. Tēvs beidza RTU, tātad ir eksakto zinātņu pārstāvis, savukārt mamma bija humanitārā virziena pārstāve – masu pasākumu režisore. Abu virzienu sintēze ir devusi daudz manā izaugsmē un pasaules uztverē.

Pats esmu ļoti mērķtiecīgi pievērsis uzmanību savai izglītībai. Diezgan ātri sapratu, ka mani varētu interesēt jurisprudence un finanses.

Kad vajadzēja izvēlēties un likt konkrētu uzsvaru, pirmā izglītība bija juridiskā, tomēr vēlāk atgriezos pie finansēm. Esmu beidzis Banku augstskolu, Šveices biznesa skolā apguvu biznesa vadību (MBA) un Rīgas Juridiskajā augstskolā apguvu tiesību un finanšu programmu, tātad studēju starptautiskās finanses un banku darbību.

Visus maģistra grādus ieguvu un noslēguma darbus rakstīju angļu valodā pie docētājiem ar ļoti augstām prasībām.

Gadiem ejot, arvien lielāku nozīmi iegūst nevis kāds diploms vai sertifikāts, bet iegūtās zināšanas un pieredze. Nesen esmu apguvis un pabeidzis arī Stenfordas Universitātes programmu Stern leadership. Tā bija paredzēta noteiktam dalībnieku skaitam no Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, kuru vidū biju arī es.

Kādēļ piekritāt vadīt RSU padomi?

Es vienmēr esmu centies ne tikai vārdos, bet arī darbos parādīt, ka man izglītība ir ļoti svarīga. Kad Banku augstskolā pabeidzu starptautisko finanšu programmu, mani uzaicināja kļūt par docētāju, un nu jau pagājuši astoņi gadi, kopš šajā augstskolā sāku mācīt studentiem finanses un vadību. Tas man nav pašmērķis vai kāds naudas piepelnīšanas veids.

Es vēlos dot savas zināšanas un pieredzi studentiem, un, ja redzu, ka mans kā docētāja reitings ir augsts, tas dod papildu stimulu un motivāciju.

Sabiedriskā kārtā jau vairākus gadus vadu Banku augstskolas padomnieku konventu un darbojos arī LU padomnieku konventā. Tur gūtā pieredze man noder, vadot RSU padomi.

Jautāšu jums kā veiksmīgas finanšu institūcijas vadītājam. RSU var vērtēt arī kā uzņēmumu, kura sniegtais pakalpojums ir izglītība. Kāds ir jūsu viedoklis?

Piekrītu, ka uz RSU un jebkuru citu augstskolu var skatīties arī kā uz uzņēmumu, un tā nav necieņas izrādīšana. Ja runājam par universitātes misiju, tad tā mums ir labi zināma un augstu vērtējama, tomēr ir jāskatās arī no ieņēmumu un izdevumu leņķa. Protams, augstskola nav klasisks uzņēmums, tomēr ir jādomā un jāvērtē finanšu kategorijās, kas nodrošina veiksmīgu darbību, tostarp ilgtspēju.

Jāskatās, kurus projektus var finansēt no pašu nopelnītajiem līdzekļiem un kuriem jāpiesaista un aktīvi jāprasa valsts finansējums. Piemēram, ja salīdzinām, cik valsts dod pētniecībai pie mums un citās valstīs, tad atšķirība ir ievērojama. Tas ir viens no uzdevumiem, ar kuru izpildi aktīvi jāstrādā. Tāpat jāizvērtē, ko prasīt valstij, ko finansēt pašiem un ko no dažādu projektu un konkursu līdzekļiem.

RSU šobrīd ir labā pozīcijā, kuru nodrošina spēja piesaistīt finansējumu, tātad pašiem pelnīt. Ceturtā daļa studentu ir ārvalstu studenti, un tas ir ļoti labs rādītājs. Turklāt svarīgi, ka lielākā daļa studentu ir no Vācijas, Skandināvijas un citām Eiropas valstīm, tātad no zemēm, ar kurām mēs paši mēdzam salīdzināties.

RSU nodrošina veiksmīgu izglītības eksportu, kas, uzņēmējdarbības kategorijās runājot, ir augsti kvalitatīvs pakalpojums.

Domāju, ka varētu censties vairāk piesaistīt līdzekļus no dažādiem starptautiskiem projektiem, piemēram, no Apvārsnis 2020 un citiem līdzīgiem avotiem. To esam akcentējuši arī padomes sēdēs, runājot par stratēģijas jautājumiem.

RSU balstās uz diviem līdzvērtīgiem pamatakmeņiem – medicīnu un sociālajām zinātnēm. Kā to vērtējat un kādu redzat šo jomu attīstību?

RSU beigušie veselības aprūpes darbinieki ir pierādījuši savas izcilās spējas gan Latvijā, gan starptautiski. Tāpat man ir daudzi paziņas, viņu vidū arī kolēģi, kuri ir beiguši RSU sociālo zinātņu bloku, un es redzu, ka šis diploms kotējas pietiekami augstu.

Uzskatu, ka sociālo zinātņu bloka attīstība ir jāturpina un jāstiprina, un finanses ir viena no daļām, ar kurām šo puzli var papildināt.

Šī izglītības joma man ir tuva, un tādēļ labi redzu tās perspektīvu RSU ietvaros.

Es runāju tiešu valodu. Uzskatu, ka Rīgas Stradiņa universitātei būtu jāpievieno Banku augstskola, kam varētu sekot arī Sporta akadēmija. Uzsveru, ka tas ir mans personiskais viedoklis. Banku augstskolā ir vairāki perspektīvi kursi (piemēram, par kiberdrošību). Strādāju Altum no pirmās dienas, kad tas tika izveidots no trijām valsts kapitālsabiedrībām, un esmu redzējis ļoti daudz ieguvumus, kurus deva šī apvienošana.

Kā labu attīstības virzienu redzu starpdisciplināru programmu attīstību. Tāda ir programma Veselības tiesības, kurā studenti apgūst pacientu vai mediķu tiesības. Līdzīgi varētu būt arī finanses tieši medicīnas iestādēs. Pamati, protams, ir vienādi visiem, tomēr tālākā izglītībā students varētu apgūt finanšu specifiku slimnīcās, ārstu praksēs vai aptiekās. Tā varētu būt tieši RSU studentu pievienotā vērtība.

Kādas ir jūsu domas par teorijas un prakses sasaistes nozīmi, ja vērtējam darba tirgus prasības un dažādo augstskolu piedāvājums?

Reālā darba un praktizēšanās nozīmei jau studiju laikā ir svarīga loma, tomēr dažkārt izvairoties no viena grāvja, var iekrist citā. Tēvs mani reiz aicināja rūpīgi izvērtēt, kad un kādā apjomā ir nepieciešams praktisks darbs jau studiju pirmajos kursos.

Ir studenti, kuri jau no pirmajiem gadiem sāk darbu specialitātei atbilstīgā amatā, un diemžēl šiem studentiem bieži pasliktinās teorētiskās zināšanas. Es to esmu pieredzējis kā docētājs.

To nevar redzēt uzreiz, bet var pamanīt vēlāk. Tādēļ aicinu pirmajos kursos uzsvaru likt uz mācībām, lai arī kā gribētos piepelnīties.

Savukārt studiju otrajā daļā ir jābūt ļoti spēcīgām prakses iespējām, jo students, kurš ir tikai teorētiķis nebūs pilnvērtīgs speciālists. Katrs darba devējs, runājot ar absolventu, augstu novērtēs labas augstskolas diplomu, tomēr pajautās amata kandidātam, kas praktisks ir darīts līdz šim. Ja potenciālais darbinieks pateiks, ka pilnīgi nekas, skepse būs lielāka. Arī es kā darba devējs, kurš ir atlasījis jau simtiem darbinieku, sākumā nedaudz skeptiski skatos uz cilvēkiem ar diplomu, bet bez jebkādas darba pieredzes. Esam arī devuši iespēju un pieņēmuši darbā arī cilvēkus bez praktiskās pieredzes, kuriem Altum ir pirmā darba vieta, un kuri turpina veiksmīgi strādāt un kāpt pa karjeras kāpnēm.

Jūs jau daudz laba pateicāt par RSU, kā arī iezīmējāt attīstības potenciālu. Tomēr noslēgumā vēlreiz: kas būtu jāpilnveido un kas ir veiksmes stāsts?

Attīstības potenciāls ir dalībai starptautiskajos projektos, kā arī komercializējamu projektu skaita pieaugumam. Kā labu piemēru varu minēt Anatomy next – inovatīvu, ar medicīnu saistītu projektu, kam sākotnējo finansējumu piešķīra Altum, izmantojot riska kapitāla fondus.

Veiksmes stāsts ir RSU augstā vieta universitāšu reitingā Times Higher Education (THE) World University Rankings 2022, kurā RSU ir ierindota 501–600 pasaules labāko universitāšu vidū. Es zināju, ka RSU ir izcila universitāte, tomēr nezināju, ka tās starptautiskais novērtējums ir tik augsts. Kā otru veiksmes stāstu es nosauktu lielo ārvalstu studentu skaitu, kuri vēlas studēt RSU, jo arī ārvalstu studenti piedalās konkursā un uzņemti tiek labākie. Lielu prieku radīja fakts, ka mūsu lielākie izglītības eksporta tirgi ir vadošās ES valstis, tādēļ ļoti simpatizē augstskolas ambīcijas to turpināt, attīstot studiju bāzes Vācijā, Zviedrijā, Izraēlā un citās valstīs.

RSU ir uz viļņa, un padomes uzdevums ir ar stratēģisku skatījumu padarīt to arvien stiprāku.