RSU pirmie Latvijā attīsta imunoloģisko modelēšanu medicīnā
Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) no 13. līdz 15. maijam notika 1. Baltijas konference Imunoloģiskā modelēšana: teorija un prakse, kurā piedalījās 110 dalībnieki no 14 pasaules valstīm, tika nolasīti 27 referāti un prezentēti 19 stenda referāti. Par konferences norisi un imunoloģisko modelēšanu Latvijā un pasaulē stāsta RSU Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta direktore, asociētā profesore Modra Murovska.
Kāpēc tik nozīmīgs pasākums kā 1. Baltijas konference Imunoloģiskā modelēšana: teorija un prakse notika tieši Rīgā?
Rīgas Stradiņa universitāte kopš 2013. gada ir Eiropas Komisijas 7. ietvarprogrammas REGPOT (reģionālā pētniecības potenciāla) projekta Infekcijas slimību pētniecības potenciāla attīstīšana Rīgas Stradiņa universitātē (Baltinfect) īstenotāja, un šis ir pirmais veselības nozarē atbalstītais EK REGPOT projekts Latvijā.
Projekta finansējums nav paredzēts zinātniski pētnieciskā darba veikšanai, bet gan kā atbalsts pētniecības personāla attīstībai, lai universitātes pētnieki papildinātu savas zināšanas, iemaņas un pieredzi. Līdz ar to projektā ir paredzēta projekta partnervalstu zinātnieku apmaiņa, konferences, darba grupu sanāksmes, mācību un pētniecības semināri, un viens no šādiem projekta pasākumiem bija arī maijā notikusī konference Imunoloģiskā modelēšana: teorija un prakse.
Tā kā konference notika Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē laikā, tad 12. maijā noorganizējām Latvijas prezidentūras pasākumu Eiropas Savienības ieguldījums infekcijas slimību pētniecībā, kurā tika sniegtas 15 prezentācijas par to, ko infekcijas slimību attīstības jomā ir paveikusi ES un ko Eiropai varētu dot jaunās ES dalībvalstis, īpaši Latvija. Šajā pasākumā notika konstruktīva domu apmaiņa: kā Eiropa mums varētu palīdzēt un ko mēs sagaidām no Eiropas, lai kļūtu konkurētspējīgi ar vecajām ES dalībvalstīm un varētu veiksmīgi piedalīties ne tikai šādos kapacitātes stiprināšanas projektos, bet kā līdzvērtīgi partneri arī ES finansiāli atbalstītos zinātniskās pētniecības projektos.
Lai mēs būtu konkurētspējīgi Eiropā, Latvijai jāceļ savs zinātnes potenciāls. Bet, tā kā valsts atbalsts šajā jomā ir ļoti niecīgs, pagaidām vienīgā iespēja ir piedalīties Eiropas kapacitātes projektu konkursos, kur ir ļoti sīva konkurence, taču veiksmes gadījumā šie kapacitātes projekti var kalpot kā atspēriena punkts, lai piedalītos Horizonts 2020 pētniecisko projektu konkursos, kas ļautu attīstīt pētniecību kādā noteiktā medicīnas zinātnes nozarē.
Imunoloģiskā modelēšana ir samērā jauna pētniecības metode medicīnā, kas ļauj izmantot statistiku un datormodelēšanu imūnās sistēmas funkciju un procesu pētīšanā…
Jā, tā ir jauna metode visā pasaulē un ne tikai imunoloģiskajā modelēšanā, bet medicīnas modelēšanā vispār, un Latvijā pagaidām tā ir maz attīstīta. Datormodelēšana jeb tā sauktie pētījumi in silico ir noderīgi dažādās medicīnas jomās, ļaujot ievērojami samazināt gan pētījumos ieguldīto darba laiku, gan līdzekļu apjomu. Kā teica viens no konferences lektoriem, modeļi nekad nav precīzi, taču tie ir noderīgi, lai izvēlētos pareizo pieeju, prognozētu procesu gaitu, izveidotu vislabāko vakcīnu utt. Modelējot no 100 dažādiem variantiem var atlasīt kādus 10 labākos un tikai tos pārbaudīt praksē – šūnu kultūrās, ar pelēm un galu galā ar cilvēkiem (klīniskie pētījumi). Šāda iespēja ievērojami samazina pētījumu ekonomiskās izmaksas. Imunoloģiskā modelēšana visā pasaulē kļūst arvien izplatītāka, jo daudzu slimību pamatā ir dažādu faktoru izraisītas izmaiņas imūnsistēmā.
Šis latīņu valodas teiciens nozīmē, ka ir veikts, izmantojot datoru/ datorsimulāciju/ datormodelēšanu. Izteiciens veidots pēc analoģijas ar latīņu teicieniem in vivo un in vitro, ko izmanto, runājot par eksperimentiem, ko attiecīgi veic, izmantojot dzīvos organismus, vai laboratorijas apstākļos.
Ko Latvija šajā jomā var dot Eiropai?
Metožu un zināšanu ziņā varam dot to pašu, ko vecās ES dalībvalstis, taču ierobežotā finansējuma dēļ mums nav iespēju attīstīties līdz vajadzīgajam ekselences līmenim. Zinātnei Latvijā tiek atvēlēts ļoti maz naudas, un mūsu valsts ir vienā no pēdējām vietām Eiropā, ja ņem vērā to, cik naudas no valsts kopprodukta tiek ieguldīts zinātnes attīstībā.
Kāpēc tā bija Baltijas konference?
Tāpēc, ka mūsu projekta partneri ir arī pētnieki no Lietuvas, Baltkrievijas un Polijas. Cenšamies projekta īstenošanā iesaistīt arī Igaunijas kolēģus, lai būtu iekļauts viss Baltijas valstu reģions.
Vai RSU Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts ir vienīgais Latvijā, kas veic pētījumus, izmantojot imunoloģisko modelēšanu?
Veselības un medicīnas modelēšanas jomā mūsu institūts ir pirmais Latvijā. Mēs modelējam to, kā attīstīsies infekcijas epidēmija, ja tāda sāksies, un kā attīstīsies slimība, ja dosim tos vai citus medikamentus, un tamlīdzīgi. Modelēšanā ir ļoti daudz iespēju – kā šaha spēlē.
Kādi zinātniskie pētījumi, izmantojot imunoloģisko modelēšanu, tiek veikti pasaulē?
Šādā veidā tiek attīstītas un izstrādātas vakcīnas, piemēram, gripas vakcīna, kas nepārtraukti mainās.
Imunoloģiskā modelēšana ļauj modelēt arī pagātni – piemēram, kā ir izplatījusies konkrētā slimība. Kādā konferencē Vācijā profesore Anne Mieke Vandamme no Lūvenas Universitātes Beļģijā, kas arī ir partnerinstitūcija Baltinfect projektā, rādīja modeli, kā pasaulē, iespējams, ir izplatījies HIV.
Kas apliecina RSU organizētās konferences nozīmīgumu?
Lielākā daļa zinātnieku, kas nodarbojas ar imunoloģisko modelēšanu, nav ārsti vai biologi, viņi pēc izglītības ir matemātiķi, fiziķi vai bioinformātiķi. Šī bija pirmā reize, kad satikās dažādu jomu speciālisti – ārsti un zinātnieki, kas strādā virusoloģijā un bakterioloģijā, pēta infekcijas slimības, un modelētāji. Lai modelētāji varētu modelēt, viņiem ir nepieciešami reāli dati. Pēc tikšanās mūsu konferencē ir radušās jau vairākas idejas par sadarbību un iespējamajiem turpmākajiem pētījumu virzieniem.
Kas mums būtu jāmācās no Eiropas pētniekiem?
Protams, ir daudz jāmācās, taču jau tagad mēs Eiropai esam interesanti tāpēc, ka mums ir daudz klīnisko pētījumu – ir apsekots daudz slimnieku –, un to viņi, liekot klāt savus datus, var ņemt par pamatu, lai modelētu. Lai kaut ko nozīmīgu atklātu, pētījumam ir jābūt pietiekami lielam, jāsavāc liels apsekoto slimnieku skaits no visas Eiropas, nevis tikai no viena reģiona.
Kādas ir svarīgākās atziņas pēc konferences?
Projektā Infekcijas slimību pētniecības potenciāla attīstīšana Rīgas Stradiņa universitātē (Baltinfect) paredzēts, ka RSU Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūtā tiks izveidota imunoloģiskās modelēšanas laboratorija. Esam jau piesaistījuši pētnieku, kas strādās šajā laboratorijā, un visvairāk no konferences droši vien ieguva viņš, jo reāli nodarbosies ar imunoloģisko modelēšanu, kā arī modelēšanu citās medicīnas jomās.
Mēs pārējie, kas strādājam ar pacientiem klīnikās vai pētām klīnisko materiālu laboratorijās, sapratām, kur varam šo modelēšanu izmantot, apstrādājot tos datus, kas mums jau ir. Un tas nav mazsvarīgi.
Kad tiek plānots rīkot nākamo Baltijas konferenci par imunoloģisko modelēšanu?
Viss ir atkarīgs no naudas. Ja būs nauda, tad būs arī nākamā konference, un mēs ceram, ka būs.
