Vairāk nekā 70 % noteikta vecuma cilvēku Latvijā pakļauj sevi dzīvības briesmām. Lūk, ko izpētījusi RSU studente
Latvijā zarnu vēzis ieņem trešo vietu starp visbiežāk sastopamajiem ļaundabīgajiem audzējiem ar vairāk nekā 1000 jaunu gadījumu ik gadu. Diemžēl mūsu valstī šī slimība bieži vien tiek atklāta vēlīnā stadijā, kad ārstēšana kļūst sarežģītāka un ir mazāk efektīva.
Savā bakalaurā darbā* es, Gunda Jauntēva, RSU bakalaura programmas “Sabiedrības veselība” absolvente, pētīju skrīninga mērķa grupas Latvijas iedzīvotāju iemeslus šīs pārbaudes neveikšanai.
Zarnu vēzis ir viena no visbiežāk sastopamajām onkoloģiskajām slimībām pasaulē, un tā izplatība ir satraucoši augsta. Pasaules Veselības organizācijas dati rāda, ka 2022. gadā visā pasaulē tika reģistrēti vairāk nekā 1,9 miljoni zarnu vēža gadījumu, un vairāk nekā 930 000 cilvēku nomira no šīs slimības. Tāpēc zarnu vēža skrīnings ar nolūku atklāt vēzi tā agrīnā stadijā, pirms vēl ir parādījušies simptomi, ir īpaši svarīgs. Šis profilaktiskais solis ne tikai var glābt dzīvības, bet arī ievērojami ietaupīt veselības aprūpes resursus.
Piedalīties zarnu vēža skrīningā jeb veikt slēpto asiņu izmeklējumu fēcēs ir pavisam vienkārši – reizi divos gados saņemot testa komplektu no ģimenes ārsta, sievietes un vīriešus vecumā no 50 līdz 74 gadiem aicina mājās aizpildīt testa komplektu un pēc tam nogādāt to atpakaļ ģimenes ārsta praksē. Tomēr, kā izrādās, tik vienkārši tas nemaz nav.
Darbā analizēju datus no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) 2022. gadā veiktā Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma**, no kura atlasīju 1587 respondentu atbildes (vecumā no 50 līdz 74 gadiem).
Latvijā dalības rādītāji ir satraucoši zemi. Mazāk nekā 30% jeb trīs iedzīvotāji no katriem desmit šajā vecuma grupā izmanto iespēju piedalīties skrīningā, kas ir zemāks rādītājs, nekā vidēji Eiropā.
Kāpēc tik maz cilvēku piedalās?
2022. gadā veiktā SPKC Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma dati atklāj vairākus iemeslus, kāpēc iedzīvotāji izvēlas neveikt zarnu vēža skrīningu.
* Lielākā daļa respondentu (59%) atzina, ka viņi nav pietiekami informēti par skrīninga nozīmi un ieguvumiem no tā. Iespējams, slikta informētība saistīta ar to, ka lielākā daļa skrīningu neveikušo respondentu nebija saņēmuši ģimenes ārsta ieteikumu to darīt vai viņa nosūtījumu uz izmeklējumu.
* Nedaudz mazāk par pusi aptaujāto (46%) kā iemeslu skrīninga testa neveikšanai minēja to, ka kopumā jūtas labi, nejūt nekādas sūdzības, līdz ar to neuzskata šo pārbaudi par nepieciešamu. Taču, kā jau minēts iepriekš, zarnu vēzis sākotnēji var noritēt bez sāpēm vai citiem simptomiem, un skrīninga programma ir vērsta uz indivīdu grupu, kuri neizjūt specifiskas sūdzības, lai priekšlaikus atklātu vēzi tā sākuma stadijās.
* Tāpat daļa aptaujāto atzina, ka uzskata testa veikšanu par nepatīkamu vai sarežģītu, vai arī gluži vienkārši nevēlas veikt zarnu vēža pārbaudi (neatklājot detalizētāku informāciju par nevēlēšanās iemesliem). Informatīvas kampaņas ar nolūku izskaidrot, kā norisinās skrīninga procedūra, varētu mazināt bažas un kliedēt mītus neatsaucīgo vidū.
Visu rakstu bez maksas lasiet portālā Mammamuntetiem.lv
Pirmavots: www.mammamuntetiem.lv
* Iemesli zarnu (kolorektālā) vēža skrīninga neveikšanai iedzīvotājiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem
Saistītās ziņas
