Pārlekt uz galveno saturu
Studentiem
Konferences, semināri

Vairāk nekā pirms mēneša Rīgas Stradiņa universitātē tika aizvadīta līdz šim plašākā studentu zinātniskā konference. Pirms divām nedēļām Studējošo pašpārvaldes (SP) 22. dzimšanas dienas svinībās šis pasākums ieguva SP nozīmīgāko Zelta pakavu. Projekta vadītāja Elīna Millere un SP zinātnes virziena vadītāja Džeina Mežale uzsver, ka tā bija nenovērtējama pieredze un iespēja pierādīt sev un citiem, ka studenti var.

dzeina-mezale-elina-millere-lead.png

Šogad tradicionālā RSU studentu zinātniskā konference pirmo reizi pulcēja ne tikai vietējos, bet arī ārzemju viesus. Kā jūs nolēmāt, ka ir pienācis brīdis paplašināt šī pasākuma mērogu?

Džeina: Kad kandidēju uz SP zinātnes virziena vadītājas amatu, savā stratēģijā norādīju, ka vēlos šo konferenci organizēt starptautiskā līmenī. Toreiz tā tiešām bija vairāk ambīcija un man nebija ne jausmas, vai izdosies to realizēt tik lielā mērogā. Ziemā, kad tika apstiprināts jauns SP valdes sastāvs un tostarp mana kandidatūra, es sāku meklēt komandu šīs ieceres realizēšanai. Uzrunāju Elīnu, viņa piekrita. Ar to sākās konferences organizēšanas process. Nākamais solis bija projekta komandas izveide. Kopumā pie konferences organizēšanas strādāja 13 studenti.

Kādi bija lielākie izaicinājumi konferences plānošanas procesā?

Džeina: Es pirmo reizi organizēju tāda mēroga pasākumu, līdz ar ko process bija kas pavisam jauns. Mums bija mērķis, taču, jāsaka, ceļš uz to bija visai līkumots. Ar negulētām naktīm, tomēr mērķis veiksmīgi tika sasniegts. Vēl sapratām, ka, organizējot šāda veida pasākumu, jārēķinās, ka pieteikumi tiek iesūtīti pēdējā brīdī. Nedēļu pirms konferences mums bija tikai 30 darbi, taču pēdējās dienās saņēmām 370!

Elīna: Katra diena nāca ar saviem izaicinājumiem un jautājumiem, kas bija jārisina. Lielākoties ar visu tikām galā. Es teiktu, kas viens no lielākiem izaicinājumiem bija piesaistīt ārvalstu dalībniekus, apmeklētājus un žūrijas pārstāvjus. Tā kā vietējie studenti martā jau gaida šo konferenci, šoreiz vajadzēja īpaši piedomāt, kā piesaistīt interesentus no ārvalstīm.

Kā jums tas izdevās?

Džeina: Mūsu komandā bija cilvēks, kurš komunicēja ar citām universitātēm, īpaši Baltijas un Skandināvijas reģionā. Tāpat mums ļoti palīdzēja katedras, par ko īpaši pateicamies profesoram Andrim Jumtiņam, profesorei Jutai Kroičai un Rehabilitācijas fakultātes dekānei Signei Tomsonei. Pateicoties Signes Tomsones iesaistei, uz mūsu konferenci bija ieradusies 20 lietuviešu delegācija, kuru vidū bija arī četri profesori. Kā komunikācijas izplatīšanas kanālus izmantojām arī studentu organizācijas.

Cik daudz laika nepieciešams, lai noorganizētu šādu pasākumu?

Džeina: Mums tas prasīja trīs mēnešus, bet jārēķinās, ka tas ir darbs 24/7 režīmā. Bija vairākas reizes, kad nācās ar apsargu sarunāt, ka mēs drīkstam palikt universitātē ilgāk, nekā tas ir atļauts. Es domāju, ka deviņi mēneši būtu ideālais laika posms, kurā var kārtīgi sagatavoties šādam pasākumam. Arī tad, ja sāktu darbu pusgadu pirms konferences, šie mēneši būtu pietiekami saspringti.

Par ko jums ir lielākais gandarījums?

Džeina: Par skatu aulā un ēdnīcā konferences atklāšanas laikā. Iepriekš nebiju redzējusi vienlaikus tik lielu cilvēku skaitu mūsu telpās. Liels prieks bija arī par atbalstu no vadības puses un studentiem piešķirto atbrīvojumu no lekcijām un nodarbībām konferences dienā.

Elīna: Papildus skatam aulā mans gandarījums ir par to, ka katras sekcijas žūrijā mums izdevās piesaistīt ārvalstu ekspertu, pierādot, ka pie mums notiek starptautisks pasākums.

Kādas ir ieceres nākamā gada konferencei?

Džeina: Šogad SP zinātnes virziena vadītāju izraudzīsimies jau rudenī – tas nozīmē, ka arī gatavošanos konferencei varēs sākt laicīgāk. Tāpat esam sākuši apkopot atziņas, kas noderēs nākamās konferences komandai, lai viņu ceļš uz mērķi būtu taisnāks. Starp citu, izskatās, ka, tieši strādājot ar šo projektu, esmu atradusi savu pēcteci.

Elīna: Mūsu mērķis ir noturēt šo līmeni, lai ne tikai Latvijas, bet arī reģiona studenti zinātu, ka martā RSU notiek šāds pasākums. Izvērtējot vēlamā un izdarītā attiecību, es teiktu, ka mēs esam piepildījuši 65 %. Noteikti vēl ir daudz iespēju izaugsmei – jātiecas uz 80 %. Šādos projektos ļoti svarīgi nodrošināt pēctecību, tāpēc es ceru, ka daļa no šī gada komandas piedalīsies arī nākamā gada konferences organizēšanā.