Sarunas kamerizstādē "Ādas" – par tetovējumiem, ādas kolekcionēšanu un iedvesmu radīt Pārlekt uz galveno saturu
Darbiniekiem
Studentiem
Izstādes

Tetovēties vai ne, tā ir katra paša izvēle, taču grūti aptvert, ka pēc nāves āda ar tetovējumu varētu nokļūt muzejā. Tomēr RSU Anatomijas muzejā glabājas 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma jūrnieku un cietumnieku tetovēto ādu kolekcija, kas līdz 29. decembrim apskatāma Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā pētnieciska un mākslas projekta rezultātā tapušā kamerizstādē Ādas. Par projekta laikā atklāto un radīto plašāk varēs uzzināt 8. un 15. novembrī vakara sarunās ar mākslinieci Ausmu Šmiti un izstādes kuratori Ievu Lībieti.

Aizsākums RSU Anatomijas muzeja nelielajai tetovēto ādu kolekcijai meklējams 1921. gadā, kad 11. novembra vakarā Rīgas legālo priekanamu rajonā, t. i., Grāvju ielā (tagad – Valguma ielā), izcēlās konflikts starp diviem muzikantiem un 21 gadu veco jau iepriekš sodīto Nikolaju A., kurš Rīgas kriminālajās aprindās bija zināms kopš 16 gadu vecuma ar palamu Kolčaks. Nesaskaņas beidzās ar Kolčaka nāvi, jo viņš vairākas reizes tika sadurts. 17. novembrī viņa ķermenis tika nogādāts anatomikumā, kur tika izmantots studentu apmācības procesā, bet viņa tetovētā āda, šķiet, kādu anatomu bija ieinteresējusi īpaši – tā tikusi nopreparēta, apstrādāta, ierāmēta un ievietota Anatomijas muzeja ekspozīcijā, kļūstot par aizsākumu tetovēto ādu kolekcijai.

adas-izstade-03-lead.jpg

Šobrīd šie un pārējie kolekcijas ādas preparāti apskatāmi kamerizstādē Ādas. Telpā klusi skan mūsdienu tetovēšanas aparāta sīkšana, un apskatei izliktie darbi aplūkojami nelielā apgaismojumā, lai gaisma eksponātiem neradītu neatgriezeniskus bojājumus – ultravioletā starojuma ietekmē jau daudzi no simtgadīgajiem tetovējumiem zaudējuši savu sākotnējo aprišu asumu.

adas-izstade-05-lead.jpg

Izstādē apskatāmie tetovējumi nav tapuši profesionālu tetovēšanas mākslinieku salonos. Tie, raugoties no mūsdienu skatījuma, ir mākslinieciski naivi un tehniski primitīvi – tetovējumi tolaik tika veidoti ar adatu, ar kuru caurdūra ādu, un pēc tam asiņaino vietu piepildīja ar krāsvielu – tušu, šaujampulveri, tinti, cinoberu, "veļas zilumu" u. c. Buru kuģi un enkuri, pārdabiskas būtnes un daiļas dāmas – tas viss skatāms senajos tetovējumos, kas pašlaik ir viena no retajām saglabātajām liecībām par tetovēšanās tradīciju Latvijā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.

adas-izstade-makslas-darbs-lead.jpg

Kamerizstādē Ādas cilvēka ādas tetovējumus papildina mākslinieces Ausmas Šmites "tetovējumi" ar melnu pigmentu uz kaļķakmens, kas ar savu faktūru, krāsu un īpašībām māksliniecei atgādina ādu. Viņa veidojusi tēlus, kas liek domāt par nākotni, kad kosmosa ceļojumi būs mūsu ikdiena, bet kādreiz tetovēto burinieku būs aizstājis kosmosa kuģis.

Sarunas par pētnieciskā un mākslas projekta Ādas laikā atklāto un radīto noritēs Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā, Antonijas ielā 1.
  • 8. novembrī plkst. 18.00 Šausmas un briesmas

Māksliniece Ausma Šmite runās par to, kā netīkamais palīdz radīšanas procesā un cik svarīgi ir ik pa laikam ieskatīties bezdibenī.

  • 15. novembrī plkst. 18.00 Tetovējumi, kas dzīvo pēc nāves

Par RSU Anatomijas muzeja tetovēto ādu kolekciju stāstīs muzeja vadītāja un izstādes Ādas kuratore Ieva Lībiete, meklējot atbildes uz šādiem jautājumiem: kādu mērķu vadīti, 20. gs. sākuma anatomi preparējuši, apstrādājuši, ierāmējuši un muzejā eksponējuši tetovētu cilvēku ādu? Kas bijuši cilvēki, no kuriem tetovējumi noņemti? Ko ar šo ādu iesākt 21. gadsimtā?