Runāt ar cilvēkiem, nevis par viņiem. Projekta LALIFE pētnieki lauka darbā Rēzeknes novadā
Kā cilvēki palīdz cits citam ikdienā? Kā rodas kopīgas iniciatīvas, un kas mudina iesaistīties savas kopienas dzīvē? Lai to pētītu, nepietiek tikai uzdot jautājumus intervijās. Ir svarīgi būt klāt vidē, kur sadarbība notiek. Tāpēc Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) projekta LALIFE pētnieces Ieva Puzo un Karlīna Grīviņa, kopā ar sociālantropoloģi Zandu Gailumi-Zoharu un mākslinieci Eviju Stirnu septembrī devās uz Rēzeknes novadu un vairākas dienas pavadīja kopā ar vietējiem iedzīvotājiem, tostarp 20. septembrī piedalījās novada Pozitīvisma festivālā.
Festivālā pētnieces izveidoja LALIFE Stāstu pieturu, aicinot cilvēkus dalīties pieredzē par savstarpēju palīdzību un pašu īstenotām iniciatīvām. Stāstus par iedzīvotāju kopīgi paveikto fiksēja kartē, iezīmējot novada iedzīvotājiem nozīmīgas vietas, tai skaitā tādas, kur iedzīvotāji kopīgiem spēkiem īstenojuši kādu vietējai kopienai nozīmīgu ieceri, savukārt māksliniece E. Stirna skicēs fiksēja cilvēkus, vietas un norises.
“Skicēšana ļauj pamanīt lietas, attiecības un kustību trajektorijas, kuras ne vienmēr var izteikt vārdos,” stāsta māksliniece.
Pētniekus interesē ne tikai institucionāli organizētas iniciatīvas, bet arī mazāk pamanāmas ikdienas sadarbības formas, kā cilvēki palīdz kaimiņiem, atbalsta cits citu grūtā brīdī un pie kā vēršas pēc palīdzības.


Ieraudzīt sadarbību tur, kur tā notiek
Etnogrāfiskajā pētniecībā līdzās intervijām būtisks ir līdzdalīgais novērojums, proti, pētnieks ir klātesošs vidē un norisēs, kuras pēta. Pozitīvisma festivāls deva iespēju sarunāties ar cilvēkiem viņu pašu vidē un labāk iepazīt ikdienas kontekstu, par kuru pētnieki interesējas arī intervijās.
“Intervijā cilvēks mums var izstāstīt savu pieredzi, bet, tikai esot uz vietas, iespējams daudz labāk saprast apstākļus, kuros šī pieredze veidojas. Sarunas iegūst citu dziļumu, ja iepazīsti vietu, cilvēkus un norises, par kurām tiek stāstīts,” stāsta LALIFE pētniece K. Grīviņa.

Festivāla norisē brīvprātīgi iesaistījās dažādas vietējās sabiedrības grupas. Tie bija jaunieši un bērni, vietējās organizācijas, seniori, arī grupu dzīvokļu mājas un dienas aprūpes centra Viļāni iemītnieki. Vieni bija palīdzējuši veidot pasākuma noformējumu, citi izrādīja savus darinājumus, organizēja aktivitātes vai iesaistījās citos festivāla darbos.
“Bija patīkami redzēt, cik dažādi vietējie iedzīvotāji ir gatavi iesaistīties.. Tur bija sajūta, ka ikvienam ir vieta – vari nākt ar to, ko proti un ko gribi dot citiem, kopīgi veidojot pasākumu pašu spēkiem,” iespaidos dalās K. Grīviņa.

No atsevišķiem stāstiem uz plašāku ainu
Rēzeknes novadā dzirdētais ir viena daļa no plašāka LALIFE lauka darba Latgalē. Projektā pētnieki vēlas labāk saprast, kā cilvēku ikdienā veidojas sadarbība un savstarpēja palīdzība. Kam cilvēks ir gatavs palīdzēt grūtā brīdī? Pie kā viņš pats vērsīsies pēc palīdzības? Kā nonāk līdz kopīgai rīcībai? Tie ir daži no plašākiem jautājumiem, kurus pētnieki aplūkos no dažādiem skatpunktiem – sarunās ar vietējiem iedzīvotājiem un aptaujās. Pētījuma gaitā lauka darbs turpināsies arī citviet Latgalē.
“Mums ir svarīgi pētījumā neatnākt ar jau gatavu priekšstatu par to, kā cilvēki Latgalē dzīvo un sadarbojas. To varam saprast tikai sarunās ar pašiem cilvēkiem, uzklausot dažādas pieredzes un skatījumus,” uzsver projekta vadītāja, RSU vadošā pētniece I. Puzo.
Projektu Rūpes par demokrātiju: dzīves radīšanas prakses ģeopolitiskā neskaidrībā (LALIFE), Nr. lzp-2025/1-0625, finansē Latvijas Zinātnes padome Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmā. Projekts tiek īstenots no 2026. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim, un to vada RSU Sociālo zinātņu fakultātes vadošā pētniece Ieva Puzo.

