Skip to main content
Pētniecība

Trešdien, 1. novembrī, ES mājas telpās Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Komunikācijas studiju katedras docētāji prezentēja pētījuma rezultātus par migrācijas tēmas atspoguļojumu medijos Latvijā.

No 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. jūnijam analizētas 860 publikācijas lielākajos Latvijas medijos – kopumā 12. Pētījuma autori, aplūkojot, kā publikācijās un sižetos tiek lietoti vārdi "bēgļi", "patvēruma meklētāji", "migrācija", "imigrācija", secinājuši, ka minētās tēmas ir aktuālas mediju dienas kārtībā.

Projekta pētījuma autori ir RSU Komunikācijas studiju katedras docētāji Sergejs Kruks, Anda Rožukalne, Ilva Skulte, Agita Lūse un Alnis Stakle. Pētījumā tika iekļauti šādi mediji: LETA, LTV Panorāma, TV3 Ziņas, PBK Latvijas laiks, Latvijas Avīze, NRA, Diena, Vesti Segodnja, LR1, LR4, delfi.lv, tvnet.lv, apollo.lv.

Mediju temati, informācijas avoti, publikācijas vieta liecina, ka medijos dominē politiskā dienas kārtība, tiek sekots migrācijas politikas veidošanas procesam, taču paši bēgļi un "darītāji" nav bijuši nozīmīgi informācijas avoti. Atbilstoši politiķu un amatpersonu sniegtajai informācijai, patvēruma meklētāji tiek skatīti kā grupa, reti izceļot indivīdus, viņu dzīves stāstus, likteņus.

Konstatēts, ka visos analizētajos medijos saistībā ar bēgļiem dominē apgrūtinājuma tēma (27 %). Tas nozīmē – ja bēgļu radītās problēmas noslogo valsti vai kādu institūciju, tad šis slogs ir jānovērš. Lielākoties aicinājums to novērst ir adresēts politiķiem, kuri pieņēmuši lēmumu par bēgļu uzņemšanas kvotām. Tajā pašā laikā var secināt, ka apdraudējuma tēma rāmē arī iekšpolitiskās sāncensības aspektu – "daži politiķi nevēlas novērst slogu, par ko MĒS viņus brīdinām".

Ņemot vērā saturiski līdzīgus pamatojumus par gādības ļaunprātīgo izmantošanu (9 %), finansēm (12 %) un cilvēkresursu nenoderīgumu (3 %), teju puse pretenziju visos medijos ir saistīta ar ekonomiku. Bēgļi nav tādi, kas kā darbaspēks varētu iekļauties Latvijas ekonomikā, bet gluži otrādi – viņi mazina vietējiem iedzīvotājiem pieejamos resursus. Draudu un briesmu izraisīšana ir otrais populārākais pamatojums pret bēgļu uzņemšanu (21 %).

Pētnieki arī analizējuši viedokļu izklāsta gaitu jeb diskursu katrā publikācijā – vai citēto avotu atlasītie argumenti ir vērsti uz bēgļu kategorisku izslēgšanu no mūsu grupas vai tomēr paredz iekļaušanas iespējas. Medijos ir vienmērīgi pārstāvētas abas šīs pieejas. Neiecietība nav mūsdienu daudzveidīgo un plurālistisko sabiedrību vērtība, tāpēc tās paudēji mēdz attaisnot savu noraidošo attieksmi pret minoritāti. Neiecietības attaisnošanas stratēģijas konstatētas nedaudz mazāk par pusi publikācijās. Sākot pētījumu, pētniekiem bija pieņēmums, ka dominējošā stratēģija būs reliģiju un kultūru nesavienojamība, taču tēmu sadalījums savukārt norādīja uz ekonomiskas dabas faktoriem. Izrādījās, ka biežāk neiecietību izskaidro ar politiskās elites nespēju risināt problēmas (41 %).

79 % publikāciju konstatēta attaisnošanas stratēģiju lietošana. Par spīti lielajam neiecietības un izslēdzošā diskursa īpatsvaram šā pētījuma izlasē, šis rādītājs pauž pozitīvu tendenci. Viedokļu autori apzinās, ka neiecietība nav mūsdienu vērtība un tās iemesli ir jāizskaidro. Visbiežāk "mūsu" neiecietības cēloni autori redz politiskās elites rīcībā.

Īpaši interesanti ir tas, ka tieši tajās publikācijās, kuras ir novērtētas kā neiecietību veicinošas, kā attaisnošanas stratēģijas autori izmanto atsauces uz t. i. "dabisko" iecietības slieksni, kultūras, reliģijas, mentalitātes īpatnību. Tātad autori apliecina, ka neiecietībai esot stingrs, no cilvēka gribas maz atkarīgs iemesls. Ja attieksme pret neiecietību ir nosodoša, tad autori attaisno tās esamību ar nezināšanu. Šādi tiek apliecināts, ka uzlabot attieksmi ir mūsu pašu spēkos.

Pētījums īstenots ES Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF) projektā Trešo valstu pilsoņu integrācija Latvijā: profesionāla iespēja atbildīgas, daudzveidīgas un kvalitatīvas žurnālistikas attīstībai Latvijas nacionālajos un reģionālajos masu medijos. Tā mērķis ir veicināt Latvijas mediju satura kvalitāti, atspoguļojot trešo valstu pilsoņu integrāciju Latvijā. Projekts paredz arī nacionālo un reģionālo mediju žurnālistu izglītošanu un priekšlikumu izstrādi redakciju darba pilnveidošanai.

Projekta tālākajā gaitā žurnālisti varēs papildināt savas zināšanas starpkultūru un integrācijas jautājumos un iepazīties ar starptautisko mediju pieredzi, ko izmantot profesionālajā darbā.

Par projektu 

ES Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF) projekts Trešo valstu pilsoņu integrācija Latvijā: profesionāla iespēja atbildīgas, daudzveidīgas un kvalitatīvas žurnālistikas attīstībai Latvijas nacionālajos un reģionālajos masu medijos (Nr. PMIF/7/2016/1/03) tiek īstenots sadarbībā ar Baltijas Mediju Izcilības centru. Laika periods: 04.2017.–12.2018.

petijums_par_beglu_atspogulojumu_medijos.JPG