RSU pētnieki piedalās Baltijas veselīgas novecošanās iniciatīvas izstrādē, kas prezentēta Lietuvas parlamentā

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki sniedza nozīmīgu ieguldījumu starptautiskajā Veselīgas novecošanas un ilgmūžības asamblejā (Healthy Ageing and Longevity Assembly 2026), kas no 8. līdz 14. jūnijam norisinājās Lietuvā. Pasākumu cikls pulcēja vadošos zinātniekus, ārstus, sabiedrības veselības ekspertus, inovāciju līderus un politikas veidotājus no Baltijas valstīm un citām Eiropas valstīm, lai diskutētu par veselīgas novecošanas veicināšanu un ilgmūžības zinātnes attīstību. 

Asamblejas mērķis bija veicināt dialogu starp zinātni, veselības aprūpi un politikas veidošanu, izstrādājot pierādījumos balstītus risinājumus veselīgi nodzīvotā mūža ilguma palielināšanai. Viens no nozīmīgākajiem asamblejas rezultātiem bija parlamentāro iniciatīvu prezentēšana Lietuvas Republikas Seimā, kuru mērķis ir attīstīt nacionālo veselīgas novecošanās politiku. Šīs iniciatīvas vērstas uz profilaksi, veselībpratības veicināšanu, veselīgu dzīvesveidu un dzīves kvalitātes uzlabošanu visos dzīves posmos. 

Ilgmūžības iniciatīvas Baltijas reģionā kļūst arvien nozīmīgākas, jo valstis saskaras ar dubultu izaicinājumu – sabiedrības novecošanos un salīdzinoši sliktākiem veselības rādītājiem. Neraugoties uz ievērojamu progresu pēdējo desmitgažu laikā, paredzamais mūža ilgums un veselīgi nodzīvotais mūža ilgums (Healthy Life Expectancy jeb HALE) joprojām atpaliek no daudzu Rietumeiropas valstu rādītājiem. Tas uzsver nepieciešamību pāriet no veselības aprūpes modeļa, kas galvenokārt koncentrējas uz slimību ārstēšanu, uz pieeju, kas prioritizē profilaksi, veselīgu novecošanos un aktīvu, neatkarīgu dzīvi pēc iespējas ilgāk. Investējot ilgmūžības zinātnē, profilaktiskajā veselības aprūpē un politikās, kas veicina veselīgu dzīvesveidu visa mūža garumā, Baltijas valstīm ir iespēja uzlabot gan dzīves ilgumu, gan kvalitāti, vienlaikus stiprinot veselības un sociālo sistēmu ilgtspēju. 

RSU pārstāvji asamblejā aktīvi iesaistījās gan zinātniskajās diskusijās, gan politikas veidotājiem adresētās sesijās. 

• RSU Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta pētnieks un Longevity Alliance Baltics pārstāvis dr. Jurijs Ostrinskis (Yuri Ostrinski) prezentēja pētījumus par mērķētu fizisko aktivitāti kā inovatīvu pieeju veselīgas ilgmūžības veicināšanai. Viņa prezentācijās tika uzsvērta fizisko aktivitāšu nozīme veselības saglabāšanā, funkcionālo spēju uzturēšanā un hronisko slimību profilaksē.
• RSU pētnieks un Longevity Alliance Baltics pārstāvis dr. Uģis Klētnieks piedalījās diskusijās par veselīgas novecošanās bioloģiskajiem pamatiem. Viņa pētniecības intereses ietver sistēmbioloģiju, saimniekorganisma un mikrobioma mijiedarbību, kā arī bioloģiskos mehānismus, kas nodrošina organisma noturību un ilgtermiņa veselību. Asamblejā viņš prezentēja jaunākos pētījumus par mikrobioma un retrobioma asi kā iespējamu cilvēka ilgmūžības regulatoru, kā arī diskutēja par bioloģiskajiem faktoriem, kas veicina noturību un labbūtību novecošanās procesā.
• RSU pētniece un Longevity Alliance Baltics pārstāve dr. Elizabete Ārgale pievērsās sieviešu veselības un reproduktīvās ilgmūžības jautājumiem. Viņa prezentēja pētījumus par olnīcu novecošanos, reproduktīvo ilgmūžību un dzīves kvalitāti menopauzes laikā, uzsverot uz pierādījumiem balstītu pieeju nozīmi sieviešu veselības atbalstā visa mūža garumā.

RSU pārstāvju dalība Veselīgas novecošanas un ilgmūžības asamblejā apliecina universitātes pieaugošo lomu starptautiskajā ilgmūžības pētniecībā un tās spēju sniegt ieguldījumu pierādījumos balstītas sabiedrības veselības politikas veidošanā. Vienlaikus tā demonstrē, ka efektīvu risinājumu izstrādei sabiedrības novecošanās izaicinājumiem nepieciešama cieša sadarbība starp zinātniekiem, veselības aprūpes profesionāļiem un politikas veidotājiem.

Asamblejā izstrādātie ieteikumi un Lietuvas Republikas Seimā prezentētās iniciatīvas kalpos par pamatu turpmākām darbībām, kuru mērķis ir uzlabot iedzīvotāju veselību, pagarināt veselīgi nodzīvoto mūža daļu un paaugstināt dzīves kvalitāti gan pašreizējām, gan nākamajām paaudzēm. 

Jaunākā OECD analīze uzsver, kādēļ ilgmūžībai jākļūst par stratēģisku prioritāti Latvijā un visā Baltijas reģionā. Neskatoties uz pakāpenisku progresu, Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem paredzamā mūža ilguma rādītājiem OECD valstīs – vidēji 75,6 gadi, kas ir par 5,5 gadiem mazāk nekā OECD vidēji. Turklāt ievērojama daļa zaudēto dzīves gadu ir novēršama – novēršamās un ārstējamās mirstības rādītāji Latvijā joprojām ir vieni no augstākajiem OECD, atspoguļojot hronisko slimību un modificējamo riska faktoru būtisko ietekmi. Šie rādītāji nav tikai statistika, tie atspoguļo veselīgas un produktīvas dzīves gadus, kurus iespējams atgūt, stiprinot profilaksi, veselīgu novecošanos un inovatīvas ilgmūžības stratēģijas. Investējot iniciatīvās, kas pagarina ne tikai dzīves ilgumu, bet arī veselīgi nodzīvotos gadus, Latvijai un Baltijas reģionam ir iespēja mazināt veselības plaisu ar Rietumeiropu un nodrošināt, ka garāks mūžs ir arī veselīgāks, aktīvāks un piepildītāks. 

Izvirzot ilgmūžību par stratēģisku prioritāti, Baltijas valstis var pārvērst demogrāfiskos izaicinājumus jaunās iespējās – uzlabot iedzīvotāju veselību, mazināt veselības nevienlīdzību un nodrošināt, ka garāks mūžs nākamajām paaudzēm ir veselīgāks, produktīvāks un piepildītāks.