RSU veiktais pētījums liecina par negatīvām tendencēm seksuālās un reproduktīvās veselības jomā Latvijā
Pērn gada nogalē noslēdzies vērienīgs pētījums par Latvijas iedzīvotāju seksuālo un reproduktīvo veselību ietekmējošiem faktoriem un paradumiem, ko veica Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) sadarbībā ar SIA TNS Latvia pēc Veselības ministrijas (VM) pasūtījuma. Pētījums atklājis satraucošas tendences aptaujāto 15–64 gadu veco Latvijas iedzīvotāju vidū. Pētījuma rezultātu apspriešana un diskusija ar veselības nozares profesionāļiem notika 18. janvārī.
Apspriedes programma un plašāka informācija
“Seksuālā un reproduktīvā veselība ir nozīmīga gan sabiedrības, gan katra indivīda veselības un labbūtības nodrošināšanā, bet Latvijā tā nepelnīti joprojām nav nonākusi ne veselības, ne izglītības nozares prioritāšu klāstā,”
atzīst pētījuma vadītāja RSU Sabiedrības veselības institūta direktore asoc. prof. Anda Ķīvīte-Urtāne.
“Kopš 2011. gada, kad tika veikts iepriekšējais šāda veida pētījums, iedzīvotāju seksuālajā un reproduktīvajā veselībā izteikti uzlabojumi nav vērojami,
tāpēc jomas izvirzīšana par prioritāti būtu ārkārtīgi nepieciešama.”
Pētījuma dati uzrāda, ka joprojām Latvijas iedzīvotāji:
- priekšroku dod nedrošām kontracepcijas metodēm;
- nelieto prezervatīvu gadījuma rakstura dzimumattiecību laikā, tādējādi sevi pakļaujot seksuālās transmisijas infekciju un neplānotas grūtniecības riskam;
- joprojām augsts iedzīvotāju īpatsvars uzskata, ka dalība onkoloģisko slimību skrīningā nav nepieciešama;
- tikai trešdaļai iedzīvotāju ir pietiekamas zināšanas par HIV infekciju;
- vairāk nekā trešdaļai iedzīvotāju vismaz viena no grūtniecībām ir bijusi neplānota;
- grūtniecības laikā smēķējusi katra desmitā sieviete;
- tikai puse iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumus pārrunājuši ar saviem bērniem;
- tikai trešdaļa iedzīvotāju uzskata, ka skolā ir ieguvuši pietiekamu informāciju par seksuālās un reproduktīvās veselības tēmām.
VM uzsver, ka pētījumā iegūtie dati palīdzēs efektīvāk plānot uz pierādījumiem balstītu politiku, profilaktiskos pasākumus un aktivitātes, lai veicinātu un uzlabotu veselības rādītājus, tai skaitā seksuālās un reproduktīvās veselības jomā. Pētījums norāda, ka būtiski
nepieciešams veicināt iedzīvotāju zināšanas par regulāru veselības pārbaudes nozīmi veselības profilaksē, drošu un cieņpilnu attiecību veidošanu, pareizas kontracepcijas lietošanas nozīmīgumu, kā arī jāuzlabo iedzīvotāju zināšanas par atkarību izraisošo vielu lietošanas negatīvo ietekmi uz vecāku un gaidāmā bērna veselību.
Īpaša uzmanība jāvērš tieši bērnu un jauniešu izglītošanai ģimenē un izglītības iestādēs, jo uzticamas informācijas trūkums un nepietiekamas prasmes ir biežākais iemesls nepilngadīgo pusaudžu neplānotai grūtniecībai, mākslīgi veiktajiem abortiem un seksuāli transmisīvu infekciju izplatībai.
Pētījuma ietvaros tika aptaujāti vairāk nekā 4000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 64 gadiem no 2020. gada septembra līdz 2023. gada maijam. Pētnieku komanda aptvēra plašu ekspertu loku – tie bija gan sabiedrības veselības speciālisti un medicīnas statistikas eksperti, gan mediķi, kuri tieši saistīti ar seksuālo un reproduktīvo problēmu diagnostiku un risinājumu, kā arī šajā jomā strādājošo nevalstisko organizāciju pārstāvji un sabiedrisko attiecību speciālisti. Pētnieki analizēja arī ar seksuālo un reproduktīvo veselību saistītās vadlīnijas un politiskos dokumentus, kas Latvijā pieņemti pēc 2011. gada, kā arī reproduktīvās veselības rādītājus, kas pieejami statistikas datubāzēs.
Pētījums veikts VM īstenotajā Eiropas Sociālā fonda projektā Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi (Nr.9.2.4.1./16/I/001). Pētījuma gala ziņojums pieejams VM mājaslapā.
Apspriedē 18. janvārī tika pārrunāti jautājumi par turpmākajiem soļiem seksuālās un reproduktīvās veselības uzlabošanā Latvijā un plānotajiem pētījumiem, Lielbritānijas un Somijas pieredzi, ģimenes plānošanu, vardarbību, kā arī citus būtiskus jautājumus.
