RSU vad. pētniece Dzintra Atstāja: publiskais iepirkums var kļūt par nozīmīgu ilgtspējas virzītājspēku
Foto no konferences arhīva
19. martā kultūras centrā Ulbrokas pērle norisinājās konference Ilgtspējīgu iepirkumu diena 2026, pulcējot vairāk nekā 200 dalībnieku un vairāk nekā 30 nozares ekspertu no publiskā un privātā sektora. Pasākumā tika diskutēts par ilgtspējīgu, sociāli atbildīgu un inovatīvu iepirkumu attīstību Latvijā.
Pirmo reizi Latvijā tika pasniegta Ilgtspējīga iepirkuma gada balva, kuras kategorijām Sociāli atbildīgs iepirkums un Ilgtspējīga iepirkuma entuziasts/ līderis bija pieteikta arī Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un RSU Juridiskā un iepirkumu departamenta Iepirkumu nodaļas vadītāja Sabīna Bušmane.
Diskusija par ilgtspējīgu iepirkumu
Viena no konferences centrālajām norisēm bija diskusija Ilgtspējīgs iepirkums Latvijā: starp ambīciju, realitāti un nākamo soli, kurā piedalījās arī RSU Sociālo zinātņu fakultātes vadošā pētniece un Latvijas Zinātnes padomes eksperte Dzintra Atstāja. Diskusijā pētniece uzsvēra zinātnes, datu un pētniecības nozīmi ilgtspējīgu lēmumu pieņemšanā, akcentējot, ka publiskais iepirkums var kļūt par būtisku instrumentu sabiedrības un ekonomikas transformācijā. Ņemot vērā, ka publiskais iepirkums veido aptuveni 15–20 % no pasaules iekšzemes kopprodukta, tā potenciāls ietekmēt ilgtspējīgu attīstību ir ievērojams.
“Faktiski runājam par prasmīgu saimniekošanu, sistēmisku redzējumu un pārdomātām darbībām,”
norādīja Dzintra Atstāja, uzsverot nepieciešamību iepirkumu procesos integrēt nevis formālus, bet praktiski izmērāmus aprites ekonomikas kritērijus.
Viņa aicināja ilgtspēju vērtēt caur reāliem rezultātiem un ietekmi, nevis tikai procedūru izpildi.
Zinātnes un pašvaldību nozīme politikas veidošanā
Dz. Atstāja diskusijā aktualizēja arī jautājumu par zinātnes lomu politikas veidošanā, īpaši – kā Latvijā efektīvāk izmantot pētniecības un datu potenciālu, lai izvērtētu publisko iepirkumu ietekmi uz vidi, ekonomiku un sabiedrību. Vienlaikus viņa norādīja: lai gan normatīvajos dokumentos arvien biežāk tiek iekļautas prasības ievērot aprites ekonomikas principus, Latvijā tie joprojām nav skaidri definēti.
Atsaucoties uz jaunākajiem pētījumiem, Dzintra Atstāja izcēla arī pašvaldību nozīmi ilgtspējīgas prakses ieviešanā. 2024. gadā veiktā Latvijas pašvaldību aptauja parādījusi, ka tieši pašvaldības biežāk nekā valsts institūcijas iepirkumos integrē zaļos kritērijus, apliecinot to potenciālu būt par pārmaiņu virzītājām.
No teorijas līdz praktiskai rīcībai
Paneļdiskusija apliecināja, ka ilgtspējīgs publiskais iepirkums Latvijā arvien vairāk pāriet no teorētiskām diskusijām uz praktisku rīcību un zinātnē balstīts skatījums šajā procesā ir būtisks priekšnoteikums tālredzīgiem un efektīviem lēmumiem.
