Pārlekt uz galveno saturu
Viedoklis
Studentiem

RSU skolotie topošie juristi Anete Būmeistere (no labās), Rūta Abramova un Andris Pumpišs spriež, vai vajadzīgs vienots eksāmens visiem jaunajiem juristiem. Jauniešu viedokļi atšķiras.

la-juridiska-fakultate-zina.jpg

Kā mūsu absolventi un studējošie vērtē ideju par vienota juristu kvalifikācijas eksāmena ieviešanu?

Andris Pumpišs, tikko absolvējis bakalaura studiju programmu RSU Juridiskajā fakultātē: "Šāds eksāmens varētu būt, taču tad rūpīgi jāizstrādā tā norise, metodika, prasības. Nedomāju, ka augstskolu piedāvāto studiju programmu dažādība neļautu to ieviest. Piemēram, tiesību teorija jau nu gan būtu jāzina visiem. Domāju gan, ka pareizāk būtu kārtot eksāmenu bakalaura, nevis maģistra studiju noslēgumā. Nākotnē domāju strādāt tiesu varā."

Rūta Abramova, tikko absolvējusi bakalaura studiju programmu RSU Juridiskajā fakultātē: "Ieviest šādu eksāmenu būtu diezgan bezjēdzīgi. Lielā daļā profesiju, kurās strādā juristi, tāpat jākārto kvalifikācijas eksāmens. Es, piemēram, ceru, ka man nākotnē nāksies kārtot eksāmenu uz prokurora amatu. Turklāt atšķirīgu augstskolu studentiem būs diezgan grūti piedāvāt vienotu eksāmenu."

Anete Būmeistere, RSU JF maģistrantūras pirmā kursa studente: "Par labu šai idejai runā tas, ka tiktu paaugstināta tiesību zinātņu studiju programmu kvalitāte un tiktu panākts, ka augstskolas, kas īsteno tiesību zinātņu studiju programmu, būtu vienlīdzīgās pozīcijās. Taču "pret" argumentu ir vairāk: nav skaidras priekšrocības, ko dod valsts vienota jurista kvalifikācijas eksāmena ieviešana, nav zināms, kas notiks ar specializāciju, jurista kvalifikācija tiks piešķirta pat studentiem, kas eksāmenu nokārtojuši ar 4 ballēm, nav skaidrs, kurš segs ar to saistītās izmaksas."

Diskusija par to, ka nepieciešams šāds eksāmens, ilgst jau vairākus gadus. Tieslietu ministrijā (TM) secināts, ka Latvijā ir samērā zema juridiskās izglītības kvalitāte. To uzlabot plāno, ieviešot vienotu eksāmenu visiem tiesību zinātņu maģistra studiju programmu absolventiem vai arī visiem, kuri ieguvuši jurista kvalifikāciju un vēlas strādāt valsts sektorā. Bijusī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne rosināja arī parlamentā lemt par juristu izglītības kvalitāti un iestājās par eksāmenu. Viņa vairākkārt ir pārliecinājusies, ka jurista izglītības kvalitāte Latvijā nav viendabīga un bieži vien pārāk zema.

Komentārs: uz kāda pamata veidojies secinājums, ka Latvijā ir samērā zema juridiskās izglītības kvalitāte? Vai Latvijas zaudētajās iztiesātajās lietās starptautiskajās tiesās, kur tomēr piedalās valsts spēcīgākie juristi? Vai juristu pieņemtajos lēmumos, kuri tiek apstrīdēti? Vai tomēr situācijas sadzīvē, ikdienā, uzņēmējdarbībā, starptautiskajā vidē kļūst sarežģītākas un neviennozīmīgi vērtējamas? Vai juristi šīs situācijas var vērtēt viennozīmīgi? Vai tomēr nav patiess apgalvoums, ka cik ir juristu, tik arī viedokļu?
Tagad TM konceptuālā ziņojumā “Par valsts vienota jurista kvalifikācijas eksāmena ieviešanu” pauž, ka daudzās tiesību zinātņu studiju programmas Latvijā nevis radījušas šīs jomas studiju kvalitātes paaugstināšanos, bet gan strauju kvalitātes kritumu. Rezultātā lielai daļai to absolventu ir samērā vājas zināšanas un prasmes jurisprudencē. Katra augstskola pati nosaka, kādiem kvalitātes standartiem viņiem jāatbilst, tāpēc sagatavotības līmenis ir dažāds, kaut arī piešķirta vienāda – jurista – profesionālā kvalifikācija.
Komentārs: juristu zināšanas, prasmes un kompetenci nosaka jurista profesijas standarts. Akreditācijas, tai skaitā starptautiskā akreditācija (2012. gadā) secināja, ka lielākajā daļā augstākajās mācību iestādēs, kur tiek gatavoti juristi, studiju programmas atbilst jurista profesijas standartam. Rodas jautājums, – ar ko ir saistītas absolventu ir samērā vājas zināšanas un prasmes jurisprudencē, kā tas tiek atzīts? Vai ar akreditācijas procedūras nepilnībām vai arī ar pašreiz nepietiekošo jurista profesijas standartu?
TM piedāvā ieviest vienotu eksāmenu jaunajiem juristiem, kas, pēc ministrijas domām, nodrošinātu to, lai vismaz pamatkursus tiesību zinātnē visās augstskolās pasniegtu līdzvērtīgā līmenī. Viens no TM izstrādātajiem tālākās rīcības variantiem paredz, ka eksāmens būtu jākārto visiem tiesību zinātņu studiju programmu absolventiem. Otrs: ka eksāmenu varētu kārtot tikai tie, kuri to vēlas, taču bez sertifikāta par tā nokārtošanu varētu strādāt tikai privātajā sektorā un nevarētu ieņemt, piemēram, tiesneša vai zvērināta notāra amatus. TM plāns paredz, ka vienoto eksāmenu organizētu un pieņemtu koleģiāla institūcija, kuras darbību nodrošinātu pati TM. Ir gandaudz neskaidrību. Piemēram, kurš maksās par šādu eksāmenu sagatavošanu un norisi: studenti vai valsts? TM aprēķinājusi: gadā eksaminācijas komisijas darbība varētu izmaksāt pat vairāk nekā 100 000 eiro.

Vienota eksāmena ieviešanu juristiem tagad atbalsta arī Izglītības un zinātnes ministrija. Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa atzīst, ka plānu par eksāmena ieviešanu TM izstrādājusi saziņā ar IZM. “Man nav saprotams, kāpēc augstskolas varētu pret to iebilst. Jā, tiesnešiem, prokuroriem, advokātiem pirms stāšanās amatā arī jākārto eksāmeni, taču tajos ir specifiski jautājumi par tēmām, ko nepieciešams zināt tieši konkrētajā amatā. Visvairāk idejai par eksāmenu varētu pretoties tās augstskolas, kuru piedāvātās studiju programmas nav gana kvalitatīvas. Pēc eksāmena ieviešanas ar laiku varētu samazināties to augstskolu skaits, kas piedāvā studēt tiesību zinātnes, taču kopumā šīs jomas studijas varētu kļūt kvalitatīvākas,” viņa teic.

Taču iebildumi augstskolām ir. Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes dekāns Andrejs Vilks cita starpā norāda uz studiju programmu atšķirību dažādās augstskolās. Piemēram, RSU topošie juristi specializējas medicīnas tiesībās, policijas tiesībās, operatīvajā, kuri ir unikāli specializācijas virzieni un citās augstskolās to neapgūst. TM gan sola, ka eksāmens būs tikai par tēmām, kas jāzina visiem juristiem, un eksāmens neliegs arī turpmāk augstskolām specializēties.

Ar pilnu publikācijas tekstu var iepazīties Latvijas Avīzes 2015. gada 17. jūnija rakstā Juristus grib eksaminēt – ar “copy-paste” metodi vairs diplomu iegūt nevarētu, juristus grib eksaminēt – ar “copy-paste” metodi vairs diplomu iegūt nevarētu.