RSU stiprina starptautisko dialogu medicīnas tiesību, bioētikas un pacientu drošības jomā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) turpina nostiprināt savu lomu kā starptautiski atzīts medicīnas tiesību, bioētikas un pacientu tiesību aizsardzības kompetences centrs, aktīvi piedaloties globālās veselības aprūpes un tiesību politikas veidošanā. RSU pārstāvniecība 29. Pasaules medicīnas tiesību kongresā (29th Annual World Congress for Medical Law) Stambulā apliecina universitātes spēju ietekmēt un bagātināt starptautisko diskusiju par cilvēktiesībām veselības aprūpē, medicīnas tehnoloģiju drošību, mākslīgā intelekta tiesisko regulējumu un pacientu drošības standartiem. Šāda līmeņa zinātniskā un akadēmiskā sadarbība ne vien stiprina Latvijas redzamību pasaules medicīnas tiesību kartē, bet arī sekmē jaunu risinājumu ieviešanu nacionālajā veselības aprūpes praksē, nodrošinot pacientiem drošāku un tiesiski aizsargātāku vidi.

Rīgas Stradiņa universitāti un Latviju kongresā pārstāvēja Sociālo zinātņu fakultātes dekāne, asoc. prof. PhD Karina Palkova un docente PhD Laura Šāberte. Kongresā piedalījās vairāk nekā 240 dalībnieku no 56 valstīm.

Pasaules medicīnas tiesību kongresā tika prezentēti jaunākie pētījumi medicīnas tiesību un bioētikas jomā, kā arī norisinājās akadēmiskās diskusijas, īpaši uzsverot ievainojamības (vulnerability) jēdziena daudzdimensionālo nozīmi veselības aprūpē un pacientu tiesību tvērumā.

Pasaules medicīnas tiesību kongresa galvenie temati aptvēra pacientu, kuru veselības aprūpe ir prioritāra, tiesību īstenošanu un drošību, proti, grūtnieču, nepilngadīgo pacientu, pacientu ar prognozējamu invaliditāti vai ar invaliditāti, pacientu, kuri cietuši no vardarbības un spīdzināšanas u.c. tiesību aizsardzību.

Kongresā tika analizēti cilvēktiesību un ētikas principi kontekstā ar tiesisko regulējumu, kas skar dzimumu līdztiesības jautājumus veselības aprūpē, epidemioloģisko drošību, transplantāciju un starptautisko sadarbību tās kontekstā, kā arī  biomedicīniskos pētījumus. Tika analizēti pacientu drošības un informētās piekrišanas izaicinājumi kontekstā ar mākslīgā intelekta un medicīnas tehnoloģiju iespējamām kļūdām un riskiem veselības aprūpē.

Tā, piemēram, grāmatas A framework for health, AI and the law (2024) zinātniskais redaktors un līdzautors PhD Barry Solaiman (Associate Dean for Academic Affairs and Assistant Professor of Law at HBKU Law, Qatar) kongresā pacienta ievainojamību (vulnerability) analizēja caur pacienta drošības un uzticēšanās mākslīgajam intelektam prizmu. Savā prezentācijā Pacienta drošība un uzticēšanās mākslīgajam intelektam: ceļā uz Eiropas Savienības Mākslīgā intelekta aktu (MI) (Patient Safety And Trust in AI: Towards An AI Bill of Rights In Healthcare) viņš uzsvēra izaicinājumus, kas saistīti ar uzticības veicināšanu mākslīgā intelekta regulējumā veselības aprūpē, pievēršot uzmanību drošības, pārredzamības un ētiskas aspektiem. Profesors norādīja, ka valsts ir atbildīga par to, lai pacienti uzticētos jaunāko tehnoloģiju un mākslīgā intelekta pielietošanai veselības aprūpē. Mākslīgā intelekta tiesiskajam regulējumam būtu jākoncentrējas ne vien uz tehnisko prasību un atbilstības ievērošanu, bet arī uz pārredzamību, pacienta autonomijas ievērošanu un atbilstību ētiskajai praksei.

K. Palkova un L. Šāberte kongresā prezentēja sava zinātniskā pētījuma rezultātus par tematu Vakcinācija, sabiedrības veselība un cilvēktiesības: izaicinājumi nacionālajā tiesiskajā regulējumā un vecāku lēmumu tiesiskās sekas Latvijas Republikā (Vaccination, Public Health, and Human Rights: Challenges within the National Legal Framework and Legal Implications of Parental Decisions in the Republic of Latvia). Savā prezentācijā autores atspoguļoja tiesiska rakstura konfliktsituācijas, kas rodas, nepilngadīgo pacientu likumiskajiem pārstāvjiem, atsakoties no vakcinācijas, kā arī uzsvēra vakcinācijas nozīmi sabiedrības veselības kontekstā un tās tiesisko regulējumu Latvijā, kā arī Latvijas pienākumus cilvēktiesību jomā tā sakarā. Prezentācijā tika analizēti 2025. gadā veiktie grozījumi vakcinācijas nacionālajā tiesiskajā regulējumā, kas paredz, ka nepilngadīgo pacientu likumiskajiem pārstāvjiem ir jāsniedz padziļināta informācija par atteikuma no obligātās vakcinācijas iespējamām sekām uz nepilngadīgā veselību vai dzīvību.

Kopumā prezentācijā tika uzsvērta nepieciešamība nacionālajā līmenī veselības aprūpes politikas plānošanas procesā turpināt dialogu par iespējamiem papildu pasākumiem (piemēram, apmācībām, mediāciju), kuru būtu nepieciešams īstenot atteikuma no obligātās vakcinācijas gadījumā.

K. Palkova un L. Šāberte uzsvēra, ka nepieciešams paredzēt izglītojošāku pasākumu kopumu atteikuma no obligātās vakcinācijas gadījumā, kas neaprobežojas vien ar informācijas sniegšanu nepilngadīgo pacientu likumiskajiem pārstāvjiem. To dalībvalstīm rekomendē arī Eiropas Padomes vadlīnijās Bērnu līdzdalība lēmumu pieņemšanā par savu veselību (Children’s participation in decisions about their health).

“Rīgas Stradiņa universitāte ir vadošais medicīnas tiesību attīstības un pētniecības centrs Latvijā, kas aktīvi veicina šīs jomas pilnveidi gan akadēmiskajā, gan praktiskajā līmenī. RSU tiek mērķtiecīgi attīstīts medicīnas tiesību virziens, apvienojot zinātnisko izpēti, studiju programmas un profesionālo apmācību. Šīs iniciatīvas galvenais mērķis ir nodrošināt augstu pacientu tiesību aizsardzības standartu ieviešanu un ievērošanu veselības aprūpes sistēmā, kā arī sniegt ārstiem un citiem veselības aprūpes speciālistiem padziļinātas zināšanas par medicīnas tiesību normām, ētiku un atbildību. Šādā veidā Rīgas Stradiņa universitāte sekmē sabalansētu un tiesiski drošu attiecību veidošanu starp pacientiem un medicīnas personālu, stiprinot gan uzticēšanos veselības aprūpes sistēmai, gan profesionālo kompetenci,” norādīja asoc. prof. K. Palkova