RSU veikts nozīmīgs pētījums par hroniskā noguruma sindroma izcelsmi
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts ir vienīgā zinātniskā institūcija Baltijā, kurā tiek pētīts mialģiskais encefalomielīts jeb hroniskā noguruma sindroms (ME/HNS). Institūta pētnieki no 2016. gada kopā ar 17 Eiropas valstīm ir iesaistīti starptautiskā pētniecības tīkla COST projektā, lai padziļināti pētītu ME/HNS. RSU doktora studiju programmas “Medicīna” doktorante un institūta pētniece Santa Rasa savā disertācijā par šī sindroma izcelsmes saistību ar vīrusiem pierāda, ka cilvēka herpesvīrusam-6, cilvēka herpesvīrusam-7 un cilvēka parvovīrusam B19 ir būtiska loma ME/HNS attīstībā. Ņemot vērā, ka ME/HNS pašlaik tiek diagnosticēts, balstoties uz klīnisko simptomu kopumu un citu šādus simptomus izraisošu slimību izslēgšanu, pētījumā atklātā ME/HNS saistība ar vīrusu infekcijām būtu objektīvs, laboratoriski izmantojams biomarķieris.
ME/HNS ir neskaidras izcelsmes daudzfaktoru slimība, kas ietver centrālās nervu sistēmas, imūnsistēmas, šūnu metabolisma, kā arī sirds – asinsvadu sistēmas traucējumus. Sindroma raksturīgākie simptomi ir hronisks nogurums vismaz pusgada garumā, kas nav atvieglojams ar atpūtu, kā arī palielināti limfmezgli, atmiņas traucējumi, miega problēmas, galvassāpes, muskuļu, locītavu un kakla sāpes. Ir sastopami arī ļoti smagi slimības gadījumi, kad slimnieks nevar piecelties no gultas. Bieži vien šiem simptomiem pievienojas arī depresija, ja slimnieka stāvoklis ir smags un dzīves kvalitāte ļoti zema. Slimība tika atklāta salīdzinoši nesen – pagājušā gadsimta 80. gados, un lielas pūles prasīja tieši ārstu un sabiedrības informēšana, lai ME/HNS atzītu par nopietnu saslimšanu.
Santa Rasa savā disertācijā Persistentu vīrusu infekciju saistība ar mialģisko encefalomielītu/hroniskā noguruma sindromu pierāda, ka cilvēka herpesvīruss-6, cilvēka herpesvīruss-7 un cilvēka parvovīruss B19 varētu būt ME/HNS izraisītāji un ietekmē sindroma attīstību un klīnisko norisi pacientu apakšgrupai. Daudzi ārsti pasaulē un Latvijā neatpazīst ME/HNS, tāpēc bieži vien pacienta stāvoklis tiek skaidrots ar psiholoģisku saslimšanu, un ME/HNS netiek diagnosticēts un adekvāti ārstēts. Pētījumā atklātā ME/HNS saistība ar vīrusu infekcijām būtu objektīvs, laboratoriski izmantojams biomarķieris, kas palīdzētu diagnosticēt ME/HNS, ko izraisījuši minētie vīrusi.
Latvijā ME/HNS pētniecība tika sākta pirms vairāk kā desmit gadiem RSU A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta direktores asoc. profesores Modras Murovskas un vadošās pētnieces Svetlanas Čapenko vadībā. Kopš 2016. gada institūts, iesaistot vēl 17 Eiropas valstu zinātniekus, piedalās starptautiskā pētniecības tīkla COST projektā EUROMENE, kurš tika veidots, lai apzinātu un attīstītu ME/CFS pētniecību un veidotu vienotu pētniecības tīklu, sekmētu sadarbības projektus starp valstīm, izveidotu kopējus diagnostikas kritērijus, kā arī pētniecības standartus un stratēģijas, kas līdz šim daudzās valstīs atšķīrās.
Pirmdien, 11. decembrī, plkst. 15.00 RSU Medicīnas promocijas padomes atklātajā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā, Santa Rasa aizstāvēs promocijas darbu Persistentu vīrusu infekciju saistība ar mialģisko encefalomielītu / hroniskā noguruma sindromu.
