Starptautiskā konferencē diskutē par lauku reģionu veselības aprūpi

No 26. līdz 28. septembrim Rīgā norisinājās EURIPA (The European Rural and Isolated Practioners Association) – Eiropas Lauku un atsevišķi praktizējošo ārstu asociācijas – 5. zinātniski pētnieciskā konference Lauku reģionu veselības aprūpe – šodien un rīt. To organizēja Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Ģimenes medicīnas katedru. Latviju konferencē ar prezentācijām pārstāvēja RSU pasniedzēji, absolventi un rezidenti. Forumā piedalījās 106 dalībnieki no 24 valstīm.

Forumā apskatīto tēmu loks

• Primārās veselības aprūpes politika, tās veidošanas aktualitātes Eiropā
• Veselības aprūpes prakse un prioritātes laukos
• Pierādījumu un pētījumu apkopošana un izmantošana veselības aprūpes politikas veidošanā
• Primārās veselības aprūpes struktūra lauku apvidos. Vai pastāv universāla struktūra?
• Veselības aprūpes uzlabošanas iespējas lauku apvidos
• Kā izmantot medijus
• Kā lauku ārsti var ietekmēt veselības aprūpes politiku
• Starpnozaru partnerības veidošana veselības aprūpē

Galvenās atziņas pēc konferences, ko apkopoja trešā studiju gada rezidente ģimenes medicīnā Linda Šauriņa

• Veselības stāvoklis lauku reģionos un pilsētās būtiski atšķiras, un ir nepieciešama arī atšķirīga pieeja veselības aprūpei
• Lauku reģionu veselības aprūpē trūkst attīstības vai tā ir ļoti lēna – idejas netrūkst, bet kas der vienā valstī, neder citā, turklāt būtiska ir izpratne politiskā līmenī
• Nepieciešama uz pierādījumiem balstītas zinātnes un statistikas bāzes attīstība par vispārējās prakses ārstu darbu un tā rezultātiem un vajadzībām
• Būtiska nozīme ir studentu un rezidentu apmācībai lauku reģionos, jo tā dod ne vien lielākas prakses iespējas, bet arī lielāku izpratni par lauku reģionu veselības aprūpes īpatnībām, tādējādi sagatavojot labākus speciālistus darbam laukos
• Veselības aprūpes pieejamība lauku reģionos ir ierobežota – gan ģimenes ārstu, gan speciālistu trūkuma dēļ, gan sliktās infrastruktūras un komunikācijas dēļ. Veselības pakalpojumu pieejamības uzlabošanai nepieciešams:
  • attīstīt un uzlabot vietējo infrastruktūru,
  • iesaistīt pašvaldības,
  • attīstīt telemedicīnu, kuras veiksmīgs pilotprojekts tika īstenots arī Latvijā, sadarbojoties Latvijas Lauku reģionu ģimenes ārstiem un vadošajiem speciālistiem; attīstīt telemedicīnu, neaizmirstot par cilvēcisku komunikāciju starp pacientu un ārstu
  • atslogot ģimenes ārstu darbu, paplašinot ģimenes ārsta komandu ar sociālo darbinieku, psihologu u. c. speciālistiem, tādējādi iegūstot vairāk laika pacienta veselības aprūpei, zinātnei un profesionālajai izaugsmei
• Nav universāla ģimenes ārsta prakses modeļa – tas jāpielāgo populācijas un kulturālajām atšķirībām
• Būtiska ir ne vien studentu, rezidentu un ārstu apmācība, bet arī iedzīvotāju izglītošana par veselības veicināšanu un līdzdalību pašu veselības saglabāšanā
• Nevajag baidīties izmantot sociālos tīklus un IT priekšrocības ārsta darba uzlabošanā, pacientu informēšanā un izglītošanā, līdz ar to uzlabojot ne vien kvalitatīvas un uz pētījumiem balstītas, drošas informācijas pieejamību, bet arī ārsta un pacienta komunikāciju