RSU starptautiskā Covid-19 konference pulcēja ap 4500 interesentu no 40 valstīm
28. un 29. aprīlī Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) norisinājās starptautiskā Covid-19 konference Ietekme, inovācijas un plānošana, kur plašs ekspertu loks – medicīnas un veselības aprūpes profesionāļi, komunikācijas, sociālantropoloģijas, psiholoģijas, politoloģijas, tiesībzinātnes un citu jomu speciālisti – apkopoja pandēmijā gūtās mācības un skatīja iespējamos Covid-19 attīstības scenārijus.
Konferences gaitā tās skatītāju pulkam tiešsaistē un klātienē turpināja pievienoties arvien jauni dalībnieki, piektdienas, 29. aprīļa, rīta pusē sasniedzot ap 4500 pārstāvju no 40 valstīm.
Šo Baltijas mērogā plašāko Covid-19 veltīto zinātnisko pasākumu ceturtdien, 28. aprīlī, atklāja konferences prezidents, RSU rektors profesors Aigars Pētersons, veselības ministrs Daniels Pavļuts, Pasaules Veselības organizācijas Latvijas pārstāvniecības vadītājs Uldis Mitenbergs un RSU zinātņu prorektore Agrita Kiopa, atklāšanas runās uzsverot, cik būtiski ir apkopot iegūtās zināšanas par šo 21. gadsimta nozīmīgāko sabiedrības veselības krīzi, lai spētu stāties pretī izaicinājumiem, kas mūs var sagaidīt rudenī un turpmāk.
“Likumsakarīgi, ka reģiona vērienīgāko Covid-19 veltīto starptautisko zinātnisko pasākumu rīko tieši Rīgas Stradiņa universitāte. Esam moderna Eiropas universitāte ar izteikti starptautisku fokusu, turklāt jaunās augstskolu klasifikācijas ietvaros esam valsts nozīmes zinātnes universitāte.
To esam pierādījuši ar straujo izrāvienu zinātnes rādītājos: trīs gadu laikā RSU zinātnisko publikāciju skaits ir pieaudzis par 50 %, pandēmijas laikā esam vadījuši trīs valsts pētījumu programmas Covid-19 seku mazināšanai, virkne RSU ekspertu piedalījušies neskaitāmās darba grupās un snieguši intervijas medijiem, palīdzot valdībai un visai sabiedrībā kopumā pārvarēt globālo pandēmiju gan medicīniski, gan sociāli,” uzsvēra RSU rektors prof. Aigars Pētersons.
Tematisku toni konferencē ar ievadreferātiem sniedza Roberta Koha institūta epidemioloģe Viviana Bremere (Vivian Bremer), analizējot Covid-19 līdz šim gūtās mācības, un Konstances Universitātes profesors Volfgangs Gaismaiers (Wolfgang Gaissmaier), kurš vērtēja kolektīvās uzvedības psiholoģiju pandēmijas laikā.
Konferences pirmā diena noritēja divās zālēs septiņās paralēlajās sesijās, kuras vadīja tādi savu jomu eksperti kā profesore Ludmila Vīksna, asociētā profesore Jana Pavāre, profesore Dace Rezeberga, asociētā profesore Dace Zavadska, zinātņu prorektore Agrita Kiopa un veselības studiju prorektors Guntis Bahs, konferences zinātniskās komitejas vadītāja asistents Valdis Ģībietis, asociētā profesore Eva Strīķe, profesors Aivars Lejnieks, asociētā profesore Ilze Konrāde, profesors Oskars Kalējs, profesors Elmārs Rancāns un RSU Ģimenes medicīnas katedras vadītāja Vija Siliņa.
Klīniskās medicīnas jomā skatīti gan Covid-19 riska faktori, vakcīnas, vīrusa pārnešana, klīniskās pazīmes, diagnostiskā testēšana, vizuālā diagnostika, imūnās atbildes reakcijas, ārstēšana un farmaceitiskā profilakse, ieilgušais Covid-19 un citi jautājumi. Tikmēr sabiedrības veselības jomā vērtētas nākotnes paradigmas, Covid-19 epidemioloģiskā situācija, ietekme uz sabiedrības veselību un stratēģijas infekcijas ierobežošanai, riska grupas, piemēram, personas ar hroniskām saslimšanām, grūtnieces, bērni, pusaudži un seniori, komunikācija un infodēmija, veselības jomas digitalizācija, darbaspēks veselības aprūpes jomā, psihiskā veselība, modelēšana un bioinformātika, profilakse u. c.
Mūsdienās, kad kompleksus jautājumu vairs nevar skatīt vienas disciplīnas ietvaros, būtiski par Covid-19 diskutēt starpdisciplināri, un tieši šādā ietvarā ritēja piektdienas, 29. aprīļa, konferences darbs četrās plenārsesijās, kas ietvēra gan ziņojumus, gan diskusijas, iesaistot Latvijas un ārvalstu mediķus, medicīnas vēsturniekus, sabiedrības veselības, sociālās psiholoģijas, kognitīvo zinātņu, komunikācijas, politoloģijas, sociālantropoloģijas ekspertus, kā arī valsts pārvaldes un industrijas pārstāvjus. Starp ekspertiem, kas dalījās savā skatījumā konferences otrajā dienā, bija profesors Ģirts Briģis, profesors Ivars Austers, profesors Jurģis Šķilters, docente Ieva Lībiete, lektore Vita Savicka, profesors Sergejs Kruks, docents Alnis Stakle, asociētā profesore Ilva Skulte, profesore Anda Rožukalne, Vineta Kleinberga, asociētais profesors Klāvs Sedlenieks, asociētā profesore Anda Ķīvīte-Urtāne, kognitīvais psihologs no Maksa Planka institūta Fēlikss Rebičeks (Felix Relitschek), veselības drošības eksperts Jusi Sane (Jussi Sane), profesore Anita Villeruša, profesors Kārlis Ketners, Daiga Behmane un asociētā profesore Inese Gobiņa. Paralēli ziņojumiem konferencē noritēja diskusija par krīzes risinājumiem, iesaistot sabiedrību un brīvprātīgo kustību.
Covid-19 medicīniskie, sabiedrības veselības un sociālie aspekti analizēti arī stenda referātos, kas skatāmi konferences virtuālajā platformā. Kopumā zinātniskā komiteja dalībai bija akceptējusi 124 stenda referātus.
