“RSU Veselības ekspreša” jaunākajā izlaidumā – par skriešanu un sirds veselību

Tuvojoties vasarai – maratonu un citu aktīvu pasākumu sezonai –, arvien biežāk domājam par aktivitātēm svaigā gaisā, īpaši par skriešanu. Vai visi var skriet maratonu, un kā tam ir jāgatavojas? Kā skriešana un iešana raitā solī ietekmē sirds veselību, vai atbilstīgu apavu izvēle ir obligāta, un kā skrienot pareizi jāelpo? Par šiem un citiem jautājumiem raidieraksta RSU Veselības ekspresis 20. epizodē Skriet, lai zīmētos vai stiprinātu veselību? sarunājās Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) eksperti – RSU Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas vadošais pētnieks Edgars Bernāns un RSU asociētais profesors un sirds ķirurgs Mārtiņš Kalējs.

“Nav svarīgi, vai cilvēks skrien, iet, lec vai peld, – galvenais ir būt fiziski aktīvam, jo mazkustīgums mūsdienās ir globāla pandēmija,” uzsver M. Kalējs. “Jebkura izkustēšanās ir laba, tomēr vislielāko ieguvumu veselībai sniedz aktivitātes, kurās ir lielāka slodze, – tās normalizē asinsspiedienu, vielmaiņu, palielina labo holesterīnu un kopumā stiprina sirdi.”

Ne visiem der skriešana. Kā izvēlēties piemērotāko aktivitāti

“Ir cilvēki, kuriem skriešana vienkārši nepatīk, – tas ir pilnīgi normāli,” piebilst E. Bernāns. “Ja iešana nodrošina pietiekamu slodzi, ar to var sākt. Ja slodze šķiet par mazu, tad var pamazām sākt skriet. Ne visiem skriešana būs piemērota. Ja skrienot rodas diskomforts locītavās vai potītēs, var izvēlēties citas zema trieciena slodzes aktivitātes – piemēram, peldēšanu vai riteņbraukšanu. Svarīgākais ir atrast sev piemērotu un patīkamu veidu, kā būt kustībā.”

Ieteikumi iesācējiem

Abu ekspertu ieteikums iesācējiem ir vienkāršs: sākt ar regulārām, aktīvām pastaigām vismaz pa pusstundai pāris reižu nedēļā. Kad ķermenis pierod, var sākt palielināt slodzi. Pat cilvēkiem ar sirds problēmām fiziskas aktivitātes – piemēram, raitas pastaigas vai skriešana – var būt vērtīgas, ja tās ir pielāgotas individuāli un tiek veiktas mēreni. “Pētījumi liecina, ka pacientiem ar koronāro sirds slimību nāves risks samazinās par apmēram 20 %, ja viņi regulāri kustas,” uzsver M. Kalējs.

Maratonam nevajadzētu būt mirkļa iegribai

Tiem, kuri domā par maratonu, eksperti atgādina: tas nedrīkst būt kampaņveidīgs pasākums. Svarīgi regulāri trenēties visa gada garumā, veselības pārbaude un konsultācijas ar treneri, fizioterapeitu un uztura speciālistu. “Ikviens puslīdz vesels cilvēks var noskriet piecus vai desmit kilometrus, ja trenējas gudri, savā tempā un nemēģina pārspēt rekordus,” saka M. Kalējs.

Svarīgi skriešanas aspekti

Skriešana un iešana ir pieejama visiem, šīs nodarbes neprasa lielu ieguldījumu, un slodzi var viegli pielāgot savām spējām. “Lai arī būtu vēlams izmantot speciālos skriešanas apavus, iesācējiem galvenais ir, lai tie ir ērti un piemēroti tieši viņiem,” norāda E. Bernāns. “Ja rodas diskomforts, jāvēršas pie fizioterapeita vai trenera. Skriet ātri un skriet veselīgi ne vienmēr ir viens un tas pats. Iesācējiem noteikti jāpatur prātā veselības aspekts.”

Kustība – ieguldījums ilgtermiņa veselībā

Eksperti atgādina: fiziskās aktivitātes ir investīcija ilgtermiņā. Svarīgi ir ne tikai skriet vai iet, bet arī pievērsties spēka treniņiem – dzīves kvalitāti tie īpaši uzlabo vecumdienās. “Ja kustība rada prieku, cilvēks to darīs ilgtermiņā. Tieši tas ir vissvarīgākais – kustēties regulāri un ar prieku,” noslēgumā saka M. Kalējs.