Pārlekt uz galveno saturu
Par mums medijos
Studentiem
Darbiniekiem
Ārkārtas stāvoklis

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesore un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas galvenā speciāliste infektoloģijā Ludmila Vīksna intervijā Latvijas Avīzes žurnālistei Mārai Libekai stāsta par sadzīvošanu ar koronavīrusu.

Ludmila_Viksna-lead.gif

Jūs vairākkārt esat teikusi, ka ierobežojumus, ko valdība uzlikusi, lai pasargātu cilvēkus no inficēšanās ar koronavīrusu, vajadzētu atcelt pakāpeniski, tad cilvēki vairāk inficēsies, nevis smagi slimos. Iegūsim dabisku cilvēku grupas slāni, kuri būs saskārušies ar vīrusu, un līdz ar to tā tālāka izplatība būs apgrūtināta. Lūdzu, izstāstiet sīkāk, ko jūs ar to bijāt domājusi!

Vīruss, pārejot no viena cilvēku uz otru, lielākajā daļā gadījumu novājinās. Ļoti reti tas kļūst spēcīgāks. Vīruss, kas ierosina slimību vienam cilvēkam, pārejot pie otra, ar vislielāko varbūtību būs vājāks.

Turpmāk katram jābūt atbildīgam par savu situāciju un, lai nesaslimtu, jādzīvo ar domu, ka visi apkārt ir inficēti, bet es, lūk, neesmu. Jāuzvedas uzmanīgi, lai neinficētos. Piemēram, nav jāiet tuvu vienam pie otra, nevajadzētu ilgi atrasties slēgtā, nevēdinātā telpā, vajadzētu iespējami retāk apmeklēt kolēģus blakus kabinetos… Mēs nevaram sagaidīt to, ka mums valdība visu precīzi pateiks priekšā.

Bet, ja jau tas vīruss kļūst arvien vājāks transmisijas ceļā, tad varbūt tas izzudīs pavisam?

Nē, tik optimistiska es neesmu. Bet sadzīvot jau nu gan ar to mēs varēsim.

(..)

Cik ir taisnība, ka tieši tiem cilvēkiem, kuriem ir labas organisma aizsargspējas, koronavīruss spēj radīt smagas sekas organisma pastiprinātās reakcijas dēļ?

Koronavīruss rosina ļoti strauju, var pat teikt, neadekvātu organisma imūno reakciju. Tāpēc tiem cilvēkiem, kuriem ir normāla vai pat nedaudz pazemināta imūnā sistēma, atbildes reakcija uz šo vīrusu ir mērenāka, neradot organisma šūnu bojājumus.

Šis vīruss mēģina piemuļķot mūs visus, jo cilvēkiem ar labām organisma aizsargspējām, inficējoties ar koronavīrusu, pastāv paaugstināta organisma reakcija un līdz ar to risks piedzīvot tā saukto citokīnu vētru. Tas nozīmē, ka asinīs rodas tādas vielas, kas pēc daudzuma un sortimenta ikdienā neparādās.

Avots: ziņu portāls LA.LV