RSU studenti un darbinieki izcīna godalgas starptautiskās sacensībās uz airēšanas trenažieriem

28. janvārī RSU studenti un darbinieki piedalījās augsta līmeņa starptautiskās sacensībās Alfa 2017, kas kopš 1993. gada notiek Tallinā. Tajās piedalījās vairāk nekā 500 sportistu (arī jaunieši un juniori) no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Somijas, Krievijas un Baltkrievijas. Šīs sacensības ir lielākās un prestižākās Baltijas reģionā, un to līmenis ir ļoti augsts.

Vīriešu elites grupas finālā startēja vairāk nekā 10 olimpieši, no kuriem pieci bija izcīnījuši medaļas akadēmiskajā airēšanā Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs. No četriem Igaunijas sportistiem Riodežaneiro olimpisko spēļu laureātiem šajās sacensībās tikai viens spēcīgākais sportists T. Endreksons izcīnīja bronzas medaļu. Pirmo vietu izcīnīja Baltkrievijas sportists P. Šurmejs, labojot Pasaules rekordu par 1,4 sekundēm savā vecuma grupā. Tikai par vienu sekundes desmitdaļu atpalika Somijas visspēcīgākais airētājs J. Naukarinens, kurš izcīnīja sudraba medaļu.

Šajās sacensībās tradiconāli notiek komandu sacensības 500 metru distancē. Komandas tiek dalītas trijās grupās. Vienā grupā ir jauniešu komandas, kuras pārstāv mācību iestādes līdz 12. klasei. Otrā grupā ir augstskolu un armijas komandas, bet trešajā, visspēcīgākajā, grupā ir airēšanas sporta klubu, CrossFit klubu un citu sporta klubu komandas. Katrā komandā ir četri dalībnieki. Sportisti distanci veic uz airēšanas ergometriem, bet speciāla datorprogramma caur videoprojektoru vizializē sacensību laivu pārvietošanos un uz liela ekrāna ir redzams katras virtuālās laivas vidējais ātrums un par cik metriem laivas atpaliek no līderiem. Tāpēc šīs sacensības ir ļoti aizraujošas. RSU Sporta klubs pieteica dalībai divas studentu komandas – sieviešu un vīriešu – studentu un armijas grupā, bet sieviešu darbinieču komanda tika pieteikta visspēcīgākajā grupā.

RSU sieviešu darbinieču komanda izcīnīja pirmo vietu, zelta medaļas un komandas kausu un uzrādīja labāko rezultātu, kāds jebkad ir bijis šo sacensību vēsturē. Otro vietu šajā grupā izcīnīja Tallinas CrossFit komanda, bet trešo vietu Latvijas spēcīgākā airētāju komanda – airēšanas sporta kluba Daugava komanda. Šajā klubā trenējas Murjāņu sporta ģimnāzijas un citu airēšanas sporta skolu absolventi. Sacensības bija ļoti spraigas un aizraujošas. Sieviešu spēcīgākās grupas finālā pirmos 100 metrus visu trīs spēcīgāko komandu laivas brauca ar gandrīz vienādu ātrumu un pārsniedza ātrumu 5 m/s. Pie 150 metriem tikai par vienu metru atpalika Tallinas CrossFit komanda, bet pie 200 metriem jau abas komandas atpalika par diviem metriem. Pēc tam mūsu komanda nedaudz palielināja ātrumu un pārsniedza 5,1 m/s, bet konkurentu laivas vairs nespēja noturēt šo ātrumu: pie 300 metru atzīmes jau atpalika par četriem un sešiem metriem, pie 400 metru atzīmes – par pieciem un desmit metriem, bet finišā otrā vieta zaudēja par 1,7 sekundēm (8,5 metriem), un trešā vieta, airēšanas sporta kluba Daugavas komanda (2016. gada čempiones), atpalika par 2,9 sekundēm (14,5 metriem).

Mūsu studentu komandām gāja grūtāk, jo fināla braucienos bija jācīnās ar Igaunijas militāro struktūru izlašu komandām. Studentu sieviešu komanda startā izrāvās vadībā un līderu pozīcijas noturēja līdz 150 metriem, bet pēc tam vadībā izvirzījās Igaunijas Aizsardzības akadēmijas pirmā komanda. Mūsu komanda izcīnīja otro vietu, sudraba medaļas un komandas kausu. Trešā vietā palika Igaunijas aizsardzības akadēmijas otrā komanda. Vīriešu grupas finālā bija ļoti spēcīgas komandas. Pirmo vietu varēja prognozēt Tallinas Tehnoloģiju institūta komandai, kuras sastāvā visi četri dalībnieki bija pasaules elites līmeņa airētāji. Tomēr pat šī komanda izcīnīja tikai otro vietu, zaudējot Igaunijas Aizsardzības akadēmijas komandai 1,2 sekundes. Igaunijas Aizsardzības akadēmija šajās sacensībās piedalās jau 15 gadus, tai ir izstrādāta sportistu atlases sistēma un efektīvas treniņu metodes. Mūsu komanda par trešo vietu līdzvērtīgi cīnījās ar Igaunijas Jūras kara flotes izlases komandu, tomēr finišā zaudēja 1,1 sekundi un palika ceturtā. Ar šo rezultātu klubu grupā mūsu sportisti būtu izcīnījuši trešo vietu, zaudējot vienīgi Somijas elites airētājiem un Tallinas Crossfit komandai. Komandas uzrādītais rezultāts 500 metru distancē bija ļoti augsts – 1 minūte un 25,8 sekundes, vidējais laivas ātrums – 5,83 m/s. Salīdzinājumam: Igaunijas olimpiskā četrinieka elites grupas fināla braucienā viena kilometra distancē, kas notika šo sacensību noslēgumā, vidējais ātrums bija 5,93 m/s. Kilometra distancē, protams, šādu ātrumu noturēt ir ļoti grūti. Igaunijas olimpiskie airētāji komandu cīņā 500 metru distancē nepiedalījās, jo sportisti pārstāv dažādus klubus.

Zelta medaļas un komandas kausu izcīnīja Velga Gaļanska (Rehabilitācijas katedras lektore), Inga Bēniņa (Juridiskās fakultātes biroja vadītāja), Daina Lazdeniece Auniņa (RSU basketbola trenere, VSS) un Renāte Līne (Latvijas Airēšanas federācijas prezidente, kura šajās sacensībās pārstāvēja RSU komandu). Zelta medaļu viena kilometra distancē atvērtajā grupā izcīnīja mūsu komandas spēcīgākais sportists Mārtiņš Markovs (RSU Sporta kluba darbinieks, fizioterapeits). Sudraba medaļas un komandas kausu izcīnīja Agnese Salgus (Medicīnas fakultāte), Evita Bole (fizioterapeite, VSS), Paula Langina (Medicīnas fakultāte), Krista Krūmiņa (Medicīnas fakultāte). Sudraba medaļu viena kilometra distancē savā vecuma grupā izcīnīja Velga Gaļanska. Vīriešu komandas sastāvā bija Mārtiņš Markovs, Mārtinš Mellakauls (Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultāte, VSS), Didzis Krogzems (Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultāte, VSS) un Jānis Jaunzems (Rehabilitācijas fakultāte). Komandas galvenais treneris un organizētājs ir Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes Sporta un uztura katedras vadītājs asoc. prof. Voldemārs Arnis, bet komandas sagatavošanā šīm sacensībām piedalījās arī pieredzējušākie komandas dalībnieki.

Asoc. prof. V. Arnis pastāstīja, ka komandas dalībnieki uz airēšanas ergometriem regulāri trenējas jau vairāk nekā divus mēnešus. "Otrās komandas dalībnieces sāka treniņus uz airēšanas ergometriem tikai šā gada janvārī. No 12 dalībniekiem ir tikai četri ir iepriekš trenējušies airēšanā, bet pārējie ir trenējušies citos sporta veidos. Katram komandas dalībniekam tika notestētas aerobās darbaspējas un maksimālā jauda, notestēti spēka rādītāji un, balstoties uz šiem datiem, sastādītas individuālas treniņu programmas. Mūsu komandas dalībnieki, kuri nav airētāji, apguva airēšanas tehnika. Treniņu programmas nedēļas ciklā bija iekļauti trīs atšķirīgi augstas intensitātes intervālu treniņi (AIIT) un trīs spēka treniņa režīmi. Pēdējā mēneša programma bija pielāgota 500 metru distancei, kā arī tika aprēķināts sacensību distances ātrums katram dalībniekam un vidējais ātrums katrai komandai. Intervālu treniņu intensitāte katram dalībniekam tika precīzi aprēķināta un dozēta pēc testu rādītājiem un balstīta uz jaunākajiem zinātnisko pētījumu atklājumiem," gatavošanos šīm sacensībām raksturo V. Arnis.

Asoc. prof. V. Arnis pēdējos gados ir vadījis vairāk nekā 10 studentu pētniecības darbus par augstas intensitātes intervālu treniņiem, kuros apkopota informācija par intervālu treniņu ietekmi uz fiziskajām darbaspējām. Daudzos pētījumos ir noskaidrots, ka, izmantojot precīzi dozētus AIIT, fiziskās darbaspējas pieaug ļoti ievērojami un strauji jau dažu nedēļu laikā pat nelielos slodžu apjomos. Arī RSU komanda ar AIIT trenējās tikai divas trīs reizes nedēļā pa 15–30 minūtēm, ieskaitot iesildīšanos, aktīvo atpūtu un atsildīšanos. Arī spēka treniņiem tika veltīts tikpat ilgs laiks – tie tika veikti vienā dienā ar intervālu treniņiem. "Daļa sportistu veica arī mērenas intensitātes slodzes citās dienās, bet daļai pietika laika tikai diviem treniņiem nedēļā. Gandrīz visi sportisti pēdējo divu nedēļu laikā ievērojami laboja personiskos jaudas rekordus un rezultātu 100 metru distancē. R. Līne, kurai jau iepriekš bija ļoti laba fiziskā un tehniskā sagatavotība, mūsu sporta zālē laboja divus pasaules rekordus savā vecuma grupā sprinta distancēs uz Concept 2airēšanas trenažiera. Rehabilitācijas pētnieciskās laboratorijas aparatūra Quintic Biomechanics ar laboratorijas vadītāja prof. Aivara Vētras atļauju tika pielāgota un izmantota airēšanas tehnikas analīzei. Ar šo aparatūru jau reģistrēti pasaules rekorda tehnikas parametri sprinta distancēs jeb katras ķermeņa daļas ātruma un paātrinājuma rādītāji ar precizitāti līdz vienam milimetram milisekundē. Ar apatratūras palīdzību iespējams arī konstatēt airētāju tehnikas nepilnības un pilnveidot tehniku atbilstoši elites sportistu tehnikai," stāsta V. Arnis.

Sporta un uztura katedra ir sākusi sadarbību ar Latvijas Airēšanas federāciju, un ir paredzēts veikt pētījumu par airēšanas tehniku dažādas sagatavotības sportistiem. Iespējams, kopīgiem spēkiem izdosies sagatavot augstas klases sportistus. Ar precīzi dozētiem intervālu un spēka treniņiem iespējams ievērojami palielināt arī augstas klases sportistu fiziskās darbaspējas. "Arī mūsu sieviešu komandas dalībniecēm vēl ir iespēja ievērojami palielināt fizisko sagatavotību un tehnisko meistarību, vienīgi tad vairs sprinta distancēs nebūs ar ko sacensties, tāpēc paredzēts mainīt treniņu režīmus un pielāgot tos garākām distancēm. Mums ir aprobēti vairāki treniņu režīmi, izmantojot slēpošanas ergometrus. Četras studentes (Krista Krūmiņa, Daina Lazdeniece-Auniņa, Agnese Ņikitina un Laura Ņikitina) ir labojušas pasaules rekordus savās vecuma grupās uz slēpošanas ergometra Concept 2 SkiErg garajās distancēs, un tuvākajā laikā paredzēts labot vēl dažus rekordus. Kustību tehnika uz šo ergometru būtiski atšķiras no īstās slēpošanas tehnikas. Tāpēc slēpotāji šo trenažieri treniņu procesā izmanto reti. Turpmāk aprobēsim dažādas treniņu programmas galvenokārt uz airēšanas ergometriem, jo šos trenažierus regulāri izmanto gan airētāji, kā arī šie trenažieri ir CrossFit klubu aprīkojumā un ir izplatīti arī vairumā fitnesa klubos," nākotnē raugās V. Arnis.